Infektologi gripu atzīst par unikālu, ka vīruss, kas to izraisa, spēj pārmainīties katru gadu.
Gripai derētu laikus sagatavoties arī tāpēc, ka tā sākas pēkšņi, un tad atliek vien likties gultā un nožēlot, ka neesi sarūpējis pat sulu vai tēju krājumus un siltās zeķes, nemaz jau nerunājot par medikamentiem, kas vajadzības gadījumā varētu atvieglot slikto pašsajūtu.
Gripa vai kas cits?
Mēs bieži nespējam atšķirt gripu no citām elpceļu vīrusu infekcijām, kas izplatās vienlaikus ar gripu. Tā kā daudziem nav iespējams jebkurā laikā nekavējoties tikt pie ārsta, kaut ko tomēr der zināt. Gripas pirmās pazīmes parasti ir galvassāpes, sāpes muskuļos, acu ābolos, drebuļi un sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, kam seko drudzis ar izteikti augstu temperatūru, kas var turēties vairākas dienas. Bieži vien raksturīgi divi temperatūras paaugstināšanās viļņi: pirmajā un, piemēram, ceturtajā dienā. Zūd ēstgriba, nereti attīstās arī saaukstēšanās slimībām līdzīgas pazīmes - aizlikts deguns, sāpošs kakls un pat balsenes iekaisums (laringīts). Slimības sākums nereti ir tik pēkšņs, ka var precīzi pateikt ne vien dienu, bet arī stundu, kad cilvēks saslimis. Gripas inkubācijas periods (laiks no vīrusa nonākšanas organismā līdz brīdim, kad parādās slimības pazīmes) ir 1-4 dienas atkarībā no konkrētā cilvēka imunitātes un arī no organismā iekļuvušā vīrusu daudzuma. Pacients ir infekciozs aptuveni 8 dienas no saslimšanas brīža. Viņam runājot, klepojot vai šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis ar augstu vīrusu koncentrāciju. Vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Inficēties var arī, lietojot priekšmetus, uz kuriem nonākuši slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Tāpēc no inficēšanās ar respiratorajiem vīrusiem zināmā mērā sargā audekla maskas, aizslietņi, bieža vēdināšana un telpu mitrā uzkopšana, atsevišķs trauku komplekts slimnieka ēdināšanai, trauku rūpīga dezinfekcija, audekla kabatlakatu un dvielīšu aizstāšana ar vienreizējas lietošanas kabatlakatiņiem un papīra dvielīšiem u.c. Ja reiz vīruss ir nonācis organismā un cilvēks saslimst, tad jāsazinās ar ārstu, jāņem slimības lapa un atkarībā no pašsajūtas jāievēro gultas režīms vai vismaz mājas režīms, jo slimība rit savu dabisko gaitu un nekādas zāles to acumirklī neapturēs. Pilnīga atveseļošanās no gripas iespējama 1-2 nedēļu laikā, bet veci ļaudis un cilvēki ar hroniskām veselības problēmām mēdz slimot arī ilgāk. Ja nevakcinējaties pret gripu, ir vērts pavaicāt savam ārstam, vai jums nevajadzētu laikus sagādāt preparātus, ko lietot gadījumā, ja saslimstat - ir tādi medikamenti, kas cīnās pret vīrusu, iejaucas tā reproduktīvajā ciklā un kavē vairošanos. Mājas aptieciņā var turēt arī līdzekļus, kuri iedarbojas uz gripas un citu elpceļu infekciju simptomiem un atvieglo pašsajūtu.
Specifiskā profilakse - vakcinācija
Vakcinācija tiek atzīta par galveno un arī ekonomiski izdevīgāko gripas profilakses paņēmienu. Vakcinēties iesaka ne tikai riska grupām, bet arī citiem, jo vakcinēts cilvēks neizplata vīrusus un līdz ar to ierobežo epidēmiju. Vislabākais laiks, kad vakcinēties, ir rudens, bet nereti cilvēki vakcinējas arī vēlāk - kad sajūt reālus gripas draudus. Vakcīna satur vīrusa daļiņas, pret kurām organismā veidojas vīrusu neitralizējošas antivielas. Imunitāte pilnīgi izveidojas divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Pirms vakcinēšanās jākonsultējas ar ārstu.
No gripas īpaši jāuzmanās:
Imunitātes stiprināšana
Lai arī tautā iecienītie līdzekļi nenovērš gripas epidēmiju, tos var lietot vispārējai imunitātes stiprināšanai, jo arī tie palīdz mazināt saslimstību vai pārciest slimību vieglākā formā. Savu artavu dod arī norūdīšanās, laika apstākļiem piemērota apģērba izvēle, racionāls uzturs un dienas režīms. Daļai cilvēku ziemas otrajā pusē, bet daļai jau gada pēdējos mēnešos ieteicams lietot arī vitamīnu kompleksu, lai ļautu organismam justies možākam. Izvēlēties piemērotāko vitamīnu kompleksu vislabāk palīdzēs ārsts vai zinošs aptiekārs.
