Māja: GRIPA KLĀT! Kas ir mū­su sa­bied­ro­tie vī­ru­su se­zo­nā? 6 komentāri
 
Māja

GRIPA KLĀT! Kas ir mū­su sa­bied­ro­tie vī­ru­su se­zo­nā?

 
depositphotos.com

In­fek­to­lo­gi gri­pu at­zīst par uni­kā­lu, ka vī­russ, kas to iz­rai­sa, spēj pār­mai­nī­ties kat­ru ga­du.

Gri­pai de­rē­tu lai­kus sa­ga­ta­vo­ties arī tā­pēc, ka tā sā­kas pēk­šņi, un tad at­liek vien lik­ties gul­tā un no­žē­lot, ka ne­esi sa­rū­pē­jis pat su­lu vai tē­ju krā­ju­mus un sil­tās ze­ķes, ne­maz jau ne­ru­nā­jot par me­di­ka­men­tiem, kas va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā va­rē­tu at­vieg­lot slik­to paš­sa­jū­tu.

Gri­pa vai kas cits?

Mēs bie­ži ne­spē­jam at­šķirt gri­pu no ci­tām elp­ce­ļu vī­ru­su in­fek­ci­jām, kas iz­pla­tās vien­lai­kus ar gri­pu. Tā kā dau­dziem nav ie­spē­jams jeb­ku­rā lai­kā ne­ka­vē­jo­ties tikt pie ār­sta, kaut ko to­mēr der zi­nāt. Gri­pas pir­mās pa­zī­mes pa­ras­ti ir gal­vas­sā­pes, sā­pes mus­ku­ļos, acu ābo­los, dre­bu­ļi un sauss kle­pus, sā­pes aiz krū­šu kau­la, kam se­ko dru­dzis ar iz­teik­ti aug­stu tem­pe­ra­tū­ru, kas var tu­rē­ties vai­rā­kas die­nas. Bie­ži vien rak­stu­rī­gi di­vi tem­pe­ra­tū­ras pa­aug­sti­nā­ša­nās viļ­ņi: pir­ma­jā un, pie­mē­ram, ce­tur­ta­jā die­nā. Zūd ēst­gri­ba, ne­re­ti at­tīs­tās arī sa­auk­stē­ša­nās sli­mī­bām lī­dzī­gas pa­zī­mes - aiz­likts de­guns, sā­pošs kakls un pat bal­se­nes ie­kai­sums (la­rin­gīts). Sli­mī­bas sā­kums ne­re­ti ir tik pēkšņs, ka var pre­cī­zi pa­teikt ne vien die­nu, bet arī stun­du, kad cil­vēks sa­sli­mis. Gri­pas in­ku­bā­ci­jas pe­ri­ods (laiks no vī­ru­sa no­nāk­ša­nas or­ga­nis­mā līdz brī­dim, kad pa­rā­dās sli­mī­bas pa­zī­mes) ir 1-4 die­nas at­ka­rī­bā no kon­krē­tā cil­vē­ka imu­ni­tā­tes un arī no or­ga­nis­mā ie­kļu­vu­šā vī­ru­su dau­dzu­ma. Pa­cients ir in­fek­ci­ozs ap­tu­ve­ni 8 die­nas no sa­slim­ša­nas brī­ža. Vi­ņam ru­nā­jot, kle­po­jot vai šķau­dot, ap­kārt vei­do­jas aero­so­la mā­ko­nis ar aug­stu vī­ru­su kon­cen­trā­ci­ju. Vī­ru­si var iz­pla­tī­ties pat 6 met­ru at­tā­lu­mā. In­fi­cē­ties var arī, lie­to­jot priekš­me­tus, uz ku­riem no­nā­ku­ši sli­mā cil­vē­ka de­gu­na un rīk­les sek­rē­ti. Tā­pēc no in­fi­cē­ša­nās ar res­pi­ra­to­ra­jiem vī­ru­siem zi­nā­mā mē­rā sar­gā au­dek­la mas­kas, aiz­sliet­ņi, bie­ža vē­di­nā­ša­na un tel­pu mit­rā uz­kop­ša­na, at­se­višķs trau­ku kom­plekts slim­nie­ka ēdi­nā­ša­nai, trau­ku rū­pī­ga dez­in­fek­ci­ja, au­dek­la ka­bat­la­ka­tu un dvie­lī­šu aiz­stā­ša­na ar vien­rei­zē­jas lie­to­ša­nas ka­bat­la­ka­ti­ņiem un pa­pī­ra dvie­lī­šiem u.c. Ja reiz vī­russ ir no­nā­cis or­ga­nis­mā un cil­vēks sa­slimst, tad jā­sa­zi­nās ar ār­stu, jā­ņem sli­mī­bas la­pa un at­ka­rī­bā no paš­sa­jū­tas jā­ie­vē­ro gul­tas re­žīms vai vis­maz mā­jas re­žīms, jo sli­mī­ba rit sa­vu da­bis­ko gai­tu un ne­kā­das zā­les to acu­mir­klī ne­ap­tu­rēs. Pil­nī­ga at­ve­se­ļo­ša­nās no gri­pas ie­spē­ja­ma 1-2 ne­dē­ļu lai­kā, bet ve­ci ļau­dis un cil­vē­ki ar hro­nis­kām ve­se­lī­bas pro­blē­mām mēdz sli­mot arī il­gāk. Ja ne­vak­ci­nē­ja­ties pret gri­pu, ir vērts pa­vai­cāt sa­vam ār­stam, vai jums ne­va­ja­dzē­tu lai­kus sa­gā­dāt pre­pa­rā­tus, ko lie­tot ga­dī­ju­mā, ja sa­slim­stat - ir tā­di me­di­ka­men­ti, kas cī­nās pret vī­ru­su, ie­jau­cas tā re­pro­duk­tī­va­jā cik­lā un ka­vē vai­ro­ša­nos. Mā­jas ap­tie­ci­ņā var tu­rēt arī lī­dzek­ļus, ku­ri ie­dar­bo­jas uz gri­pas un ci­tu elp­ce­ļu in­fek­ci­ju simp­to­miem un at­vieg­lo paš­sa­jū­tu.

