Dzīves laikā cilvēks izdzer 40 līdz 60 tūkstošus litru ūdens. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik cilvēks izdzertu, ja 600 dienas pēc kārtas iztukšotu pa vienai vannai. Ūdens ir galvenais cilvēka enerģijas avots, līdz ar to tas ir arī dzīves kvalitātes jautājums. Un tas nozīmē, ka ūdens kvalitātei ir nozīme.
Kā orientēties plašajā ūdens piedāvājumā, kas ir pieejams tirgū? Kā izvēlēties ūdeni sev? Ko nozīmē viegls un smags ūdens, salīdzinot tos pēc kopējās mineralizācijas rādītājiem? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem sniedz Latvijā pirmais ūdens someljē Dans Grasmanis. Viņš ir absolvējis ūdens someljē skolu Vācijā un kopš 2016. gada ir Vācijas someljē ekspertu padomes biedrs. Viņš labprāt dalās ar savām zināšanām vieslekcijās gan Baltijā, gan Krievijā, konsultējot vietējos un ārvalstu uzņēmumus dažādos jautājumos par ūdeni.
Var palīdzēt un var kaitēt
«Lai kur mēs atrastos, ūdens visur ir atšķirīgs. Lai arī saka, ka banāni arī Āfrikā ir banāni, ar ūdeni tā gluži nav. Katrā vietā tas atšķiras pēc daudziem faktoriem. Galvenais ir ģeoloģija - kāda ir grunts un minerāli, ko ūdens savā ceļā satiek un ko tas sevī uzņem. Ūdens atšķiras arī pēc ķīmiskā sastāva un piemaisījumiem, kas nāk no sadzīves, vai arī ir bez tiem,» stāsta Dans Grasmanis. Viņš uzsver: tikpat svarīgi, kā dienas laikā izdzert vidēji divus litrus ūdens, ir zināt, kādu ūdeni jūs dzerat. «Tajā neorientējoties, ilgtermiņā var iedzīvoties diezgan lielās problēmās. Jo ūdens spēj ne tikai izārstēt, bet arī kaitēt veselībai,» norāda ūdens someljē. Viņš izskaidro: kaitēt veselībai var, ja ikdienā regulāri dzeram smagi mineralizētu ūdeni - jo tas ir liels slogs nierēm - vai aukstu ūdeni ēdienreizes laikā. «Atsevišķos gadījumos auksts ūdens ir pat rekomendējams, piemēram, sportojot vai skrienot garās distances. Tad, lai pazeminātu ķermeņa temperatūru, kas pie lielām slodzēm var paaugstināties līdz pat 40 grādiem, var dzert ļoti aukstu šķidrumu, jo tas atvēsina. Bet auksts ūdens, ēdot ko ļoti treknu, savienos taukus un tie sliktāk izvadīsies. Zarnu trakts aizsērēs un ilgtermiņā tas var radīt problēmas ar kuņģa un zarnu trakta veselību.» Savukārt ūdens var izārstēt, ja to no rīta tukšā dūšā dzeram siltu - tad tas ir kā attīroša duša zarnu traktam.
Aku dziļums nav pietiekams
«Cieņa pret ūdeni parādās tais brīžos, kad nav ko padzerties. Savukārt, jo vairāk izglītojamies, jo plašāku informāciju par ūdeni uzzinām, jo attieksme pret to mainās un tā garšu uztveram savādāk,» saka Latvijā pirmais ūdens someljē. Taujāts, kā izvēlēties sev īsto ūdeni, viņš saka: viens no primārajiem rādītājiem ir garša - ja organisms to pieņem, to var dzert. Nedrīkst būt pretestības sajūtas.
Ir labi arī orientēties ūdens sastāvā - vai tas ir dabisks, mākslīgi mineralizēts, viegls, smags, vai ir piemērots ikdienas prasībām.
