Šorīt sanāca kašķis ar kaimiņu, kura izpratne un līdz ar to arī attieksme pret dzīvniekiem ir palikusi aizvēsturiskos laikos: suns metru garā ķēdē pie skārda nojumes gadiem raustās, augas diennaktis žēli gaudojot. Iela pilna ar mežonīgiem bezsaimnieku kaķiem, kuri visi sterilizēti.
Bet nu šis viens kaimiņš atkal kaut kur dabūjis kaķenīti - ap gadu vecu, un viņa kopā ar citiem kaķiem špacierē pa ielu. Aizrādu: ir jāsterilizē vai arī mājā jātur. «Man uzspļaut šiem likumiem,» dzirdu atbildē, «un pat nemēģini ķert un vest sterilizēt.» Zinu jau, ka ar pārliecināšanu, izskaidrošanu šajā gadījumā nekas nemainīsies; cilvēks paliks pie saviem principiem, sak, sterilizēts kaķis peles neķer, un suni metru garā ķēdē teju zem klajas debess turēt ir normāli - tas jau tikai suns, tie jau tikai kaķi. Tāpat zinu, ka noķeršu un sterilizēšu šo kaķenīti. Dzīvoju tādā kā daļējā vasarnīcu rajonā, tāpēc varu teikt: daudzi ļaudis neliekas ne zinis par ielu kaķu vairošanās spējām, vien rudenī, kad ir žēl pa vasaru barotos kaķus pamest likteņa varā, viņi uzstāj, ka patversmēm tie visi jāuzņem. Bet tas ir nereāli. Tāpēc mans ieteikums - ja nu jums kaimiņos šāds neapzinīgs sterilizācijas pretinieks, lūdzu, domājiet un rīkojieties. Nevajag ļaut uz ielām vairoties kaķiem! Ir jāsterilizē gan savi, gan ielu kaķi! Meklējiet iespējas to izdarīt bez maksas ielu kaķiem paredzētās programmās, ko uztur pašvaldības vai dzīvnieku aizsardzības grupas. Galvenais - nepiederiet arī jūs pie to ļautiņu šlakas, kuri uzspļauj likumiem, veselajam saprātam un elementārai cilvēcībai.
