Māja: KĀPĒC ir svarīgi savā ēdenkartē iekļaut brokoļus? 10 komentāri
 
Māja

KĀPĒC ir svarīgi savā ēdenkartē iekļaut brokoļus?

 
Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Svai­go dār­ze­ņu pār­pil­nī­ba lau­kā, do­bē, tir­gū un vei­ka­lā. Bet vai arī ta­vā šķī­vī? Šo­brīd ir ti­kai maz­liet jā­pa­cen­šas, lai no­dro­ši­nā­tu ēdien­kar­tē ve­se­lī­gu daudz­vei­dī­bu. Vie­ni no dār­ze­ņiem, ku­rus ne­va­ja­dzē­tu pie­mirst, plā­no­jot mal­tī­tes, ir bro­ko­ļi, rei­zēm dē­vē­ti arī par spar­ģe­ļu kā­pos­tiem. Tos aug­stu vēr­tē­ja se­nie ro­mie­ši un vēl šo­dien bro­ko­ļu ēdie­ni aso­ci­ē­jas ar Vi­dus­jū­ras re­ģi­o­na vir­tu­vi, ta­ču tie ir ie­cie­nī­ti arī pie mums, po­pu­lā­ri Āzi­jā un Ame­ri­kā. Pa­rei­zi pa­ga­ta­vo­ti, bro­ko­ļi ir mai­gi un vien­lai­kus krauk­šķī­gi, kā arī ļo­ti ba­gā­ti ar ve­se­lī­gām uz­tur­vie­lām.

Bro­ko­ļi sa­tur daudz C vit­amī­na. Tos ēdot, uz­ņe­mam arī be­ta­ka­ro­tī­nu, lu­te­ī­nu un ze­ak­san­tī­nu, B gru­pas vit­amī­nus, kal­ci­ju, dzel­zi un īpa­šas vie­las, ku­ru re­gu­lā­ra lie­to­ša­na uz­tu­rā zi­nā­mā mē­rā spēj pa­sar­gāt or­ga­nis­mu no dau­dzām sli­mī­bām, pat no ol­nī­cu un priekš­dzie­dze­ra vē­ža. Tā lie­ci­na jau­nā­kie zi­nāt­nie­ku at­klā­ju­mi. Ili­noi­sas uni­ver­si­tā­tē ASV tur­klāt iz­pē­tīts, ka pro­sta­tas vē­ža pro­fi­lak­sei ir liet­de­rī­gi ēst bro­ko­ļus ko­pā ar to­mā­tiem, jo bio­lo­ģis­ki ak­tī­vās vie­las, kas ir abos ša­jos dār­ze­ņos, ko­pā ir ie­dar­bī­gā­kas ne­kā kat­ra par se­vi. Vie­nī­gi jā­ņem vē­rā, ka to­mā­tos šīs vie­las kļūst la­bāk pie­e­ja­mas, ja tos sa­smal­ci­na, ter­mis­ki ap­strā­dā un pie­vie­no ne­daudz eļ­ļas, sa­vu­kārt bro­ko­ļus ne­drīkst pār­vā­rīt, jo tad la­bās sa­stāv­da­ļas iet zu­du­mā. Tā­pēc bro­ko­ļus va­ja­dzē­tu ap­strā­dāt at­se­viš­ķi - tvai­kot vai arī sau­tēt ne il­gāk par pie­cām mi­nū­tēm. Bro­ko­ļu lie­to­ša­na uz­tu­rā kal­po arī kuņ­ģa čū­las pro­fi­lak­sei, vei­ci­na šū­nu at­in­dē­ša­nās spē­ju un var pa­lī­dzēt at­labt sau­les sta­ro­ju­ma bo­jā­tai ādai. Ie­spē­jams, ka nā­kot­nē no bro­ko­ļiem un ci­tiem krust­zie­žiem ra­žos lī­dzek­ļus, kas ļaus cil­vē­kiem bez ba­žām sau­ļo­ties pie­tie­ka­mi il­gi, lai ādā sin­te­zē­tos va­ja­dzī­gais D vit­amī­na dau­dzums, vien­lai­kus iz­sar­gā­jo­ties no kai­tē­ju­ma, ko var no­da­rīt ultr­avio­le­tie sta­ri. Bro­ko­ļu ēša­na nāk par la­bu arī sirds ve­se­lī­bai, kal­po ka­ta­rak­tas pro­fi­lak­sei, stip­ri­na kau­lus un pa­aug­sti­na or­ga­nis­ma imu­ni­tā­ti. Arī to­po­ša­jām mā­mi­ņām bro­ko­ļi ir ie­tei­ca­mi, jo tie sa­tur fol­skā­bi, kas ne­pie­cie­ša­ma aug­ļa at­tīs­tī­bai. Bro­ko­ļi pa­ras­ti ne­iz­rai­sa aler­ģi­ju. Rei­zēm ie­bil­du­mus ra­da spe­ci­fis­kā smar­ža, kas iz­da­lās, šos dār­ze­ņus ter­mis­ki ap­strā­dā­jot - tur vai­no­ja­mi sē­ra sa­vie­no­ju­mi, kas ir bro­ko­ļos, to­mēr tik ne­lie­la trū­ku­ma dēļ nav jā­at­sa­kās no gar­da un vēr­tī­ga pro­duk­ta.

