IZLASI! Skais­ta zā­lie­na no­slē­pums

Priekš­sta­ti par to, kā­dam jā­būt zā­lie­nam, cil­vē­kiem ir ļo­ti at­šķi­rī­gi. Viens prie­cā­jas par pie­ne­nēm, cits cen­šas tās vis­iem spē­kiem iz­skaust, da­žam nav ie­bil­du­mu pret ābo­li­ņu, cits to uz­ska­ta par dārz­ko­pja ne­go­du.

«Dzī­vo­jot pil­sē­tas vi­dē, cil­vē­ki bie­žāk vē­las pie sa­vas mā­jas ie­kopt lī­dze­nu, rū­pī­gi pļau­tu zā­lie­nu, ku­rā do­mi­nē graud­zā­les un pēc ie­spē­jas nav pie­mai­sī­ju­mu,» stās­ta SI­A Bal­tic Ag­ro dārz­ko­pī­bas pro­duk­tu me­ne­dže­ris Pē­te­ris Lan­grāts. «Šāds zā­liens ir rū­pī­gi jā­mēs­lo un jā­kopj, ja gri­bam, lai tam bū­tu de­ko­ra­tī­va vēr­tī­ba.»

• Ne­mēs­lots zā­liens gan bo­jā ne­aiz­ies, bet tur iz­nīks pra­sī­gā­kās graud­zā­les un tuk­šās vie­tas ie­ņems ābo­liņš, pie­ne­nes un ci­ti mau­ra augi, kā­di re­dza­mi pa­ras­tā lau­ku sē­tā.
• No pa­va­sa­ra līdz ru­de­nim zā­liens tiek re­gu­lā­ri pļauts, bet no­pļau­tā zā­le pa­ras­ti no­nāk kom­pos­ta kau­dzē, līdz ar to mēs aiz­ne­sam pro­jām arī ba­rī­bas vie­las. Ja grib uz­tu­rēt tī­ru un kop­tu par­te­ra zā­lie­nu, tad no­pļau­tais ir jā­aiz­vāc, lai ve­cās sa­smal­ci­nā­tās augu at­lie­kas ne­va­rē­tu sa­krā­ties, no­sēs­ties un vei­dot stin­gru slā­ni, ko pēc tam grū­ti iz­plēst ar ver­ti­ku­lē­tā­ju.
• Ja no­pļau­tās zā­les at­lie­kas zā­lie­na saim­nie­kam ne­trau­cē vai ja pļauj ik pēc pie­cām die­nām, tad no­pļau­to ma­su var sa­mul­čēt un at­stāt. Ja pļauj re­tāk, tad no­pļau­tais jā­sa­grābj un jā­aiz­vāc, jo ta­jās vie­tās zā­le iz­deg un nī­ku­ļo.
• Pa­va­sa­rī, tik­līdz ir no­ku­sis sniegs, aiz­te­cē­ju­ši virs­ūde­ņi un zā­liens ir pie­tie­ka­mi sauss, lai pa to va­rē­tu nor­mā­li stai­gāt, to no­grābj vai veic ver­ti­ku­lē­ša­nu - ar spe­ci­ālu ie­rī­ci zā­lie­nā tiek ie­griez­tas jos­las, caur ku­rām aug­snē ie­plūst gaiss, ne­daudz tiek sa­griez­tas arī sak­nes, un tas liek augiem sa­ce­rot un dzīt jaun­as sak­nes; vien­lai­kus tiek iz­rau­tas arī ve­cās augu at­lie­kas. Ja gri­bam kva­li­ta­tī­vu zā­lie­nu, tad šāds pro­cess ir jā­veic rei­zi ga­dā.
• Ver­ti­ku­lē­ša­nu var veikt arī ru­de­nī, bet pa­ras­ti pēc tās zā­liens kā­du ne­dē­ļu vai di­vas ne­iz­ska­tās īpa­ši pie­vil­cīgs, tā­pēc cil­vē­kiem ir žēl šo ap­strā­di veikt zā­les aug­ša­nas lai­kā, kad tā ir skais­ti za­ļa. Par pie­mē­ro­tā­ku lai­ku dau­dzi uz­ska­ta pa­va­sa­ri, kad ne­kāds iz­teik­smī­gais skais­tums vēl nav ma­nāms.
• Pēc ver­ti­ku­lē­ša­nas se­ko zā­lie­na mēs­lo­ša­na. Pa­va­sa­rī lie­to mēs­lo­ju­mu ar aug­stā­ku slā­pek­ļa sa­tu­ru. Ša­jā ga­da­lai­kā gai­sa tem­pe­ra­tū­ra un aug­snes tem­pe­ra­tū­ra ir pie­tie­ka­mi zem­a, arī aug­snes mit­rums ir pie­tie­kams, tā­pēc mēs­lo­jums šķīst lē­nāk un tiek lē­nāk uz­ņemts. Šis mēs­lo­jums ir spe­ci­āli vei­dots, lai šķīs­tu lē­nām.
• Ar pir­mo mēs­lo­ju­mu pa­va­sa­rī zā­lie­nam no­dro­ši­na pie­tie­ka­mu ba­rī­bas vie­lu dau­dzu­mu līdz Jā­ņiem, kad var ras­ties ne­pie­cie­ša­mī­ba mēs­lot otr­reiz.
