Medicīnas tematiem veltītos tekstos vārdi astma un alerģija bieži sastopami līdzās. «Zinātne guvusi apstiprinājumu tam, ka eksistē tā saucamā vienotā elpceļu slimība – tas nozīmē, ka alerģiskas iesnas un astma ir kopējs process,» stāsta alergologs Māris Bukovskis (Headline privātklīnika). «Tas pats iekaisums, zināmā mērā tie paši slimības mehānismi, lielā mērā tie paši provocējošie faktori izraisa problēmu gan elpceļu augšējā stāvā – degunā, gan arī elpceļu apakšējā stāvā – bronhos, attiecīgi radot alerģiskas iesnas vai astmu.»
- Iesnas šķiet ikdienišķa lieta, par cēloni parasti uzskatām saaukstēšanos. Vai mēs varam kļūdīties?
- Ja ir pārliecinoši vīrusu infekcijas simptomi - temperatūra, kaulu laušana, muskuļu sāpes, klepus, iesnas, sāpes kaklā, tad patiešām iesnas lielākoties pāriet bez īpašas ārstēšanas. Bet var būt dažādi citi veidi. Bez akūtām iesnām ir arī subakūtas iesnas, kas ilgst 2-4 nedēļas, un hroniskas iesnas, kas turpinās ilgāk nekā 8 nedēļas. Protams, vairāk uzmanības cilvēki pievērš hroniskām iesnām. To cēloņi ir dažādi, bet viens no biežākajiem - alerģija, it sevišķi mājas putekļu ērcīšu izraisītā. Taču tās var būt arī tā saucamās nealerģiskās iesnas, kad alerģiju neizdodas pierādīt, kaut arī pacientiem labi palīdz pretalerģijas līdzekļi. Te pieskaitāmi arī tādi pacienti, kuriem degunā veidojas polipi, un tie, kuri sāk nepanest dažādus pretsāpju līdzekļus - aspirīnu, citramonu, ibumetīnu - viņiem draud tā saucamā aspirīna astma, kam bieži raksturīga smaga norise. Nākamā grupa ir pacienti, kuriem ir izliektas deguna starpsienas un dažādas citas izmaiņas, deguna deformācija pēc traumas, hroniski deguna blakusdobumu iekaisumi. Maziem bērniem par ilgstošu iesnu cēloni var kļūt degunā iebāzts svešķermenis. Veciem ļaudīm reizēm deguns sāk tecēt neirālās regulācijas izmaiņu dēļ (vazomotoras iesnas).
- Kādas pazīmes liek domāt, ka iesnas varētu būt alerģiskas?
- Ja cilvēks pats ir ievērojis, ka iesnas katru gadu atkārtojas aptuveni tajā pašā laikā vai arī tās saistītas ar dzīvniekiem, mājas uzkopšanu, putekļainām telpām, ciemošanos laukos - tās ir diezgan spēcīgas norādes par alerģiju. Citi atzīst, ka visi šie faktori viņiem neko īpašu nemaina, bet šķaudīšanu vai deguna tecēšanu izraisa, piemēram, smaržas, asas smakas, kādas ķīmiskas vielas vai gaisa temperatūras maiņa, izejot no siltuma aukstumā vai otrādi. Var būt arī tāds variants, kad iesnas ir ilgstošas vai pastāvīgas, bez īpašām izmaiņām. LOR speciālists, izmeklējot šādus pacientus, bieži atrod strukturālas izmaiņas degunā, piemēram, deguna blokādi izraisa hipertrofēta deguna gļotāda vai arī ir deguna polipi - maisveida izspīlējumi, kas veidojas deguna sienā, nosprosto deguna ejas un izraisa deguna aizlikumu, ožas traucējumus un tamlīdzīgi, tam it kā nav pārliecinošas saistības ar klasiskajiem alergēniem kā ziedputekšņi vai dzīvnieku spalvas.
- Ko dod alergēnu noteikšanas testi?
- Izmanto ādas testus vai alergēnu antivielu noteikšanu asinīs, citreiz var abas divas metodes. Ja, piemēram, tests rāda alerģiju pret kaķi un pacients saka - jā, patiešām, satiekot kaķi, man ir jāšķauda, niez un asaro acis, ir sauss klepus, čīkstēšana krūtīs - diagnoze skaidra. Ja simptomu nav, tikai pēc analīzēm diagnozi nenosaka.
- Vai cilvēki meklē ārstu laikus vai vispirms lūko ārstēties paši?
- Bieži, slimojot ar kādu elpceļu vīrusu infekciju, sākas iesnas, kas daļai saglabājas vēl mēnesi, divus, trīs. Šādos gadījumos vajadzētu iet pie ģimenes ārsta; LOR slimību speciālista un, ja ir kaut vai niecīgākas aizdomas, ka vainojams kontakts ar putekļiem, dzīvniekiem, ziedputekšņiem, tad jāmeklē alergologs. Pētījumi rāda, ka paiet 3-5 gadi, līdz cilvēks nonāk pie alergologa, parasti ar vidēji smagu vai smagu formu. Daļa šo pacientu, it kā nojaušot, ka vainīga alerģija, iegādājas pretalerģijas bezrecepšu medikamentus, kas sākumā bieži palīdz, bet, pastiprinoties alerģiskajam iekaisumam degunā, kļūst par vājiem un tas rosina meklēt alergologu. Citiem dominē deguna aizlikums, un viņi gadiem ilgi ir lietojuši dekongestantus - deguna paplašinātājus, kuri neārstē, bet sākumā efektīvi mazina deguna aizlikumu, taču vēlāk attīstās pierašana, efekts kļūst vājāks un īslaicīgāks. Tiek noteikta diagnoze - medikamentozs rinīts, un pacientam ir speciāli jāatradinās no šiem medikamentiem.
