Gada garākā diena un īsākā nakts tuvojas, un šajā laikā ir vērts ieskatīties tautas pūralādēs, lai, iespējams, tajās atrastu ko tādu, ko patiešām vērts izmēģināt.
Lai arī dzīvojam laikā, kurā visu gribas izmērīt un izteikt skaitļos, varbūt tikai reizi gadā, varbūt pat tikai reizi mūžā ir vērts nopietni paraudzīties uz ticējumiem, sakāmvārdiem un parunām, pat kādu izmēģināt. Vismaz viens ieguvums garantēts - pragmatiskam mūsdienu cilvēkam būs savs viedoklis par tradīcijām, kuru filozofiskā un praktiskā nozīme nav zināma, ir tikai minama un interpretējama. Ja ne citādi, uz mantojumu no senčiem var paskatīties kā vasaras saulgriežu mistēriju, rotaļu, spēli, jo gribam to vai ne, bet tieši Līgo svētki vai arī - Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars, lai vai kā tie tiek dēvēti, tiek uzskatīti par vislatviskākajiem svētkiem un, lai arī latviešu asinis pamatīgi sajauktas, mēs tomēr esam saistīti ar saviem senčiem, esam viņu turpinājums, arī viņu gudrību un vieduma mantotāji, kopēji un tālāknesēji. Katrā ziņā - diena ir pietiekami gara, lai vismaz daļu ticējumu pats varētu izpildīt, bet nākamajā gadā - pārbaudīt. Turklāt Jāņu nakts esot brīnumu pilna... Vai tad var teikt, ka ticējums ir blēņas, kamēr tas nav pārbaudīts? Piemēram - no trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā, vakarā kārtīgi jāizdejojas, ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī, tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
TICĒJUMI:
Kad dara Jāņu alu, svešus cilvēkus nevar klāt laist, citādi alus nerūgst.
Ja Jāņu dienā adatu ņem rokās, tad uz pirkstiem augoņi metas.
Līgo vakarā jārunā ar kaimiņienēm, tad visu gadu nebūs jāstrīdas.
To, kurš Līgo vakarā caur skursteni izlaiž baltu balodi, visi mīlēs.
Jāņu ugunskurs jākur kalna galā, tad Dieviņš ugunskura pelnos naudu kaisa.
Cik tālu liesmas spīd no Jāņu ugunskura, tik tālu labība un zāle labi
aug.
Ja Jāņos līgotājus aizraida prom, tad gaidāma kāda nelaime.
Līgo vakarā plūktās jāņuzāles ārstē visas kaites.
Līgo dienā pie vārtiem un mājas durvīm sprauž pīlādžu zarus, lai raganas un velns netiek sētā un mājā iekšā.
Ja Līgo vakarā visās ēkās sasprauž pīlādžu zarus, tad pērkons tajās
nespers.
Jāņu vakarā vajagot laukus meijot ar pīlādzes zariem, tad skauģi neko
nevarot padarīt.
Pļavās, kur līgotāji pāri gājuši, zāle aug leknāka.
Jāņu naktī plikam jāskrien apkārt labības laukiem, tad labība labāk aug.
Kas Jāņu naktī divpadsmitos viens atrodas mežā, to var saplosīt zvēri.
Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, lai tās nenāk sētā.
Kas Jāņu nakti guļ, tas visu vasaru gulēs.
Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru odi kodīs.
Līgo naktī jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.
Ja priekš Jāņu dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā, bet, ja
pēc Jāņu dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.
Kas Jāņu rītā pirms saules lēkta iet uz avotu mazgāties, tas kļūst
skaists.
Ja Jāņu naktī jaunas meitas skatās ezerā, tad ezera ūdenī varot redzēt
īsto precinieku.
Lai pieburtu puisi, jāatrod jāņtārpiņš un jāieliek iecerētajam puisim
kabatā, tad viņš būrēju iemīlēs.
Jāņu dienā vajagot zirgu ar jēlām olām dzirdīt, tad tas esot stiprs un
apaļš kā ola.
Ja kāda meita grib sev garus matus uzaudzēt, tad Jāņu naktī jāiet tur,
kur aug apiņi, un jāsukā mati.
Jāņu naktī paparde ziedot zelta ziediem. Kam to palaimējas redzēt, tas
var vēlēšanos iedomāties, kura noteikti piepildīsies.
Jāņu naktī debess atveroties. Kas to redz, tam visas vēlēšanās piepildās.
Jāņu naktī kailam jāizvārtās rasā, tad visu mūžu būs skaists un vesels.
Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi un pelni jāizkaisa uz krustcelēm,
tad skauģi un būrēji nenāks mājā.
Jāņu naktī ap pusnakts laiku jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē. Tad
varot redzēt līgavaiņa seju.
Jāņu naktī meitām jānokrāso naudas gabalam viena puse sarkanā krāsā, tad
jāiet pie upes vai dīķa un jāmet naudas gabals ūdenī iekšā. Ja nauda
iekrīt ar sarkano pusi, tad būs jāprec nabags, savukārt, ja nauda iekrīt
ar nenokrāsoto pusi, tad gaidāms bagāts vīrs.
Ja no rīta ceļoties tūliņ dzied, tad vakarā esot jāraud.
Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest. Tādēļ zālēm
un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.
Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma
būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.
Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz
zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to
izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes
pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.
No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu
jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas. Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī.
Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