«Es ļoti mīlu Latviju, arī savas omes dārzu un akas ūdeni, bet ar akām ir tā: to dziļums nav pietiekams, lai ūdens būtu pilnīgi tīrs un pasargāts no piesārņojuma. Pārsvarā akas ir diezgan seklas, un ūdens sastāvā, visticamāk, ir dažādi sadzīviskie elementi, kuri mums, protams, nav vēlami. Piemēram, ja 5-10 kilometru attālumā ir kāds lauks, kas tiek apstrādāts ar pesticīdiem, herbicīdiem un tamlīdzīgām ķīmiskām vielām, tad kopā ar lietu tas viss nonāk zemes dzīlēs, un, gruntsūdeņiem savienojoties, tie tālāk nonāk arī akās,» stāsta Dans Grasmanis. Viņš turpina: «Ir veikti dažādi eksperimenti, kas to pierāda. Piemēram, vienā vietā ieliek speciālas krāsvielas, un pēc x attāluma tās var atrast citā vietā. Tās varbūt ir dažas molekulas uz miljonu ūdens molekulu, bet - ir.»
Ūdens someljē apgalvo, ka ar strautiņiem ir līdzīga situācija. «Man pašam ļoti patīk padzerties ūdeni, kas ir kustībā. Tajā ir sava maģija, bet - šīs vietas ir diezgan stingri jāuzrauga, lai varētu garantēt, ka ūdens sastāvs ir kvalitatīvs. Bet vai kāds to dara, un kas gadu griezumā notiek apkārt šai videi? Tas ir jāmonitorē. Jo ūdens sastāvs var mainīties. Manuprāt, mēs vispār esam pēdējā paaudze, kura var droši dzert un baudīt dabiskos ūdeņus tādus, kādus daba tos ir radījusi.»
Ikdienā - vieglu ūdeni
«Viss, ko savā ikdienā lietojam - ēdiens, medikamenti, hormoni, sintētiskie vitamīni, saules aizsargkrēmi pludmalē -, nonāk atpakaļ ūdenī, un masveidā to attīrīt un izfiltrēt nav iespējams. Londonā tika veikts interesants pētījums - tika ļoti rūpīgi testēts ūdensvada ūdens, un tajā tika atrastas visu veidu narkotikas, medikamenti, viss, ko lietojam ikdienā gan iekšķīgi, gan ārīgi. Līdz ar to ir jāsaprot, kāds ir ūdens sastāvs, kas nāk no atklātām tilpēm,» stāsta Dans Grasmanis. Ūdens someljē aprindās par īstu ūdeni tiek uzskatīts tikai un vienīgi dabisks minerālūdens. Tāds, kas nekādā veidā netiek mainīts. Tāds, kas spēj iegūt dabiskā minerālūdens statusu.
Kā izvēlēties īsto minerālūdeni? Dans Grasmanis iesaka ikdienā lietot vieglu ūdeni. Tas nozīmē, ka tā mineralizācijas pakāpe ir līdz 300 mg/l. «Pēc Ministru kabineta noteikumiem, tie ir 500 mg/l, bet es kā ūdens pazinējs teiktu, ka tomēr 300 mg/l.» Lai saprastu, cik daudz tas ir, viņš paskaidro: ūdensvada ūdenī no dažādiem piemaisījumiem var būt ap 500 līdz 1000-1500 mg/l, bet ūdeņi, kuri ir sāļi, vienmēr būs smagi - ap 4000-5000 mg/l. Tas jau ir liels sāļu piemaisījums, kas ietekmē to, kā ūdens organismā uzsūcas. Jo tas ir vieglāks, jo uzsūcas ātrāk.
Ar augstu pH
Ir vēl citi faktori, kas ietekmē ūdens uzsūkšanos organismā. Piemēram, pH (Power of Hydrogen) līmenis. Šis skaitlis raksturo ūdeņraža jonu koncentrāciju šķidrumā - pH ir ūdeņraža jonu aktivitātes negatīvais logaritms, kas mērāms no 1 līdz 14. Ja pH ir mazāks par 7, tas nozīmē, ka vide ir skāba, ja lielāks par 7, tā ir sārmaina.
Ar ko atšķiras, piemēram, ūdens ar pH 7, pH 8 un pH 9? Katra nākamā pH iedaļa ir 10 reizes sārmaināka. Piemēram, ūdens ar pH 8 ir 10 reizes sārmaināks nekā ar pH 7, savukārt ūdens ar pH 9 ir 10 reizes sārmaināks nekā ūdens ar pH 8, tātad ūdens ar pH 9 ir tieši 100 reizes sārmaināks (vairāk OH jonu) nekā ūdens ar pH 7.
