TIEVĒTĀJIEM: Kā pa­āt­ri­nāt viel­mai­ņu?

Ik pēc des­mit ga­diem viel­mai­ņa pa­lē­ni­nās, un līdz ar to arī or­ga­nisms ka­lo­ri­jas sa­de­dzi­na par 2 līdz 4 pro­cen­tiem lē­nāk. Nav no­slē­pums, ka katrs lie­kais ki­lo­grams pa­lie­li­na sva­ru un lie­kā ķer­me­ņa ma­sa lie­ci­na par no­ve­co­ša­nos. Tā­pēc jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba ēša­nas pa­ra­du­miem ik­die­nā, un tie ir jā­mai­na kaut vai ne­daudz, lai jus­tos un iz­ska­tī­tos la­bāk.

Viel­mai­ņas lai­kā ēdiens tiek pār­vei­dots vai nu ener­ģi­jā, ko var iz­man­tot, lai or­ga­nisms at­gū­tu spē­kus, vai arī uz­gla­bāts kā tau­ki. Cil­vē­ki, ku­riem ir āt­rā­ka viel­mai­ņa, sa­de­dzi­na ka­lo­ri­jas efek­tī­vāk un uz­krāj ma­zāk tau­ku, bet cil­vē­ki ar lē­nā­ku viel­mai­ņu ne­sa­de­dzi­na ka­lo­ri­jas tik efek­tī­vi, tā­dēļ vai­rāk ka­lo­ri­ju uz­krāj kā tau­kus. Tiem, kam ir lie­ka ķer­me­ņa ma­sa, viel­mai­ņa ir lē­nā­ka ne­kā slai­diem cil­vē­kiem. Kat­ram cil­vē­kam viel­mai­ņas rā­dī­tā­ju no­sa­ka vir­kne fak­to­ru. Pirm­kārt, tas ir ve­cums, otr­kārt, gē­ni, treš­kārt, cik bie­ži tiek ēsts. Viel­mai­ņa pa­āt­ri­nās, ka­mēr ēdiens tiek sa­gre­mots. Šo pro­ce­su sauc par ēdie­na ter­mā­lo efek­tu. Pē­tī­ju­mi pie­rā­da, ka viel­mai­ņas temps pa­lie­li­nās par 20 līdz 30 pro­cen­tiem ik rei­zi, kad tiek ēsts, un sa­gla­bā­jas augsts vēl pā­ris stun­du pēc ēša­nas. Tas no­zī­mē - ja il­gi nav bi­ju­si ēdien­rei­ze, viel­mai­ņai trūkst pa­āt­ri­nā­ju­ma. Or­ga­nisms jū­tas vī­lies, jo do­mā, ka ir ie­stā­jies pār­ti­kas trū­kums. Tā­pēc viel­mai­ņas āt­rums sa­ma­zi­nās, lai sa­gla­bā­tu ener­ģi­ju. Ce­turt­kārt, viel­mai­ņu ie­tek­mē, kā­da ir mus­ku­ļu pro­por­ci­ja at­tie­cī­bā pret tau­kiem. Jo tā ir lie­lā­ka, jo āt­rā­ka ir viel­mai­ņa. Piekt­kārt, dzī­ves­veids, cik tas ir ak­tīvs. Sest­kārt, sa­ba­lan­sēts un daudz­vei­dīgs uz­turs.

No­de­rī­gi!

* Vī­rie­ši var ne­ēst 5 stun­das, bet sie­vie­tēm, ja ne­vē­las ie­tek­mēt viel­mai­ņu, bez ēša­nas ne­va­ja­dzē­tu dzī­vot il­gāk par 3 stun­dām.

* Viel­mai­ņu stip­ri­na sar­ka­nie pi­pa­ri un ci­tas asas garš­vie­las.

* Ko­fe­ī­na dzē­rie­ni pa­āt­ri­na sirds dar­bī­bu un viel­mai­ņu. Sa­vu­kārt za­ļā tē­ja pa­āt­ri­na viel­mai­ņu, ne­ie­tek­mē­jot sirds dar­bī­bu.

Kā pa­āt­ri­nāt viel­mai­ņu?

1) Ēdiet bro­kas­tis! Viel­mai­ņa pa­lē­ni­nās nak­tī par 5 pro­cen­tiem, kad ne­tiek ēsts ap­mē­ram 9 līdz 12 stun­das.

2) Jā­dzer za­ļā tē­ja, kas sa­tur po­li­fe­no­lus, ku­ri at­tī­ra ak­nas, pa­līdz or­ga­nis­mam at­brī­vo­ties no tok­sī­niem un vie­lām, kam pie­mīt īpa­šī­ba sa­de­dzi­nāt tau­kus.

3) Jā­ēd uz­ma­nī­gi! Ne­va­jag kon­cen­trē­ties uz to, ko ēdam, bet gan uz to, kā tas tiek da­rīts. Gre­mo­ša­nas pro­cess sā­kas ta­jā brī­dī, kad tiek sa­jus­ta ēdie­na smar­ža.

4) Or­ga­nis­mam ne­pie­cie­ša­ma pro­duk­tu daudz­vei­dī­ba. Iz­ņē­mums var būt bro­kas­tis. Viel­mai­ņa būs pa­tei­cī­ga, ja ik rī­tu tiks ap­ēs­ta au­zu pār­slu biez­put­ra.

5) Tau­ki jā­sa­de­dzi­na ar fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm! No rī­ta vai va­ka­rā no­dar­bo­ties ar fiz­kul­tū­ru - tam nav no­zī­mes. Rī­ta vin­gro­ša­na pa­līdz or­ga­nis­mam sākt dar­bu un līdz­sva­rot en­do­frī­nu lī­me­ni, kas vi­su die­nu no­dro­ši­na po­zi­tī­vas emo­ci­jas un la­bu ga­ra­stā­vok­li. Va­ka­rā mus­ku­ļi at­ro­das to­nu­sā, āt­rāk tiek sa­de­dzi­nā­tas ka­lo­ri­jas. Jo ak­tī­vāk tiek iz­pil­dī­ti vin­gri­nā­ju­mi, jo ak­tī­vāk pa­lie­ni­nās mus­ku­ļu ma­sa, bet sa­ma­zi­nās tau­ki.

6) Jā­stai­gā kā­jām! Jā­at­sa­kās no brauk­ša­nas lif­tā, bet jā­kāpj pa kāp­nēm. Tas pats at­tie­cas uz sa­bied­ris­ko trans­por­tu.

7) Ne­va­jag ig­no­rēt vit­amī­nus un mi­ne­rāl­vie­las! Kal­cijs, cinks, se­lēns vei­ci­na viel­mai­ņu un sti­mu­lē lim­fo­sis­tē­mas dar­bī­bu.