Mājokļa ikdienas un iknedēļas uzkopšana, Spodrības mēnesis un lielā talka. Priecīgi rosīgs pasākums, vienkārši dzīves nepieciešamība vai nomācoša obligāta aktivitāte? Ja pavasaris rosina sasparoties un ķerties pie darba, tad šim impulsam vajag ļauties, bet, ja nerosina, ir vērts pacensties un tomēr mobilizēties. Tīra un kārtīga māja nāk par labu iemītnieku fiziskajai un garīgajai veselībai.
Pasaulslavenā medicīnas māsa, rakstniece un sabiedriskā darbiniece Florence Naitingeila (1820-1910) savulaik atzina, ka saistība starp cilvēka veselību un dzīves apstākļiem ir ļoti svarīga. Mūsdienu pētījumi un statistika to apstiprina. Sūrojamies par ekoloģiski nelabvēlīgo, piesārņoto vidi ārpus mājokļiem, bet jāredz arī tas, kas notiek iekšienē. Piemēram, gaisa piesārņojums mājokļa iekštelpās var būt līdz pat piecām reizēm lielāks nekā ārā - tur vainojamas putekļu ērcītes, pelējums, mājdzīvnieku spalvas, slikti tīrītas caurules un dažādi toksīni, ko var izdalīt mēbeles, grīdas segumi, nepareizi uzglabāti sadzīves ķīmijas produkti utt.
Tīrot mājokli, jādomā ne tik daudz par to, lai telpas izskatītos spodras un kārtīgas un neatstātu sliktu iespaidu uz kaimiņiem un ciemiņiem, bet galvenokārt - lai uzkopšana padarītu mūsu dzīves vidi veselīgāku. Cīņai par tīrību vienmēr jābūt arī cīņai par veselību.
Pret stresu
Tīrība un kārtība mājoklī mazina iemītnieku stresu un nogurumu, sniedz pilnvērtīgu atpūtu pēc darba. Dzīvojot pastāvīgā jūklī, visvisādiem krāmiem piebāztās telpās un putekļos, cilvēka zemapziņa ik uz soļa fiksē kādu nepadarītu darbu, nepievilcīgās ainas duras acīs kā apliecinājums paša nespējai tikt galā ar sadzīvi. Kāds starptautisks pētījums apgalvo, ka 50% cilvēku justos laimīgāki, ja viņiem nebūtu tik daudz dažādu mantu. Stresu veicinošs faktors ir arī tas, ka nekārtībā grūtāk atrast vajadzīgās lietas. Lielā pavasara tīrīšana ir piemērota, lai atbrīvotos no apputējušiem suvenīriem, veciem apģērbiem un apaviem, iekaltušas kosmētikas krājumiem, garšu zaudējušām tējiņām, sen salūzušas sadzīves tehnikas, makulatūras, nodotu vecās zāles utt. Kad tas paveikts, eksperti iesaka turpmāk katru mēnesi pārskatīt mājās esošos priekšmetus, lai kaudzes nesakrātos no jauna.
Skotijas veselības pētījums, kas aptvēra 3000 dalībnieku, atklāja, ka regulāri aktīvi mājas tīrīšanas darbi samazina stresu un nervozitāti par vienu piekto daļu. Tas ir arī noderīgs veids, lai izlādētu savas negatīvās emocijas.
Mazina alerģijas risku
Galvenie alergēni, kas sastopami mājokļos, ir mājas putekļu ērcītes, pelējuma sēnītes un, ja ģimenē ir kāds mājdzīvnieks, arī viņa spalvas, sviedri, siekalas u.c. Putekļu ērcītēm, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, sevišķi patīk mīkstie grīdas segumi un dažādas tekstilijas, mīkstās rotaļlietas, veci matrači, segas un spilveni, ilgi nemazgāta veļa. Pelējuma sēnītēm labvēlīgi apstākļi rodas telpās, kur ir lieks mitrums un nav pietiekamas vēdināšanas. Noteikti jādomā, kā no pelējuma tikt vaļā, jānoskaidro, vai to izraisa kāda plīsusi caurule, plaisa nama sienā u.c., jāveic remonts, sienas jāizžāvē, jāapstrādā ar līdzekli pret pelējumu un jānosiltina. Īpaši jārūpējas par biežu vēdināšanu, arī naktī ieteicams atstāt logu kaut nedaudz pavērtu. Regulāra uzkopšana mazina alerģijas un astmas attīstības risku. Tajā pašā laikā nav jātiecas pēc sterilitātes.
Kārtība un drošība
Biežākie negadījumi mājoklī saistīti ar kritieniem, kuru rezultātā notiek pat nopietnas traumas. Ieviešot kārtību, ir mazāk lietu, aiz kurām aizķerties un paklupt, mazāk vietu, kur paslīdēt, mazāk nestabilās kaudzēs sakrautu priekšmetu, kas varētu sagāzties. Aizkrautas izejas var kļūt liktenīgas ugunsnelaimes gadījumā.
Uzkopšana kā vingrošana
Ja speciāli par to padomā, veicot mājas soli, var iegūt vingrāku augumu un pat zaudēt svaru. Lai to panāktu, ieteicams kāpināt darba tempu, ieslēdzot možu, dinamisku mūziku un kustoties tās ritmā, piemēram, grīdas slaucīšanu vai gružu sagrābšanu dārzā veikt, it kā dejojot, līdz esi nedaudz aizelsies. Tas pats iespējams, arī stāvot pie plīts un kaut ko maisot katlā. Stāvot var izpildīt plecu atvilkšanas vingrojumus. Ja kaut kas jāpaceļ vai jāuzlasa no grīdas vai no zemes, vislabāk pietupties, nevis liekties vai mesties ceļos. Slaukot grīdu, var ievilkt vēderu un sasprindzināt muskuļus, ar vēzienu virzīt slotu, cik tālu vien iespējams, un tad vilkt uz savu pusi. Mazgājot logus, var veikt plecu apļošanas kustības. Dārzā pusstundu čakli grābjot, pļaujot, stādot puķes vai ravējot, iespējams nodedzināt 150-190 kcal. Kaloriju patēriņu var palielināt arī, mazgājot grīdu tupus un mazgājot veļu ar rokām. Pieejot šim jautājumam aktīvi un radoši, dienā var tikt vaļā no 300-400 kcal, kas jau ir līdzvērtīgi sporta zāles apmeklējumam.