Spe­ci­fis­kā pro­fi­lak­se - vak­ci­nā­ci­ja

Vak­ci­nā­ci­ja tiek at­zī­ta par gal­ve­no un arī eko­no­mis­ki iz­de­vī­gā­ko gri­pas pro­fi­lak­ses pa­ņē­mie­nu. Vak­ci­nē­ties ie­sa­ka ne ti­kai ris­ka gru­pām, bet arī ci­tiem, jo vak­ci­nēts cil­vēks ne­iz­pla­ta vī­ru­sus un līdz ar to ie­ro­be­žo epi­dē­mi­ju. Vis­la­bā­kais laiks, kad vak­ci­nē­ties, ir ru­dens, bet ne­re­ti cil­vē­ki vak­ci­nē­jas arī vē­lāk - kad sa­jūt re­ā­lus gri­pas drau­dus. Vak­cī­na sa­tur vī­ru­sa da­ļi­ņas, pret ku­rām or­ga­nis­mā vei­do­jas vī­ru­su neit­ra­li­zē­jo­šas an­ti­vie­las. Imu­ni­tā­te pil­nī­gi iz­vei­do­jas di­vu ne­dē­ļu lai­kā pēc vak­ci­nā­ci­jas. Pirms vak­ci­nē­ša­nās jā­kon­sul­tē­jas ar ār­stu.