No­de­rī­gi!

  • Kva­li­ta­tī­viem bro­ko­ļiem ir stin­gras, blī­vas, ne­at­vē­ru­šās zied­ko­pas, ku­ru krā­sa ir vien­da­bī­ga - tum­ši za­ļa vai at­se­viš­ķām šķir­nēm - vi­o­le­ta, bez dzel­te­nas no­krā­sas. Kā­tiņš ir gai­šā­kā krā­sā, ga­ļīgs un stingrs; ja pie tā ir la­pi­ņas, tās ne­drīkst būt sa­vī­tu­šas. Arī la­pi­ņas ir ēda­mas un vēr­tī­gas, lai gan pa­ras­ti pie­ņemts tās no­tī­rīt.
  • Bro­ko­ļi diez­gan āt­ri bo­jā­jas, tā­pēc tie jā­gla­bā le­dus­ska­pī gai­sa caur­lai­dī­gā ie­sai­ņo­ju­mā. Pirms gla­bā­ša­nas bro­ko­ļus ne­drīkst maz­gāt.
  • Vā­rī­tus bro­ko­ļus uz­gla­bā le­dus­ska­pī slēg­tā trau­kā.
  • Bro­ko­ļu zied­ko­pu un stieb­ru ter­mis­kās ap­strā­des il­gums var at­šķir­ties tik stip­ri, ka dro­šāk ir stieb­rus likt vā­rī­ties pir­mos un pēc pā­ris mi­nū­tēm pie­vie­not zied­ko­pas. Lai kā­ti­ņi āt­rāk kļū­tu mīk­sti, ta­jos iz­da­ra ie­grie­zu­mus.
  • Vis­la­bāk ir ga­ta­vot bro­ko­ļus tvai­ka pel­dē, jo tad vis­la­bāk sa­gla­bā­jas vēr­tī­gās uz­tur­vie­las. Sa­vu­kārt mik­ro­viļ­ņu krās­nī iet bo­jā lie­lā­kā da­ļa gal­ve­no an­ti­ok­si­dan­tu - fla­vo­no­ī­du, kas ir bro­ko­ļos, ma­zi­nās arī ci­tu la­bo kom­po­nen­tu dau­dzums, vie­nī­gi mi­ne­rāl­vie­lu sa­turs pa­liek sta­bils.
  • Ja dār­zā iz­au­gu­si lie­lā­ka bro­ko­ļu ra­ža, tos uz­gla­bā­ša­nai var sa­sal­dēt, ie­priekš sa­da­lot zied­ko­pas ma­zā­kos ga­ba­li­ņos un blan­šē­jot. Jā­rē­ķi­nās, ka sal­dē­jot zu­du­mā iet ap­tu­ve­ni tre­šā da­ļa an­ti­ok­si­dan­tu.
  • Dau­dzas bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las, kas ir bro­ko­ļos, vā­rot pār­iet ūde­nī. Tā­pēc ie­tei­cams bro­ko­ļus vā­rīt mi­ni­mā­lā ūdens dau­dzu­mā un pēc ie­spē­jas ne­il­gu lai­ku. Tik­līdz bro­ko­ļi ga­ta­vi, tos iz­velk no šķid­ru­ma vai no­te­ci­na uz sie­ta. Lai la­bāk sa­gla­bā­tos krā­sa, bro­ko­ļus var kar­stus no­vie­tot trau­kā ar le­du vai arī no­ska­lot auk­stā te­ko­šā ūde­nī.
  • Ce­pot bro­ko­ļus pan­nā, ie­tei­cams iz­man­tot auk­sta spie­du­ma olī­vu eļ­ļu vai sau­les­pu­ķu eļ­ļu. Sa­cept va­ja­dzē­tu ti­kai pa­vi­sam vieg­li.