Ko dod dabisks minerālūdens ar augstu pH līmeni? Pētījumi liecina, ka, paaugstinot organisma kopējo pH līmeni tikai par 15%, asinis spēj uzņemt skābekli pat līdz 60% vairāk, lai nogādātu to šūnām. Rezultātā - šūnas dzīvo daudz ilgāk, organisms noveco stipri lēnāk un savas dabiskās funkcijas pilnvērtīgi veic ilgāk (nejaukt ar asins pH, kuru organisms pats stingri uztur apmēram 7,4 pH diapazonā).
Gandrīz visām slimībām ir viens iemesls - traucēts skābju un sārmu līdzsvars, un organisms kļūst skābs. Sārmains ūdens palīdz atbrīvoties no piesārņojuma, jo tas viegli iekļūst audos, neitralizējot un izšķīdinot skābos atkritumus, ko nieres savukārt izvada no organisma. To nevar pārdozēt, jo organisms patērē tikai tik daudz, cik tam nepieciešams, pārpalikumu izvadot ar urīnu.
Latvijas tirgū nopērkamajiem ūdeņiem pH līmenis svārstās starp 4-6 (gāzētiem), retos gadījumos 7,5-8 robežās (negāzētiem). Bet pašreiz vienīgais dabiskais minerālūdens Baltijā ar pH līmeni 9,4 ir Aqualar pH 9+.
***
DER ZINĀT
• Zaļo tēju vēlams gatavot ar maksimāli zemu mineralizētu un sārmainu ūdeni
• Kafiju - ar ne tik viegli mineralizētu ūdeni
• Nekādā gadījumā nevārīt ūdeni divas reizes! Tas būs oksidējošs organismam, mazinās enerģiju
• Apcepts steiks smagi mineralizētā ūdenī kļūst diētisks
• Vārot dārzeņus smagi mineralizētā ūdenī, tie saglabā kraukšķīgumu
• Garšas pastiprināšanai pirms maltītes rekomendējams malks gāzēta, bet viegli mineralizēta ūdens
***
ŪDENS MINERALIZĀCIJA
• destilēts - 0 mg/l
• līdz 50 ml/g - ultra viegls
• līdz 150 ml/g - ļoti viegls
• līdz 300 mg/l - viegls ūdens
• no 300 līdz 700 mg/l - vidējs
• virs 700 mg//l - smags
• virs 2000 mg/l - ļoti smags
***
SVARĪGI
• ievērot noteiktu ūdens dzeršanas ritmu pirms un pēc maltītes, t. i., 30 minūtes pirms ēdienreizes glāze ūdens, ēšanas laikā labāk iztikt bez dzeršanas, pēc ēšanas censties nedzert ūdeni vismaz stundu
• arī pirms došanās gulēt būtu svarīgi iedzert glāzi ūdens, jo organisms visu nakti pavada bez ūdens papildinājuma, turklāt tas būtiski samazina infarkta risku naktī
• gados vecākiem cilvēkiem ir īpaši svarīgi dzert pietiekamu ūdens daudzumu, jo ar gadiem mēs zaudējam izsalkuma sajūtu
***
JAUTĀJUMI PROFESIONĀLIM
Atbild Dans GRASMANIS, Latvijā vienīgais ūdens someljē:
Vai ir normāli just slāpes?
Veselam cilvēkam slāpes ir signāls, ka esam zaudējuši 1-2% no kopējā ūdens daudzuma organismā. Vēlams organismu nenovest līdz slāpju izjušanai. Īpaši ūdens trūkumu izjūt mūsu smadzenes. Nepietiekams ūdens daudzums organismā var izraisīt galvassāpes, veicināt cukura līmeņa pazemināšanos, samazināt darba spējas un palielināt nogurumu. Aktīvi nodarbojoties ar sportu, mēs pastiprināti svīstam un strauji zaudējam ūdeni. Vienu stundu aktīvi sportojot, mums nepieciešams uzņemt vismaz litru ūdens, papildus tiem diviem litriem ūdens, kas nepieciešami ikdienā. Arī alkohola lietošana, pat nelielos daudzumos, samazina ūdens rezerves organismā. Slāpes, sausa mute, nepatīkama elpa, tumšāks urīns - tie ir signāli, ka organismam trūkst ūdens.
