Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Māja

Pipari - noderīga garšviela virtuvē

© F64

No garš­vie­lām pa­ras­ti lī­de­ra po­zī­ci­jas ie­ņem tās, ku­ras bie­ži iz­man­to. Pro­tams, pirm­ā no tām ir pi­pa­ri.

Tra­di­ci­onā­li vis­po­pu­lā­rā­kie ir mel­nie pi­pa­ri, ku­rus tā­pat kā bal­tos un za­ļos pi­pa­rus iz­ga­ta­vo no vie­na un tā pa­ša auga. Lai ie­gū­tu mel­nos pi­pa­rus, no­vāc ne­no­brie­du­šus, za­ļus pi­pa­ru zir­ņus, ku­rus pēc tam da­žas die­nas pa­kļauj fer­men­tā­ci­jai, pēc tam kal­tē sau­lē. Lai ie­gū­tu za­ļos pi­pa­rus, tos tā­pat no­vāc ne­no­ga­ta­vo­ju­šos, ta­ču at­šķi­rī­bā no mel­na­jiem pi­pa­riem tos uz­reiz iz­žā­vē aug­stā tem­pe­ra­tū­rā un gla­zē ar sā­li. Lai ie­gū­tu bal­tos pi­pa­rus, no­vāc no­brie­du­šus zel­tai­ni za­ļus pi­pa­ru zir­ņus, ne­dē­ļu mēr­cē ūde­nī, pēc tam at­da­la mīk­stu­mu, vēl­reiz mēr­cē un žā­vē sau­lē. Sa­vu­kārt ro­zā pi­pa­ri nav rad­nie­cī­gi mel­na­jiem pi­pa­riem, un tos ie­gūst no pa­vi­sam ci­ta auga.

Mel­nos pi­pa­rus var lie­tot prak­tis­ki pie vis­iem ēdie­niem. Pie zu­pām, sa­lā­tiem un ga­ļas ēdie­niem vis­la­bāk iz­man­tot svai­gi mal­tus mel­nos pi­pa­rus, ku­riem ir in­ten­sīvs aro­māts un gar­ša. Bal­tie pi­pa­ri pēc iz­ska­ta ir bal­ti, bet iekš­pu­se dzel­te­nī­ga. Bal­tie pi­pa­ri pēc gar­šas ir mai­gā­ki ne­kā mel­nie, arī smar­ža ir aro­mā­tis­kā­ka. Tā­pēc tie ir dār­gā­ki. Tos pie­vie­no pie vis­tas ga­ļas ēdie­niem, ziv­ju ēdie­niem, mēr­cēm, sa­lā­tiem un ēdie­niem no kar­tu­pe­ļiem. Za­ļie pi­pa­ri ir vēl mai­gā­ki ne­kā mel­nie un bal­tie pi­pa­ri. Tie lie­lis­ki pa­pil­di­na mal­to ga­ļu, mēr­ces, stei­ku, ziv­ju ēdie­nus, ma­ri­nā­des un zu­pas. Ar ro­zā pi­pa­riem ir jā­būt uz­ma­nī­giem - ja tos lie­to lie­lās de­vās, tie var būt tok­sis­ki. Ro­zā pi­pa­rus tā­pat kā pā­rē­jos vis­la­bāk uz­gla­bāt ve­se­lus ne il­gāk kā pus­ga­du, sa­malt var pirms pa­snieg­ša­nas. Ar ro­zā pi­pa­riem var ro­tāt sa­lā­tus, pie­vie­not pie svai­gas vai ma­ri­nē­tas zivs, bal­tās put­nu ga­ļas, aug­ļu de­ser­tiem, sal­dē­ju­ma. Eiro­pas vir­tu­vē tos bie­ži vien lie­to ko­pā ar mel­no, bal­to un za­ļo pi­pa­ru mai­sī­ju­mu.

No­de­rī­gi! * Zu­pām pi­pa­ri jā­pie­vie­no div­reiz - vā­rī­ša­nas gai­tā un pirms pa­snieg­ša­nas uz gal­da. Sil­tiem ēdie­niem un mēr­cēm la­bāk pie­vie­not ve­se­lus pi­pa­rus, ku­ri pirms ser­vē­ša­nas jā­iz­ņem.

* Jā­at­ce­ras, ka ļo­ti kar­stu ēdie­nu gar­ša ir mā­nī­ga, - ja šķiet, ka zu­pai ir par maz stip­ru­ma, tā nav gar­šī­ga, jā­ļauj, lai kā­da ka­ro­tī­te ēdie­na at­dziest, tad būs skaidrs, vai tam ir ne­pie­cie­šams vēl pie­vie­not garš­vie­las.

Recepte

Že­le­ja no greip­frū­ta ar sie­ru un ro­zā pi­pa­riem

Sa­stāv­da­ļas: 2 greip­frū­ti, 100 g cu­ku­ra, 30 g že­la­tī­na, ēdam­ka­ro­te apel­sī­nu li­ķie­ra, 200 g sie­ra ar zi­lo pe­lē­ju­mu, 2 ēdam­ka­ro­tes 20 pro­cen­tu krē­ju­ma, 2 ēdam­ka­ro­tes ro­zā pi­pa­ru zir­nī­šu.

Pa­ga­ta­vo­ša­na: da­žus ro­zā pi­pa­ru zir­nī­šus at­stāj ro­tā­ju­mam, pā­rē­jos rup­ji sa­smal­ci­na. Krē­ju­mu, pus­i cu­ku­ra un li­ķie­ri sa­jauc, pie­vie­no sie­ru un pi­pa­rus, sa­mai­sa. Sa­da­la ie­gū­to ma­su 8 vie­nā­dās da­ļās, 4 no tām liek trau­ci­ņos un no­liek ma­lā. No greip­frū­tiem iz­spiež su­lu. Pus­i su­las ie­lej trau­kā, ie­mērc ta­jā že­la­tī­nu 5 mi­nū­tes. Liek kas­tro­li uz lē­nas uguns, ka­mēr že­la­tīns iz­šķīst. No­ņem no uguns, pie­vie­no pā­rē­jo su­lu un cu­ku­ru. Sa­mai­sa, liek, lai at­dziest. Lej trau­ci­ņos, kur ir sie­ra ma­sa, liek le­dus­ska­pī, lai sa­stingst. Kad že­le­ja ir sa­stin­gu­si, liek vir­sū pār­i pa­li­ku­šo sie­ra ma­su un at­kal liek le­dus­ska­pī 10 mi­nū­tes. Pirms pa­snieg­ša­nas ro­tā ar ro­zā pi­pa­riem.