Re­cep­tes

  • Bro­ko­ļi ar se­za­ma sēk­li­ņām. Bro­ko­ļus iz­vā­ra tvai­ka pel­dē vai ne­lie­lā ūdens dau­dzu­mā, ne­daudz ap­sla­ci­na ar cit­ro­nu su­lu un uz­kai­sa vieg­li ap­grauz­dē­tas se­za­ma sēk­li­ņas.
  • Om­le­te ar bro­ko­ļiem. Ne­lie­lā vieg­li sā­lī­ta ūdens dau­dzu­mā iz­vā­ra 150 g bro­ko­ļu, no­lej šķid­ru­mu, bro­ko­ļus sa­griež ga­ba­li­ņos, vien­mē­rī­gi iz­kār­to pan­nā ar ne­pie­de­go­šu klā­ju­mu. Sa­kuļ di­vas olas ar ēdam­ka­ro­ti pie­na, pie­vie­no ne­daudz smal­ki sa­ka­pā­tu sī­po­lu, sā­li, mel­nos pi­pa­rus un 20 g rī­vē­ta sie­ra. Pār­lej sa­ga­ta­vo­to ma­su bro­ko­ļiem. Pan­nai uz­liek vā­ci­ņu, cep uz vi­dē­jas uguns, līdz om­le­te ir sa­bie­zē­ju­si.
  • Ek­so­tis­kie bro­ko­ļu sa­lā­ti. 500 g bro­ko­ļu sa­da­la ga­ba­li­ņos, 200 g bur­kā­nu sa­griež ri­pi­ņās. No­tī­ra un sī­ki sa­smal­ci­na 10 g svai­gas ing­ve­ra sak­nī­tes. Sa­ka­pā vie­nu ķip­lo­ka dai­vi­ņu, sa­griež ne­lie­lu sī­po­lu, tos sau­tē pan­nā trīs mi­nū­tes, pie­vie­no­jot ka­ro­ti dār­ze­ņu bul­jo­na. Pie­liek bur­kā­nus un ing­ve­ru, pie­lej pus­glā­zi dār­ze­ņu bul­jo­na un pus­glā­zi ko­kos­riek­stu pie­na, uz­liek pan­nai vā­ci­ņu un sau­tē uz vi­dē­jas uguns ap­tu­ve­ni pie­cas mi­nū­tes, tad pie­vie­no bro­ko­ļus un sau­tē vēl 10 mi­nū­tes. Pēc gar­šas pie­liek sā­li, sar­ka­nos pi­pa­rus, maz­liet so­jas mēr­ces un lai­mu su­las. Liek šķīv­jos, uz­kai­sa ap­cep­tas se­za­ma sēk­li­ņas.
  • Sau­tē­ti bro­ko­ļi ar či­li pi­pa­riem. 400-500 g sma­gu bro­ko­ļa gal­vi­ņu pār­griež ga­re­nis­ki čet­rās da­ļās. Liek ne­lie­lā ver­do­ša ūdens dau­dzu­mā, kam pie­vie­nots ne­daudz sāls, vā­ra di­vas mi­nū­tes, no­ska­lo zem te­ko­ša auk­sta ūdens. Pan­nā sa­kar­sē di­vas ēdam­ka­ro­tes olī­vu eļ­ļas, ta­jā liek di­vas sa­ka­pā­tas ķip­lo­ku dai­vi­ņas un ēdam­ka­ro­ti mal­tu kal­tē­tu sar­ka­no či­li pi­pa­ru. Pēc 2-3 mi­nū­tēm pan­nā liek bro­ko­ļus, tai uz­liek vā­ci­ņu, sa­ma­zi­na lies­mu un sau­tē bro­ko­ļus ap­tu­ve­ni 20 mi­nū­tes, rei­zēm uz­ma­nī­gi ap­gro­zot. Ja re­dzams, ka sau­tē­ša­nas gai­tā iz­da­lī­jies daudz šķid­ru­ma, pan­nai no­ņem vā­ci­ņu, lai lie­kais ūdens var iz­tvai­kot. Kad bro­ko­ļi mīk­sti, tie ir ga­ta­vi.
  • Bie­zeņ­zu­pa ar bro­ko­ļu un vis­tas kro­ke­tēm. Iz­vā­ra 100 g bro­ko­ļu, pa­ga­ta­vo no tiem bie­ze­ni, pie­vie­no 200 g mal­tas vis­tas ga­ļas, 70 g rī­vē­ta cie­tā sie­ra, vie­nu olu, ne­daudz sāls un trīs ēdam­ka­ro­tes mil­tu. Sa­mī­ca. No ie­gū­tās ma­sas iz­vei­do ne­lie­las apa­ļas lo­dī­tes. Iz­vā­ra vie­nu lit­ru vis­tas bul­jo­na (var būt no kon­cen­trā­ta), ta­jā liek kro­ke­tes un vā­ra 7-8 mi­nū­tes. Pan­nā liek ēdam­ka­ro­ti svies­ta, vieg­li sa­brū­ni­na di­vas ēdam­ka­ro­tes mil­tu, at­šķai­da ar ne­lie­lu bul­jo­na dau­dzu­mu, mai­sot pie­vie­no pā­rē­jam bul­jo­nam, uz­vā­ra, pie­lej 200 ml ka­fi­jas krē­ju­ma (10%), sa­mai­sa, uz­kar­sē, lej šķīv­jos, uz­kai­sa pē­ter­sī­ļu vai ci­tus pie­mē­ro­tus za­ļu­mus.
  • Karst­mai­zī­tes ar bro­ko­ļiem. Sa­griež 500 g bro­ko­ļu, vieg­li ap­cep au­gu eļ­ļā, pie­vie­no glā­zi ūdens, pie­ber ne­daudz sāls un iz­sau­tē mīk­stus. As­to­ņas tos­ter­mai­zes šķē­les pār­ziež ar svies­tu, liek uz plāts, kat­rai uz­liek sa­ga­ta­vo­tos bro­ko­ļus. Sa­kuļ vie­nu olu ar 200 g rī­vē­ta sie­ra, pār­liek bro­ko­ļiem. Liek ce­peš­krās­nī, kas ie­sil­dī­ta līdz 200 grā­diem, cep ap­tu­ve­ni 5 mi­nū­tes, līdz iz­vei­do­jas zel­tai­na ga­ro­zi­ņa.
Komentāri [10]
#
Sulīgā Anda 16.augusts 2017 20:29 atbildēt
Vai ēdot sulīgus brokoļus,pežiņa arī paliek sulīgāka un saldāka?
 
