Par Rīgas patversmē Labās mājās pajumti radušajiem suņiem un kaķiem interesējieties pa tālruni: 26617636 vai internetā: www.patversme.lv.
Piecgadīgā skaistule - rudbaltā garspalvainā mince Džemma - arī raksturā ir skaista: sirsnības un mīļuma iemiesojums. Ļoti alkst komunicēt ar cilvēku, mīļoties, visur staigāt pakaļ kā astīte. Droši adoptējama arī ģimenē ar bērniem kā mīļkaķis.
Lietainā, drēgnā ziemas rītā trīskrāsu mince Mika slepus tika nolikta pie patversmes vārtiem iztukšotā instrumentu kastē. Mīļa, kārtīga, pašapzinīga kaķenīte vecumā ap 4-5 gadiem. Nebūs draugos ar citiem sugasbrāļiem.
Piecus mēnešus vecā suņmeitene Bembija dienās izaugs maķenīt lielāka par taksi. Jautra, komunikabla, sirsnīga, vien reizēm mazliet tramīga. Piemērota ļaudīm ar pieredzi suņu audzināšanā un apmācībā. Tikai dzīvošanai iekštelpās vai dzīvoklī.
Piecus mēnešus vecā vilkveidīgā skaistulīte Debora - jautra, sirsnīga, gudra, arī paklausīga. Apmācīta būs liels jaukums un lepnums saviem saimniekiem. Izaugot būs vidēja auguma. Sunītes īpašnieks bija nonācis slimnīcā, un kaimiņi, pēc trīs dienām uzlaužot durvis, dzīvnieku nogādāja tuvākajā veterinārajā klīnikā.
Divas māsiņas kā mazmazītiņus kucēnus kāda ģimene bija uzdāvinājusi vecmāmiņai laukos, taču jau pēc pāris mēnešiem sirmgalve saprata: nav vairs viņas spēkos dzīvesprieka pārpilnos bumbulīšus savaldīt un audzināt. Šobrīd māsiņas ir 4-5 mēnešus vecas, izaugot būs paliela auguma. Baltmelnā Bora ir prātīgāka, nosvērtāka un mierīgāka, kamēr trīskrāsainā Sāga, kurai saskatāma līdzība ar Bernes ganu suni, ir aktīvāka, jestrāka. Sāgai ir operētas ieaugušās skropstas, tāpēc fotogrāfijā viņa pagaidām izskatās maķenīt žēlīgāk. Lieliski jau būtu, ja mazulītes varētu nešķirt, tomēr adopcijai tiek piedāvātas arī atsevišķi. 6-7 mēnešu vecumā obligāti būs sterilizējamas.
Vidējā auguma pūkainītei saimniece mirusi. Kaimiņi suni aprūpēja, bet, kopš Kaiba (īstajā vārdā Bella) bija paņēmusi brīvsoli Berģos, lai arī sludinājumos sunīti meklēja, uz patversmi tā arī nav atbraukuši... Varbūt tā arī labāk - ko nu suns, lai arī iejūtīgu kaimiņu pieskatīts, dzīvos viens tukšā mājā? Kaibai ir ap 6 gadi, nosvērta, bet vienlaikus arī vērīga sune. Draugos kuram katram nācējam nebūs. Piemērota dzīvei privātmājā ar slēgtu žogu, bez mazu bērnu klātbūtnes. Būs gan uzticama kompanjone, gan arī krietna sardzīte. Ķēdes dzīvei atdota netiks.
Palielā auguma suņu opis Tors it kā piederot kādam vīram Siguldā. Taču vīrs, kad izvēle jāizdara starp suni vai pudeli, izvēloties pēdējo... Ja siguldieši var precizēt Tora dzīvesstāstu un apliecināt, ka suns īpašniekam tik tiešām kļuvis lieks, lūdzu, sazinieties ar patversmi. Toram noteikti ir vairāk nekā 10 gadu.
Šokolādes krāsas labradors Mārlijs būs iekārojams «kumosiņš» daudziem, taču, izvēloties viņam jaunos saimniekus, patversme būs strikta: tikai cilvēkiem, kuri spēs suni pienācīgi aprūpēt un pieskatīt! Kāds jauniešu pāris savulaik iegādājies kucēnu, kurš pēc abu pašķiršanās nogādāts laukos pie vecvecmāmuļas. Sirmgalvei aktīvo suni pat ķēdē nācās turēt, kamēr līdzcilvēki pierunāja šķirties no viņai patiesībā nevajadzīgā dzīvnieka. Mārlijs ir ļoti aktīvs (!!!), dzīvespriecīgs skaistulis. Piemērots ģimenei ar aktīvu dzīvesveidu un vēlmi tajā iesaistīt arī savu suni.
Nepieskatīts suņbērns viens pats draiski cilpoja pāri lielajai šosejai, un pāris liktenīgu sekunžu izmainīja visu turpmāko Džennas dzīvi. Vairākas stundas pēc sadursmes ar auto pusaugu suņmeitēns gulēja šosejas malā, līdz viņu pamanīja un sniedza palīdzību. Sākotnēji likās, ka gūtā trauma ir niecīga - nekustīga priekšķepa. Taču dakteru teiktais skanēja pesimistiski: pārrauts nervs, mazas cerības, ka saaugs, ķepa var palikt nejūtīga. Mēnesi Džennai neļāvām kustēties, kas piecus mēnešus vecam kucēnam ir neiedomājami. Diemžēl brīnums nenotika. Lēnītēm atrofējoties priekšķepas muskuļiem un kājai kļūstot pilnīgi nejūtīgai, Dženna sāka to grauzt. Nejūtīgā ķepa viņai traucēja. Vieni dakteri bija skarbi: šāds suns ir jāeitanizē, bet citi tomēr bija pielaidīgāki: ķepas trūkums neko daudz neietekmē, suns var nodzīvot 8-12 gadus arī uz trīs ķepām. Vieni ieteica ķepu nekavējoties amputēt, otri - nesteigties, galvenais, lai suns ķepu negrauž. To nodrošināt var tikai ar «Elizabetes apkakli», proti, tādu kā plastmasas tūtu. Bet tā Džennai ļoti nepatika. Tad nu tika pieņemts skarbais lēmums ķepu amputēt. Domu par protēzi dakteri apcirta: Džennas ķepa ir nejūtīga no paša pleca, un nav, pie kā protēzi piestiprināt...
Jautāsiet, vai tad Džennas saimnieki neatradās? Atradās. Vairākas dienas pēc avārijas atskanēja tālruņa zvans: raudoša sieviete dzērumā kaut ko šļupstēja par sabrauktu suni. Savā pusē bēdīgi slavenai alkoholiķu daudzbērnu ģimenei, no kuras daļa bērnu jau izņemti, Dženna esot paziņu kucītes kucēns.
Tagad Džennai tiek meklēti īpaši saimnieki, kas nebīsies suņa - invalīda, mīļos un dievinās Džennu tādu, kāda viņa ir, un būs kopā ar savu mīluli daudzus jo daudzus gadus priekos un bēdās, veselībā un slimībā.
Pati Dženna ir jautra, sirsnīga, vērīga, dažādas suņu gudrības mācīties kāra rējējiņa.
Būs mīlule, lutekle un arī sardzīte.
Īpašs suns īpašiem cilvēkiem!