No gri­pas īpa­ši jā­uz­ma­nās:

  • tiem, ku­ri ir ve­cā­ki par 65 ga­diem;
  • bēr­niem 0,5-2 ga­du ve­cu­mā;
  • bēr­niem ar hro­nis­kām sli­mī­bām;
  • sie­vie­tēm, ku­rām gri­pas epi­dē­mi­jas lai­kā va­rē­tu būt grūt­nie­cī­bas 2.-3. tri­mes­tris;
  • pie­au­gu­šiem cil­vē­kiem ar hro­nis­kām sirds un asins­va­du sli­mī­bām un hro­nis­kām plau­šu sli­mī­bām;
  • cil­vē­kiem ar cu­ku­ra dia­bē­tu un nie­ru sli­mī­bām;
  • cil­vē­kiem ar imūn­no­mā­ku­mu;
  • pan­si­o­nā­tu un ci­tu slēg­tu ve­se­lī­bas ap­rū­pes ie­stā­žu ie­mīt­nie­kiem;
  • sko­lu un bēr­nu­dār­zu au­dzēk­ņiem;
  • ve­se­lī­bas ap­rū­pes un iz­glī­tī­bas ie­stā­žu per­so­nā­lam un ci­tu pro­fe­si­ju pār­stāv­jiem, ku­ru dar­ba spe­ci­fi­ka pra­sa ne­pār­trauk­tu sa­ska­ri ar ie­dzī­vo­tā­jiem

Imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­na

Lai arī tau­tā ie­cie­nī­tie lī­dzek­ļi ne­no­vērš gri­pas epi­dē­mi­ju, tos var lie­tot vis­pā­rē­jai imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­nai, jo arī tie pa­līdz ma­zi­nāt sa­slim­stī­bu vai pār­ciest sli­mī­bu vieg­lā­kā for­mā. Sa­vu ar­ta­vu dod arī no­rū­dī­ša­nās, lai­ka ap­stāk­ļiem pie­mē­ro­ta ap­ģēr­ba iz­vē­le, ra­ci­o­nāls uz­turs un die­nas re­žīms. Da­ļai cil­vē­ku zie­mas ot­ra­jā pu­sē, bet da­ļai jau ga­da pē­dē­jos mē­ne­šos ie­tei­cams lie­tot arī vit­amī­nu kom­plek­su, lai ļau­tu or­ga­nis­mam jus­ties mo­žā­kam. Iz­vē­lē­ties pie­mē­ro­tā­ko vit­amī­nu kom­plek­su vis­la­bāk pa­lī­dzēs ārsts vai zi­nošs ap­tie­kārs.

Imūn­sis­tē­mu vā­ji­na:

  • kai­tī­go vie­lu uz­ņem­ša­na, smē­ķē­jot, lie­to­jot al­ko­ho­lu, nar­ko­ti­kas u.c;
  • ne­piln­vēr­tīgs, vien­pu­sīgs uz­turs;
  • kra­sas lai­ka ap­stāk­ļu mai­ņas;
  • ze­ma gai­sa tem­pe­ra­tū­ra - se­viš­ķi, ja cil­vēks nav no­rū­dī­jies;
  • pa­stā­vī­ga ne­iz­gu­lē­ša­nās;
  • ga­rī­ga pār­slo­dze, stress, no­māk­tī­ba;
  • maz­kus­tīgs dzī­ves­veids;
  • per­so­nis­kās hi­gi­ē­nas pra­sī­bu ne­ie­vē­ro­ša­na.

Mū­su sa­bied­ro­tie vī­ru­su se­zo­nā

C vit­amīns. C vit­amīns jeb as­kor­bīn­skā­be ir pir­mā, par ko do­mā­jam sa­auk­stē­ša­nās sli­mī­bu se­zo­nā. Tas ir ūde­nī šķīs­tošs vit­amīns, ku­ru cil­vē­ka or­ga­nisms pats ne­sin­te­zē. C vit­amī­nu uz­ņe­mam, lie­to­jot uz­tu­rā svai­gus dār­ze­ņus un aug­ļus, ar to ir ba­gā­tas dil­les, pap­ri­ka, mež­ro­zī­šu aug­ļi, upe­nes, ki­vi, cit­rus­aug­ļi u.c. Pie­au­gu­šam cil­vē­kam dien­nak­tī va­jag 70-120 mg as­kor­bīn­skā­bes, da­ži me­di­cī­nis­ku rak­stu au­to­ri min pat vēl lie­lā­ku de­vu. Dau­dzi ār­sti pie­krīt at­zi­ņai, ka zie­mā uz­ņemt pie­tie­ka­mi daudz C vit­amī­na ar uz­tu­ru ir pro­ble­mā­tis­ki. Lie­to­jot C vit­amī­na pre­pa­rā­tus tā­dās de­vās, kā no­tei­cis ārsts vai kā no­rā­dīts lie­to­ša­nas in­struk­ci­jā, kai­tī­gas bla­kus­pa­rā­dī­bas ne­ro­das.