Vai tēju, kafiju un sulu var skaitīt pie dienas laikā uzņemtā šķidruma daudzuma?
Viss, kas nav ūdens, ir ēdiens. Kafija, vairākums tēju un jebkurš alkohols izraisa ķermeņa dehidratizāciju. Kad mēs tos lietojam, tad piespiežam organismu izvadīt šķidrumu, tai skaitā ūdeni vēl vairāk, un šie dzērieni nekompensē šķidruma līmeni. Tāpēc pareizā atbilde ir: ja es dzeru kafiju vai alkoholu, tad vismaz tikpat daudz un vairāk ir jādzer arī ūdens. Arī svaigi spiestas sulas neapšaubāmi ir veselīgas, taču aizvietot ūdeni ar tām ilgtermiņā nevajadzētu. Šādās sulās un augļos ir daudz ūdens, taču, lai organisms šo ūdeni varētu pilnvērtīgi izmantot, tam ir jāpatērē ļoti daudz enerģijas. Tāpēc ūdens būtu jādzer papildus tīrā veidā jebkurā gadījumā. Organisms ļoti priecāsies, ja bez visiem citiem labumiem dosiet tam pietiekamā daudzumā tīru ūdeni, kuru dzerat ar baudu.
Vai ūdensvada ūdens ir dzerams?
Lai ūdens labāk veiktu savas funkcijas un lai to dzertu pietiekamā daudzumā, tam ir jābūt baudāmam, garšīgam, un mums tam ir jāuzticas. Teorētiski ūdensvada ūdens ir dzerams. Taču, vai tas ir baudāms visos aspektos: garša, drošība, kvalitāte, pievienotā vērtība? Ūdens ir tāda matērija, kurā var iedziļināties bezgalīgi. Taču, ja izvērtējam dzeršanai paredzētā ūdens galvenos kritērijus (dabiskumu, drošību, kvalitāti un garšu), tad, protams, ūdensvada ūdeni ir grūti salīdzināt ar dabiskajiem minerālūdeņiem pudelēs, jo tiem ir visaugstākās kvalitātes un drošības prasības visu ūdeņu vidū. Dabiskajiem minerālūdeņiem seko dabiskie avota ūdeņi, un tikai pēc tam - dzeramie ūdeņi, kuri pēc testēšanas kritērijiem un savas būtības atbilst tiem pašiem nosacījumiem kā ūdensvada ūdens.
Ar kādu ūdeni sākt rītu?
Nakts laikā, izelpojot un svīstot, organisms zaudē aptuveni litru ūdens. Tāpēc pirmais, kas no rīta būtu jādara, - tukšā dūšā tūlīt pēc zobu izmazgāšanas ir jāpapildina ūdens rezerves, vislabāk - ar siltu ūdeni. Silts ūdens palīdzēs iedarbināt zarnu traktu un sagatavot dienai visu organismu. Rīta ūdeni ieteicams dzert siltu, lieliem malkiem, jo tas pilda rīta dušas funkciju visai gremošanas sistēmai un ir papildu enerģijas avots dienas uzsākšanai. Ūdeni vislabāk sildīt līdz 40 grādiem, karstu nevajag!
Kādu ūdeni izvēlēties: gāzētu vai negāzētu?
Veselībai labāks vienmēr būs negāzēts.
Stikla vai PET pudelē?
Stikla pudele būs nereaģējoša. Ar PET pudeli arī nekas nenotiek ilgtermiņā, ja mēs to nesildām. Vienīgais, kas notiek ar PET pudeli - tā elpo. Ja to pāris nedēļas paturēsim benzīntankā, visticamāk, ūdens garšos pēc benzīna.
Vai var dzert karstu ūdeni?
Var, bet tas nebūs veselīgi. Jo vēderā nav receptoru, kas saka: karsts/auksts. Labāk izvēlēties siltu ūdeni - piemēram, no rīta tas būs kā duša zarnu traktam, turklāt silts ūdens dod arī enerģiju. Piemēram, ja slimojat un trūkst enerģijas, iesaka neēst, bet dzert siltu ūdeni - tas dod papildu spēku, enerģiju.