#
DZINTARS VILDE » Sulīgā Anda 16.augusts 2017 21:48 atbildēt
Tava pežiņa vissaldākā!
 
#
Sulīgā Anda » Sulīgā Anda 16.augusts 2017 21:56 atbildēt
Paldies tev Dzintariņ par komplimentu!Andiņa tevi mīl un mīlēs mūžīgi!Buča!:*
 
#
HC 14.augusts 2017 13:09 atbildēt
Briseles kāposti un brokoļi pēc pētījumiem radod visvairāk aromātisko piedevu vēdera gāzēs.
 
#
tikai 12.augusts 2017 13:28 atbildēt
5 min pavāru..mmm, cik garšīgi .
 
#
Es » tikai 17.augusts 2017 14:02 atbildēt
Nevajag nemaz 5 min.varit,tad par mikstu,viniem jabut kraukšķīgiem.
 
#
Randy 11.augusts 2017 13:18 atbildēt
Dau­dzas bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las, kas ir bro­ko­ļos, vā­rot pār­iet ūde­nī. Tā­pēc ie­tei­cams bro­ko­ļus vā­rīt mi­ni­mā­lā ūdens dau­dzu­mā un pēc ie­spē­jas ne­il­gu lai­ku.>>>>>>> Mans ieteikums - uudeni peec brokolju vaariishanas izmantot kartupelju vaariishanai - tas piedod kartupeljiem vienreizeeju garshu un aromaatu. Tas pats attieciibaa uz uudeni kuraa vaariiti vai tvaiceeti shpargjelji - pielejiet pie kartupeljiem! Vienreizeeji!
 
#
Sulīgā Anda » Randy 16.augusts 2017 20:37 atbildēt
A,tu manā pežiņas suliņā negribi pavārīt savu brāt wurstu Rendy no doičland?Aļes gut?ja?
 
#
ziedkāposts 10.augusts 2017 10:19 atbildēt
tas ir viens ārprāts! Visu laiku iztikām bez brokoļiem, tagad vairs nevar dzīvot bez brokoļiem, jo kādam tas ir bizness.
 
#
Randy » ziedkāposts 11.augusts 2017 13:22 atbildēt
Juus runaajat muljkjiibas! Iztikt var bez 'daudz kaa'! Visi kaapostaugi, ieskaitot brokoljus un Briseles rozhkaapostus, ir vieni no vissveseliigaakajiem un gardaakajiem daarzenjiem. Protams, ja kaadam gribas baroties ar sviestmaizes riku un desas shkjeeli - garaam.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers