Jau vismaz mēnesi patversmēs visā Latvijā mazie kaķēni, vieni paši vai kopā ar māmiņām, tiek izmitināti visās iespējamās un neiespējamās vietiņās, taču viņu straume nebeidz plūst...
Arī daudzi lasītāji, redzot šīs fotogrāfijas, droši vien sajūsminās: «Cik jauki! Cik mīļi! Es visus paņemtu! Es gribu to ruducīti!» Un daļa emociju iespaidā arī steidz pēc mazuļiem, pat nepavaicājot sev: vai tiešām uz turpmākajiem padsmit gadiem es gribu un varu kļūt par kaķa saimnieku ar visu atbildības nastu un naudas izdevumiem?
«Esam mazturīgie, naudiņas mums nav, bet kaķīti gribam... Esmu vientuļa pensionāre, vēl jau drusku staigāju... Mazbērniem, kad atbrauc ciemos, lai būtu kāds draudziņš šovasar... Barosim ar auzu pārslām un ko nu paši ēdam... Gan jau neslimos... Sterilizēt? Tas taču dārgi - nē, nē... Kaķim mēnesī no diviem līdz pieciem eiro varēšu atvēlēt...» Tie ir tikai daži izteikumi no kaķēnu gribētājiem. Tāds, lūk, skaistums un posts vienlaikus.
Ja kaķēnus varētu iegādāties tikai patversmēs, tad, iespējams, šo bezatbildīgi patērējošo attieksmi pret dzīvniekiem izskaustu visai ātri. Taču internets čum un mudž no kaķēnu piedāvājuma atdot «labās rokās». Lai cik biedējoši tas daudziem no mums šķistu, varbūt tomēr tā godīgi, godīgi paši sev atbildam: vai es tiešām gribu un varu atļauties iegādāties kaķēnu, ar kuru turpmāk būt kopā daudzus gadus? Un tikai tad, ja atbilde nešaubīgi ir apstiprinoša un izsvērti visi plusi un mīnusi: kā dzīve mainīsies un kādi papildu izdevumi radīsies, tad gan - droši dodieties uz savai dzīvesvietai tuvāko patversmi, kur vesela kaķbēbju jūra gaida izglītotus, apzinīgus, atbildīgus saimniekus.