- Kas mums jāzina par astmas simptomiem?
- Cilvēki bieži domā, ka astma ir elpas trūkuma lēkme. Patiesībā pirmie simptomi var būt vienkārši smagums krūtīs, sauss lēkmjveida klepus, var būt neliela čīkstēšana krūtīs, bet elpas trūkums parādās tikai smagākajā astmas formā - kad bronhu saraušanās jeb spazma ir sasniegusi tādu pakāpi, kad tiešām sāk trūkt gaisa. Bet sauss klepus arī var būt astmas simptoms - vienīgais un pirmais. Ja pēc saaukstēšanās saglabājas ilgstošs klepus, jāsāk domāt par astmu. Ja cilvēks klepo jau vairāk nekā mēnesi, tad jāiet pie ārsta. Ar šo problēmu var labi cīnīties. Klepu iespējams novērst jau nedēļas laikā. Protams, pacientam jālieto astmas pretiekaisuma medikamentu inhalators - trīs, sešu vai deviņu mēnešu kurss.
- Kā darbojas medikamenti?
- Tie noņem iekaisumu, kas attīstās elpceļos. Iedarbība ir dziļa - gēnu līmenī, tā izslēdz iekaisuma faktoru veidošanos, bet līdz galvenajam slēdzim, kas ieslēdza šo procesu, diemžēl netiekam, līdz ar to sanāk kontrolējoša terapija - mēs ilgstoši lietojam šo pretiekaisuma inhalatoru. Daļa pacientu to pēc laika var pārtraukt. Ja kādreiz būs paasinājums, atsāksim ārstēšanu. Bet alerģiskam astmatiķim šis inhalators ir vajadzīgs regulāri. Jaunākajiem inhalējamiem glikokortikoīdiem - pretiekaisuma pamatmedikamentiem - nav gandrīz nekādu blakusefektu.
Astmas definīcija mainījās 80. gadu vidū - līdz tam tā bija slimība, kas saistīta ar bronhu spazmu, pēc tam - hroniska iekaisuma slimība. Pirms tam lietoja gandrīz tikai bronhu paplašinātājus medikamentus, pēc tam, pārejot uz regulāru ilgstošu pretiekaisuma līdzekļu inhalatoru lietošanu, izdevās panākt, ka cilvēki praktiski vairs nemirst ar astmas paasinājumu. Astma var būt kontrolēta, daļēji kontrolēta un nekontrolēta. Kontrolēta astma - tas nozīmē, ka nav simptomu, nevajag bronhus paplašinošos līdzekļus, arī fiziska slodze neizraisa simptomus, ir normāli plaušu funkcijas rādītāji, ko nosaka spirogrāfijā, un nav slimības paasinājumu.
- Vai ir daudz astmas pacientu, kuru slimība ir kontrolēta?
- Varētu būt 15-20%. Tik maz tāpēc, ka cilvēkiem nepatīk lietot medikamentus ilgstoši un regulāri. Inhalators caurmērā ir vienam mēnesim, tātad katram pacientam vajadzētu 12 inhalatorus gadā, bet statistika rāda, ka pacienti izlieto tikai ap 20-25%. Bet, neskatoties uz to, var teikt, ka ārstēšana šodien ir ļoti efektīva.
- Kas jādara, lai neattīstītos astma?
- Te palīdz ārstēšana, īpaši ziedputekšņu alerģijas gadījumā. Tā ir alergēnu imūnterapija, alergēnu vakcīna, kuru injicē zem ādas vai lieto iekšķīgi, lai izraisītu pierašanu pie alergēna - vienīgā ārstējošā ārstēšana, daudziem to pat var uzskatīt par izārstēšanu. Daudzus attur tas, ka trīs gadus katru dienu jāveic injekcija vai tukšā dūšā jālieto medikaments. Bet, iespējams, šis process saīsināsies un ārstēšana aizņems tikai dažus mēnešus. Parasti pacientam ir polisensibilizācija - alerģija pret vairākiem alergēniem. Ja šie kursi būs īsi, varēsim sākt ar smagāko alerģiju un pāriet uz vieglākām, gada laikā veikt vairākus ārstēšanas kursus.
Ja ir pārliecinoši diagnosticēta alerģija un kontakts ar alergēnu izraisa simptomus, tad pirmais solis ir maksimāli ierobežot kontaktu ar alergēnu, īpaši tas attiecas uz dzīvniekiem, mazāk uz putekļiem; ar ziedputekšņiem diemžēl grūtāk, tad būtu jābrauc uz valstīm, kur ir pilnīgi cits klimats. Otrs variants - medikamentozā terapija, antihistamīna preparāti, kas palīdz vieglu alerģiju gadījumā. Ir arī deguna aerosoli, kas satur glikokortikoīdus un līdzīgi astmu ārstējošiem inhalatoriem, noņemot iekaisumu, atvieglo alerģisko iesnu simptomus pacientiem ar smagāku slimības gaitu.