***
Daži tīrīšanas ieteikumi:
• Nepieļaujiet krustenisko piesārņojumu - kad baciļi un netīrumi no vienas mājokļa daļas uzkopšanas gaitā tiek pārnesti uz citām.
Tā notiek, piemēram, ja tualetes, virtuves un vēl citu telpu uzkopšanai izmanto to pašu drāniņu vai suku; grīdas mazgājamo vīkšķi vai lupatu visu laiku mērcē vienā un tajā pašā ūdenī u.c. Katrai vajadzībai jālieto atsevišķi piederumi, kas varētu būt dažādās krāsās, lai nesajuktu.
• Lai izvairītos no sadzīves ķīmijas līdzekļu nevēlamās ietekmes uz mājokļa iemītnieku veselību, labāk dot priekšroku videi draudzīgiem tīrīšanas produktiem, kas nesatur krāsvielas, smaržvielas un citas nevajadzīgas piedevas. Jebkuri sadzīves ķīmijas produkti jāglabā cieši noslēgtā iesaiņojumā.
• Ieteicams uzkopšanā izmantot mikrošķiedras lupatiņas. Mikrošķiedra ir īpaši smalks pavediens, ko gatavo no poliestera un poliamīda, pēc šo abu polimēru savienošanas tos atkal sadalot un sastiprinot kopā kā mikroskopiskas ķīļveida šķiedras. Mikrošķiedra var absorbēt septiņreiz vairāk šķidruma, nekā pati sver. Šis materiāls uztver putekļus, augsnes daļiņas un netīrumus, nevis iztriepj tos pa tīrāmo platību; šķiedras atvērtās virsmas, berzējoties cita pret citu, veido statisko elektrību, kas palīdz noķert vissmalkākos puteklīšus. Ieteicams izvēlēties mikrošķiedras drāniņas, kuru blīvums nav mazāks par vienu DEN.
• Ja mērķis ir dažādu virsmu dezinfekcija, tās pēc apstrādes ar dezinfekcijas līdzekli nevajag tūlīt noslaucīt, bet pagaidīt 10-20 minūšu, lai preparāts pagūst iedarboties un iznīcināt kaitīgos mikroorganismus.
***
No vecvecmāmiņu arsenāla:
• Porcelāna izstrādājumu un keramikas flīžu kopšanai var izmantot dzeramo sodu. Nedaudz sodas uzkaisa tīrāmajai virsmai, to berzē ar mitru sūkli vai lupatiņu, pēc tam nomazgā. Ja uz virsmas ir tumšāki traipi vai pelējuma plankumi, tos apslacina ar etiķi vai citronu sulu un pēc piecām minūtēm noberž ar sūkli vai suku.
• Virtuves dēlīšus un darba virsmas, nerūsošā tērauda izlietnes, plīts virsmas, ledusskapjus un dažādus traukus produktu uzglabāšanai arī var tīrīt ar dzeramo sodu un ūdeni. Ja izveidojušies noturīgāki traipi, tos pārziež ar sodas putriņu un uz kādu laiku atstāj. Kā spēcīgāku abrazīvu tīrīšanas līdzekli var izmantot rupjo sāli.
• Stiklam un spoguļiem var lietot tīrīšanas līdzekli, kas pagatavots no divām ēdamkarotēm 9% etiķa un viena litra ūdens. To ielej smidzināmajā pudelē, izsmidzina uz virsmām un nospodrina ar saburzītu avīzi. Papīra dvielīši šim nolūkam neder, jo rada daudz plūksnu un ātri izjūk. Ja etiķis nav pa prātam, to var aizstāt ar citronu sulu.
• Vara priekšmetus var padarīt tīrus un spožus, ja tos ieziež ar kečupu un noberzē.
• Sudrablietas var uzmanīgi nospodrināt ar zobu pastu un mīkstu drāniņu. Izmanto arī šādu metodi: bļodas dibenu izklāj ar alumīnija foliju, uz tās saliek apsūbējušas sudrablietas, uzlej vārošu ūdeni, pievieno glāzi sodas un šķipsniņu sāls. Atstāj uz piecām minūtēm. Lai palēninātu apsūbēšanu, sudrablietas iesaka glabāt, ietītas drāniņā kopā ar dažiem krīta gabaliem.
• Pannas stikla vāku, kam piecepušies tauki, var tīrīt, berzējot ar bumbiņā saveltu alumīnija foliju.
• Aizsērējušā izlietnes caurulē ieber pusglāzi sodas un uzlej virsū divas glāzes vāroša ūdens. Ja tas nelīdz, caurulē ieber pusglāzi sodas, virsū uzlej pusglāzi etiķa un izlietnes noteku cieši noslēdz ar aizbāzni. Pēc kāda laika uzlej lielāku daudzumu vāroša ūdens.
• Stikla burkas, kurās uzglabāti produkti ar spēcīgu aromātu, var no tā atbrīvot, mazgājot ar sinepju pulvera un ūdens maisījumu: uz vienu tējkaroti pulvera ņem litru silta ūdens.
