Piektdiena, 28.jūlijs
Māja | 16.jūlijs, 17:47
Ilze Strautiņa

PADOMI, kā dār­zā iz­vei­dot ek­so­tis­kus sveš­zem­ju stū­rī­šus

Kaut kā ne­iz­nāk at­pūs­ties Ja­pā­nā vai Aus­trā­li­jā? Vi­dus­jū­ra un Āf­ri­ka vien sap­ņos rā­dās? Ne­skum­stiet, jo arī pa­šu dār­zā var iz­vei­dot ek­so­tis­kus sveš­zem­ju stū­rī­šus, at­liek vien iz­nest ār­ā zie­do­šus sub­tro­pu iz­cel­smes telp­au­gus.

Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes Bo­tā­nis­kā dār­za Tro­pu un sub­tro­pu la­bo­ra­to­ri­jas va­dī­tā­ja Da­ce Grī­vi­ņa ap­lie­ci­na: «Piec­u ga­du no­vē­ro­ju­mi pa­rā­da, ka Lat­vi­jas va­sa­ras ir pie­mē­ro­tas, lai dār­zā la­bi jus­tos arī sil­tzem­ju augi. Pa­rei­zi kop­tas, prie­cēs no Dien­vid­āf­ri­kas nā­ku­šās pe­lar­go­ni­jas, Mek­si­kas kak­tu­si, Dien­vid­ame­ri­kas kan­nas un brug­man­si­jas, Bra­zī­li­jas erit­rī­nas, Aus­trā­li­jas ka­lis­te­mo­ni, gre­vī­li­jas, eika­lip­ti, lep­tos­per­mas un me­la­le­ukas, Jaun­zē­lan­des he­bes un Dien­vi­du kor­di­lī­nes, Ja­pā­nas auku­bas, Ka­nā­ri­ju sa­lu ie­dzim­tās ar­gi­ran­tē­mas un Vi­dus­jū­ras re­ģi­ona mir­tes, lau­ri, cip­re­ses, olīv­ko­ki un gra­nāt­ko­ki. To­mēr vis­pa­tei­cī­gā­kie būs zie­do­šie augi - ole­an­dri, lan­tā­nas, hi­bis­ki jeb Ķī­nas ro­zes un bu­gen­vi­li­jas, kas pras­mī­gus ko­pē­jus at­al­gos ar ba­gā­tu zie­dē­ša­nu.»

Kas jā­zi­na, ja vē­las nā­kam­va­sar sa­vā dār­zā jus­ties kā sub­tro­pos?

Sa­ga­ta­vo­ša­na

Nav jau tā, ka at­ver dur­vis un nes vi­sus po­dus ār­ā, augi kra­sa­jām pār­mai­ņām ir jā­sa­ga­ta­vo un pa­kā­pe­nis­ki jā­pie­ra­di­na ār­a ap­stāk­ļiem.

Pa­va­sa­rī pār­stā­dī­tos augus ār­ā nes ta­jos po­dos, ku­ros tie aug. Ja augi nav pār­stā­dī­ti, tiem at­jau­no sub­strā­ta virs­kār­tu, lai bū­tu pa­pil­du ba­rī­bas vie­las. Tik­ko pir­ktus augus pār­stā­da pa­šu po­dos. (Augu ie­vie­to po­da cen­trā un sprau­gas starp augu un po­da sā­niem pie­pil­da ar sub­strā­tu. Jā­rau­gās, lai ze­me ne­ap­seg­tu sak­ņu kak­li­ņu.)

Ja telp­au­gam ir augsts, pliks stumbrs, to vi­zu­āli var pa­pil­di­nāt zem­i, zie­do­ši telp­au­gi vai va­sa­ras pu­ķes. Uz va­sa­ru no ze­miem telp­au­giem ar vie­nā­diem aug­ša­nas ap­stāk­ļiem var lie­lā­kos trau­kos vei­dot daž­ne­da­žā­das kom­po­zī­ci­jas. Ja vē­la­ties kom­po­zī­ci­jā sa­kār­tot augus ar at­šķi­rī­gu kop­ša­nu, kār­to­jiet tos ar vi­siem po­di­ņiem.