Pur­pur­sar­ka­nā ehi­nā­ci­ja. Ehi­nā­ci­jas ak­tī­vās vie­las pa­aug­sti­na or­ga­nis­ma aiz­sarg­spē­jas, vai­ro­jot lei­ko­cī­tu - gra­nu­lo­cī­tu - skai­tu un to spē­ju iz­nī­ci­nāt mik­ro­bus, kas no­nāk cil­vē­ka or­ga­nis­mā. Cil­vēks re­tāk sa­auk­stē­jas, bet, ja to­mēr sa­slimst, tad āt­rāk un vieg­lāk at­ve­se­ļo­jas. Ehi­nā­ci­jas pre­pa­rā­ti ie­tei­ca­mi tiem, ku­rus sa­auk­stē­ša­nās sli­mī­bas pie­mek­lē bie­ži un at­kār­to­ti. Arī tad, kad sli­mī­ba jau sā­ku­sies, ehi­nā­ci­ja nāk par la­bu. Tur­klāt tā pa­līdz veik­smī­gāk at­ve­se­ļo­ties un at­gūt spē­kus ga­dī­ju­mos, kad slim­nie­kam nā­cies kā­du lai­ku lie­tot an­ti­bio­ti­kas un vi­ņa šū­nu imu­ni­tā­tes re­ak­ci­jas ir pa­vā­ji­nā­tas. Īpa­ši la­bu efek­tu ehi­nā­ci­ju sa­tu­ro­šie lī­dzek­ļi dod ko­pā ar C vit­amī­nu.

Mež­ro­zī­šu pro­duk­ti. Mež­ro­zī­tes ir re­kor­dis­tes C vit­amī­na sa­tu­ra zi­ņā, ta­jās ir des­mit­reiz vai­rāk as­kor­bīn­skā­bes ne­kā, pie­mē­ram, cit­ro­nos. Vēl mež­ro­zī­šu aug­ļi sa­tur P vit­amī­nu un B gru­pas vit­amī­nus, arī ka­ro­tī­nus, kā­li­ju, dzel­zi, man­gā­nu, fos­fo­ru, kal­ci­ju, mag­ni­ju, miec­vie­las, or­ga­nis­kās skā­bes u.c. Mež­ro­zī­tes mums ir la­bi pa­zīs­ta­mas, dau­dzi cil­vē­ki ik ga­du pa­ši sa­la­sa mež­ro­zī­šu aug­ļus, lai no tiem zie­mā vā­rī­tu gar­šī­gu un ve­se­lī­gu tē­ju. Ja aug­ļu ir daudz, no tiem var pa­ga­ta­vot arī aro­mā­tis­ku ie­vā­rī­ju­mu un sī­ru­pu. Tau­tas me­di­cī­nas liet­pra­tē­ji mež­ro­zī­šu aug­ļus vāc ru­de­nī pēc pir­ma­jām sal­nām. Vi­ņi no pie­re­dzes zi­na teikt, ka vis­la­bāk mež­ro­zī­tes at­dod sa­vas vēr­tī­bas tē­jai, ja aug­ļus ap­lej ar ver­do­šu ūde­ni ter­mo­sā, pie­vie­no maz­liet cu­ku­ra un pa­tur 12 stun­das. Bet, ja aug­ļi nav sa­la­sī­ti vai arī cil­vē­kam ik­die­nā vien­kār­ši nav lai­ka ga­ta­vot tē­ju, var lie­tot pre­pa­rā­tus, kas sa­tur mež­ro­zī­šu aug­ļu eks­trak­tu.