• Ap Jā­ņiem ap­stāk­ļi ir mai­nī­ju­šies, ir pa­vi­sam ci­ta aug­snes un gai­sa tem­pe­ra­tū­ra, un mēs­lo­jums ar augs­tu slā­pek­ļa sa­tu­ru vairs nav pie­mē­rots, jo tas šķīst un tiek uz­ņemts tik ātr­i, ka ne­var vien spēt zā­lie­nu pļaut.
• Da­žiem šķiet, ka vis­la­bāk ir pļaut zā­lie­nu ļo­ti ze­mu, kā re­dzēts spor­ta lau­ku­mos. Kat­rai zā­lie­na su­gai ir savs aug­ša­nas augs­tums. Spor­ta lau­ku­mi ir pro­fe­si­onā­li kop­ti, re­gu­lā­ri pļau­ti un mēs­lo­ti, un tiem ir no­dro­ši­nā­ti ļo­ti lab­vē­lī­gi ap­stāk­ļi, lai va­rē­tu uz­tu­rēt ze­mo pļā­vu­mu. Mā­jas ap­stāk­ļos nav ie­tei­cams zā­li pļaut zem­āk par 3 cm, jo tad ap­kār­tē­jās vi­des ie­dar­bī­ba ir ļo­ti iz­teik­ta - sau­lei spī­dot, īsā zā­le uz­karst, aug­sne ātr­i iz­kalst, kar­stums tiek pie sak­nēm, vei­do­jas dzel­te­ni lau­ku­mi, at­se­viš­ķas graud­zā­les iet bo­jā, un pa­liek ti­kai iz­tu­rī­gā­kās, kas pa­ras­ti nav skais­tā­kās. Tuk­šās vie­tas ie­ņem ne­zā­les.
• Nor­mā­li ir at­stāt zā­li vis­maz 5 cm augs­tu­mā. La­bos ap­stāk­ļos to var pļaut maz­liet zem­āk, ja ie­stā­jas kar­stums - aug­stāk. Kat­ra pļau­ša­na zā­lei sa­gā­dā at­kal jaun­u stre­su. Tas ir se­viš­ķi liels, ja zā­li iz­au­dzē ga­ru un tad lie­lu da­ļu no­griež.
• Pro­blē­mas zā­lie­niem ra­da sū­nas. Ir spe­ci­āls pret­sū­nu mēs­lo­jums, ko lie­to pa­va­sa­rī. Tas iz­nī­ci­na sū­nas un dod zā­lei ba­rī­bas vie­las, lai tā aug­tu.
• Pirms pret­sū­nu mēs­lo­ju­ma lie­to­ša­nas sū­nas iz­plēš ar ver­ti­ku­lē­tā­ju vai grā­bek­li. Šis mēs­lo­jums mai­na aug­snes re­ak­ci­ju, zā­le var aiz­ņemt tuk­šās vie­tas un sa­ce­rot, zā­liens at­gūst de­ko­ra­tī­vu iz­ska­tu.
• Zā­lie­na mēs­lo­jums, īpa­ši pret­sū­nu mēs­lo­jums, sa­tur daudz sē­ra, dzelzs un ci­tu ele­men­tu. Šo mēs­lo­ju­mu nav ie­tei­cams lie­tot mit­rā lai­kā, jo, no­nā­kot uz ce­li­ņu se­gu­ma vai ci­tām virs­mām, mit­ru­ma ie­tek­mē ro­das brū­ni trai­pi, kas sa­gla­bā­jas il­gi un nav no­maz­gā­ja­mi. Mēs­lo­ju­mu vē­lams kai­sīt sau­sā lai­kā un tū­līt no­slau­cīt gra­nu­las no virs­mām, kur tās ne­jau­ši no­kļu­vu­šas.
• Sū­nas aug vi­dē, kur nav daudz ba­rī­bas vie­lu. Ap Jā­ņiem zā­lie­nam ir jā­dod jaun­a mēs­lo­ju­ma de­va, lai zā­lei bū­tu spēks augt.
• Ba­rī­bas vie­lu trū­kums nav vie­nī­gais cē­lo­nis, kā­pēc aug sū­nas. To no­sa­ka arī gai­sa trū­kums, sa­blī­vē­ta aug­sne, pa­aug­sti­nāts mit­rums, ne­pa­reizs Ph lī­me­nis u.c. Ne­no­vēr­šot šos fak­to­rus, sū­nas at­grie­žas. Ja tos no­vērst nav ie­spē­jams, tad pret­sū­nu mēs­lo­jums va­ja­dzīgs kat­ru ga­du no pa­va­sa­ra līdz va­sa­ras ot­ra­jai pus­ei, ka­mēr zā­liens tiek ak­tī­vi lie­tots.
• Spe­ci­ali­zē­ta­jam zā­lie­na mēs­lo­ju­mam ir ļo­ti smal­kas gra­nu­las, kas tū­līt iz­birst cau­ri zā­lei līdz ze­mei, ne­ra­da vi­zu­ālu de­fek­tu un ne­trau­cē zā­lie­nu tū­līt lie­tot.