Vie­ta dār­zā

Ku­ra vie­ta dār­zā augiem vis­pie­mē­ro­tā­kā? Vi­siem la­bāk pa­tik­tu rī­ta sau­lī­te (aus­tru­mu un dien­vid­aus­tru­mu pus­e). Par dien­vi­du svel­mi būs pa­tei­cī­gi vien su­ku­len­ti. Ne­viens augs ne­būs pa­tei­cīgs par caur­vē­ju un asu vē­ju, kas plui­na la­pas un var sa­gāzt pu­ķu po­dus. Augiem nav ie­bil­du­mu pret sil­tu va­sa­ras lie­tu­ti­ņu, to­mēr ne­gai­sa brāz­mas vai pat kru­sa tiem ne­maz ne­pa­tiks, tā­dēļ jā­pa­rū­pē­jas, lai slik­tā lai­kā tie no no­kriš­ņiem tik­tu pa­sar­gā­ti.

Kop­ša­na

Va­sa­ra vi­siem, bet it se­viš­ķi zie­do­ša­jiem telp­au­giem ir in­ten­sīvs ve­ģe­tā­ci­jas pe­ri­ods. Kas strau­ji aug, tam daudz jā­ēd! Rei­zi ne­dē­ļā augus pa­ba­ro ar kat­ram pie­mē­ro­tu kom­plek­so mi­ne­rāl­mēs­lo­ju­mu, bet in­ten­sī­vi zie­do­šos ba­ro pat di­vas rei­zes ne­dē­ļā.

Īpa­ši rū­pī­gi jā­se­ko, lai augiem ūdens ne­bū­tu nedz par maz, nedz par daudz. Vai kat­ru die­nu jā­pār­bau­da aug­snes mit­rums. Ir da­ži telp­au­gi, kas jā­lais­ta pat div­reiz die­nā (no rī­ta un va­ka­rā). Pus­die­nas sau­lē lais­tot, va­rat būt dro­ši, ka ap­degs gan la­pas, gan zie­di. Jā­rau­gās, lai lie­tai­nā lai­kā uz pa­lik­tņiem ne­krā­tos ūdens.

Lai zie­do­šie augi ne­zau­dē­tu krāš­ņu­mu, re­gu­lā­ri iz­kniebj vai no­griež pār­zie­dē­ju­šos zie­dus (sēk­lu vei­do­ša­na augam at­ņem spē­ku).

Mā­jup­ceļš

Arī telp­au­giem, mā­jās nā­kot, ne­pie­tiek ti­kai ar to, ka tos sa­nes tel­pās. Vis­pirms tie pār­mai­ņām jā­sa­ga­ta­vo: jā­no­ņem ve­cās la­pas un jā­nog­riež pār­zie­dē­ju­šās zied­ko­pas. Ja vē­la­ties mai­nīt auga for­mu, ir īs­tais laiks to da­rīt, jā­ap­griež arī iz­stī­dzē­ju­šie dzi­nu­mi. Kad ap­kop­ti arī pu­ķu po­di, augus uz ne­dē­ļu sa­nes vis­vē­sā­ka­jā un vis­gai­šā­ka­jā tel­pā. Tad laiks kat­ram uz sa­vu ie­ras­to vie­tu. Ne­aiz­mir­sī­sim arī svai­gu gai­su - tel­pas bie­ži jā­vē­di­na, bet jā­rau­gās, lai augi ne­at­ras­tos caur­vē­jā. Lais­tī­sim ma­zāk, jo vē­sā­kā lai­kā arī ma­zāk slāpst. Tos augus, ku­ri rai­sa zied­pum­pu­rus, pie­ba­ro­sim ar zie­do­šiem telp­au­giem do­mā­tu mēs­lo­ju­mu. Pā­rē­jiem ēdien­kar­tē būs ru­dens mēs­lo­jums ar kā­li­ju, kas ļaus augiem la­bāk pār­zie­mot.

Vi­su sep­tem­bri va­rat arī ie­gā­dā­ties jaun­us augus, kas nā­ka­ma­jā va­sa­rā pa­pil­di­nās sub­tro­pus jū­su dār­zā.