Imūnsistēmu vājina:
Mūsu sabiedrotie vīrusu sezonā
C vitamīns. C vitamīns jeb askorbīnskābe ir pirmā, par ko domājam saaukstēšanās slimību sezonā. Tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kuru cilvēka organisms pats nesintezē. C vitamīnu uzņemam, lietojot uzturā svaigus dārzeņus un augļus, ar to ir bagātas dilles, paprika, mežrozīšu augļi, upenes, kivi, citrusaugļi u.c. Pieaugušam cilvēkam diennaktī vajag 70-120 mg askorbīnskābes, daži medicīnisku rakstu autori min pat vēl lielāku devu. Daudzi ārsti piekrīt atziņai, ka ziemā uzņemt pietiekami daudz C vitamīna ar uzturu ir problemātiski. Lietojot C vitamīna preparātus tādās devās, kā noteicis ārsts vai kā norādīts lietošanas instrukcijā, kaitīgas blakusparādības nerodas.
Purpursarkanā ehinācija. Ehinācijas aktīvās vielas paaugstina organisma aizsargspējas, vairojot leikocītu - granulocītu - skaitu un to spēju iznīcināt mikrobus, kas nonāk cilvēka organismā. Cilvēks retāk saaukstējas, bet, ja tomēr saslimst, tad ātrāk un vieglāk atveseļojas. Ehinācijas preparāti ieteicami tiem, kurus saaukstēšanās slimības piemeklē bieži un atkārtoti. Arī tad, kad slimība jau sākusies, ehinācija nāk par labu. Turklāt tā palīdz veiksmīgāk atveseļoties un atgūt spēkus gadījumos, kad slimniekam nācies kādu laiku lietot antibiotikas un viņa šūnu imunitātes reakcijas ir pavājinātas. Īpaši labu efektu ehināciju saturošie līdzekļi dod kopā ar C vitamīnu.
Mežrozīšu produkti. Mežrozītes ir rekordistes C vitamīna satura ziņā, tajās ir desmitreiz vairāk askorbīnskābes nekā, piemēram, citronos. Vēl mežrozīšu augļi satur P vitamīnu un B grupas vitamīnus, arī karotīnus, kāliju, dzelzi, mangānu, fosforu, kalciju, magniju, miecvielas, organiskās skābes u.c. Mežrozītes mums ir labi pazīstamas, daudzi cilvēki ik gadu paši salasa mežrozīšu augļus, lai no tiem ziemā vārītu garšīgu un veselīgu tēju. Ja augļu ir daudz, no tiem var pagatavot arī aromātisku ievārījumu un sīrupu. Tautas medicīnas lietpratēji mežrozīšu augļus vāc rudenī pēc pirmajām salnām. Viņi no pieredzes zina teikt, ka vislabāk mežrozītes atdod savas vērtības tējai, ja augļus aplej ar verdošu ūdeni termosā, pievieno mazliet cukura un patur 12 stundas. Bet, ja augļi nav salasīti vai arī cilvēkam ikdienā vienkārši nav laika gatavot tēju, var lietot preparātus, kas satur mežrozīšu augļu ekstraktu.
Melnais plūškoks. Pie mums mazāk populārs, taču Eiropā un daļā Āzijas labi pazīstams koks, ko audzē gan dekoratīviem, gan ārstnieciskiem mērķiem - tiem noder gan ziedi, gan lapas, augļi un mizas. Melnā plūškoka augļi ir bagāti ar askorbīnskābi - 100 g ogu ir ap 50 mg C vitamīna. Rudenī, kad augļi ir pilnīgi gatavi, tos novāc un izžāvē. Plūškoka tēju lieto saaukstēšanās slimību profilaksei un arī brīžos, kad jūtamas pirmās saaukstēšanās pazīmes.
Greipfrūtu sēklu ekstrakts. Greipfrūtu sēklās un mizās ir spēcīgas aktīvas vielas - rūgtie bioflavonoīdi, kas spēj tikt galā ar daudzām baktērijām, vīrusiem un sēnītēm. Ekstrakts darbojas efektīvi pat niecīgās devās, saudzē mūsu dabisko mikrofloru un neizraisa nevēlamus blakusefektus. Greipfrūtu bioflavonoīdu iedarbību nejauši atklājis Dr. Džeikobs Heričs, kas pievērsis uzmanību dārza komposta kaudzē izmestam greipfrūtam, kas ilgu laiku nebojājies. Veicot pētījumus, atklājās, ka bioflavonoīdi ir nekaitīgi cilvēka organismam un stiprina un sargā to gluži kā greipfrūtu.
