Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Māja

Noderīgi! Noskaidro, cik "labs ķēriens" esi krāpniekiem

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Tikai trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka paroles maina reizi trijos mēnešos, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas veiktajā pētījumā, kas šoruden īstenots sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”.

“Salīdzinājumā ar pērn veikto aptauju šogad par 7% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas izvēlas atšķirīgas paroles saviem sociālajiem kontiem. Domājot par savu datu drošību, interneta lietotājiem būtu jāizmanto vismaz trīs atšķirīgas paroles, lai piekļūtu savam bankas kontam, profilam sociālajos tīklos, e-pastam vai citām vietnēm,” stāsta Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Pētījuma dati parādīja, ka trīs izplatītākie piesardzības pasākumi personīgo datu drošībai Latvijā ir - paroles vai PIN koda neizpaušana (81%), e-pastu nevēršana vaļā no svešiem sūtītājiem (65%), atšķirīgas paroles sociālo tīklu kontiem un interneta bankai (56%). Nedaudz vairāk nekā puse jeb 55% norāda, ka paroles nepieraksta ne uz papīra, ne telefonā, savukārt 42% regulāri atjauno pretvīrusu programmatūru.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību personīgo datu drošībai, asociācija sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV ir izveidojusi interaktīvu digitālo testu “Cik grūts medījums Tu esi krāpniekiem?”. Tajā ikviens var novērtēt savu prasmju un zināšanu līmeni par personīgo datu drošību, kā arī iegūt noderīgus ieteikumus.

Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Tests pieejams: http://lafpa.lv/cik-gruts-medijums-tu-esi-krapniekiem/

Pētījums veikts 2017. gada augustā, aptaujājot 1005 respondentus visā Latvijā.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus. Asociācijas misija ir veidot uzticamu, atbildīgu un uz ilgtermiņa sadarbību vērstu nozares praksi, ko pozitīvi vērtē patērētāji un tirgu uzraugošās institūcijas, vienlaikus respektējot alternatīvo finanšu pakalpojumu sniegtās iespējas ikviena indivīda un sabiedrības brīvai un nodrošinātai attīstībai.