Šoreiz pastāstīšu gadījumu iz dzīves, kuram pagaidām gan vēl nav beigu. Nedz laimīgu, nedz nelaimīgu...
Marta vidū Siguldā tika atrasts suns, kurš pret policistiem un arī pirmajās nedēļās pret patversmes darbiniekiem izturējās gana nīgri. Pamazām suns atplauka paļāvībā, bet no saimniekiem ne ziņas, ne miņas. Pēc mēneša Ellu, jau meklējot jaunas mājas, parādīja televīzijā, un tad atskanēja telefonzvans: «Redzējām mūsu pazudušo suni!» Četrus gadus vecā čaučau jauktenīte Lira februāra nogalē pazudusi no viensētas Taurupes pagastā. No Siguldas to šķir 50 kilometru. Varbūt tomēr tikai līdzīga?
Lira un viņas joprojām mājās palikusī māsa iepriekš neesot klaiņojušas apkārt. Kamēr mājinieki darbā, sunes pie ķēdes; nav sterilizētas, bet līdz šim neviens kavalieris pat tuvumā neesot rādījies. Bet Lira/Ella bija grūsna - to dakteri atklāja, viņu sterilizējot. To uzzinot, mājiniekiem radās nojausma, kā viss varētu būt noticis.
Problēmu neesot bijis, līdz nesen kaimiņš adoptējis nekastrētu laikveidīgu suni no vietējās patversmes. Tas pasācis regulāri ciemoties, un reiz Lira pat aizskrējusi viņam līdzi. Siguldā kaimiņam meita dzīvojot, būs paņēmis Liru un turp aizvedis. Vai gribējis izmest, lai nemaisās pa kājām, vai varbūt vēlējies skaisto suni paturēt, taču viņa pamukusi - atbildes nav.
Vienojāmies ar Liras saimnieci, ka vispirms aizbrauksim ciemos, lai izrunātu iespēju arī otru māsu sterilizēt, visu apskatītu savām acīm un noskaidrotu situāciju ar kaimiņu. Diemžēl tad, kad atlika tikai vienoties par ciemu dienu un precizēt adresi, Liras saimniece no mums izvairījās. Tā nu Ella joprojām mīt patversmē...
Pēc saimnieces stāstītā iznāk, ka no patversmes adoptēts suns ir izpostījis dzīvi citai ģimenei ar suņiem. Un cik laimīgs mūžs būs pašam laikveidīgajam, instinktu uzkurinātajam, nepieskatītajam sunim? Līdz pirmajam satiktajam medniekam mežā? Līdz saplosītiem citu kaimiņu mājdzīvniekiem? Un cik nesterilizētām apkaimes sunītēm viņš vēl kucēnus «uztaisīs»?
Ir taču noteikts, ka no patversmēm adopcijai jānodod tikai (!) sterilizēti un kastrēti dzīvnieki, lai tie neradītu pēcnācējus, kuri, cilvēku negribēti, atkal nonāks patversmē. Nezin kāpēc daudzās Latvijas patversmēs kucītes sterilizē, bet puišus «pažēlo». Ja šis gadījums atbilst patiesībai, tad tas pierāda, ka adoptētais nekastrētais suns gan apkārt vazājās, gan vienu kucīti grūsnu padarīja un, iespējams, Liras māsa arī drīzumā kucēnus laidīs pasaulē. Tad kurš no visiem suņiem ir izglābts? Un kāda jēga tad ir dzīvnieku patversmei - tikai nodrošināt sev darbu, pelnot uz seku rēķina, bet izlikties neredzam cēloņus?