Mel­nais plūš­koks. Pie mums ma­zāk po­pu­lārs, ta­ču Ei­ro­pā un da­ļā Āzi­jas la­bi pa­zīs­tams koks, ko au­dzē gan de­ko­ra­tī­viem, gan ārst­nie­cis­kiem mēr­ķiem - tiem no­der gan zie­di, gan la­pas, aug­ļi un mi­zas. Mel­nā plūš­ko­ka aug­ļi ir ba­gā­ti ar as­kor­bīn­skā­bi - 100 g ogu ir ap 50 mg C vit­amī­na. Ru­de­nī, kad aug­ļi ir pil­nī­gi ga­ta­vi, tos no­vāc un iz­žā­vē. Plūš­ko­ka tē­ju lie­to sa­auk­stē­ša­nās sli­mī­bu pro­fi­lak­sei un arī brī­žos, kad jū­ta­mas pir­mās sa­auk­stē­ša­nās pa­zī­mes.

Greip­frū­tu sēk­lu eks­trakts. Greip­frū­tu sēk­lās un mi­zās ir spē­cī­gas ak­tī­vas vie­las - rūg­tie bio­fla­vo­no­ī­di, kas spēj tikt ga­lā ar dau­dzām bak­tē­ri­jām, vī­ru­siem un sē­nī­tēm. Eks­trakts dar­bo­jas efek­tī­vi pat nie­cī­gās de­vās, sau­dzē mū­su da­bis­ko mik­ro­flo­ru un ne­iz­rai­sa ne­vē­la­mus bla­kus­e­fek­tus. Greip­frū­tu bio­fla­vo­no­ī­du ie­dar­bī­bu ne­jau­ši at­klā­jis Dr. Džei­kobs He­ričs, kas pie­vēr­sis uz­ma­nī­bu dār­za kom­pos­ta kau­dzē iz­mes­tam greip­frū­tam, kas il­gu lai­ku ne­bo­jā­jies. Vei­cot pē­tī­ju­mus, at­klā­jās, ka bio­fla­vo­no­ī­di ir ne­kai­tī­gi cil­vē­ka or­ga­nis­mam un stip­ri­na un sar­gā to glu­ži kā greip­frū­tu.

Komentāri [6]
#
Kaķis 8.novembris 2017 11:02 atbildēt
Lielā Farma jau 23.martā pieņēma lēmumu,kādai gripai jābūt 2017.2018.gada sezonā un nolēma vakcīnet :Mičigana-2015,Hon-Konga-2014 unBrisbade 2008 vienā maisā.
 
#
bon 4.novembris 2017 8:20 atbildēt
presei atkal būs par ko kūkot
 
#
lelle 3.novembris 2017 20:22 atbildēt
Jā, gripa skars tos, kuriem vāja imunitāte., nepilnvērtīgs uzturs, novājināts organisms. kuram sekos komlikācijas..dzīve ir tāda dīvaina lieta un cilvēks tiek apdraudēts no visam pusēm..bet ja tu domāsi tikai par slimībām, draudiem un nāvi.. tad jau nebūs laika vairs dzīvei....kam būs lemts ,tas saslims, vai nomirs..nu tas viss likteņa ziņā...poteties es neiešu,jo biezi saslimst tieši tie..
 
#
> » lelle 3.novembris 2017 20:29 atbildēt
Mavkai mavkas domāšana..
 
#
lelle to < » > 3.novembris 2017 20:35 atbildēt
slimam slima domāšana.. haaaaa!
 
#
lords to slimajam pedikam < » lelle to < 3.novembris 2017 20:52 atbildēt
Tev slimais pedirast, pedirasta domāšana, bet tev jau vispār smadzeņu nav, tās iztecējušas, jo esi izpists gan galvā, gan dirsā...ko pļūti slimais izdzimteni, iedzer labāk nervu drapi ,ka no dusmām nepiedzīvo sirds klapi...norij muļķi krupi un ej noslīcinies uz upi!!!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers