Māja: KĀ PĀRVARĒT pa­va­sa­ra no­gu­rumu 6 komentāri
 
Māja

KĀ PĀRVARĒT pa­va­sa­ra no­gu­rumu

 
F64

Vai pa­va­sa­ra no­gu­rums ir da­bis­ka pa­rā­dī­ba, dzī­ves­vei­da ne­pa­rei­zī­bu se­kas vai mār­ke­tin­ga iz­do­mā­jums? Tie me­di­ķi, ku­ri no­ska­ņo­ti ka­te­go­ris­ki, uz­ska­ta: ja cil­vē­ka die­nas re­žīms, uz­turs, fi­zis­kā un ga­rī­gā slo­dze at­ro­das pa­stā­vī­gā līdz­sva­rā, tad ne­kāds pa­va­sa­ra no­gu­rums ne­ro­das. Hro­no­bi­olo­ģi­ja pa­va­sa­ra no­gu­ru­mu sais­ta ar to, ka ša­jā ga­da­lai­kā cil­vē­ka or­ga­nis­mā strau­ji pa­pla­ši­nās dau­dzu or­gā­nu un or­gā­nu sis­tē­mu bio­rit­mu am­pli­tū­da – mū­su iek­šē­jais bio­lo­ģis­kais pulk­ste­nis re­aģē uz die­nas pa­ga­ri­nā­ša­nos, pa­stip­ri­nā­to Sau­les ak­ti­vi­tā­ti un no­ri­sēm Ze­mes mag­nē­tis­ka­jā lau­kā.

Var­būt pa­va­sa­ris nav vai­nīgs

Ne­var iz­slēgt var­bū­tī­bu, ka no­gu­ru­mu iz­rai­sa dzī­ves­veids: maz­kus­tī­ba, pār­strā­dā­ša­nās un stress, ne­pa­reizs uz­turs un ne­pie­tie­ka­ma šķid­ru­ma uz­ņem­ša­na, smē­ķē­ša­na, al­ko­ho­lisms utt. Vai­no­ja­ma var būt arī kā­da sli­mī­ba. Pie­mē­ram, maz­asi­nī­bas ga­dī­ju­mā cil­vē­kam ir pa­ze­mi­nā­tas darb­spē­jas, rei­bo­ņi, mie­gai­nī­ba, mu­ši­ņas re­dzes­lau­kā, trok­šņi ausīs. Ne­spēks un liels no­gu­rums rak­stu­rīgs cu­ku­ra di­abē­tam, tas var kom­bi­nē­ties ar slā­pēm, sva­ra zu­du­mu, mie­ga trau­cē­ju­miem un at­mi­ņas pro­blē­mām. Slik­ta paš­sa­jū­ta, gal­vas­sā­pes, ēst­gri­bas zu­dums un vis­pā­rējs sa­gu­rums var lie­ci­nāt par mo­no­nuk­le­ozi. No­gu­rums pa­va­da arī nie­ru dar­bī­bas trau­cē­ju­mus, ša­jā ga­dī­ju­mā mēdz būt pa­āt­ri­nāts pulss, ne­la­bums, gal­vas­sā­pes, uri­nā­ci­jas pro­blē­mas. Tā­pat jā­pa­tur prā­tā, ka no­gu­rums il­gu lai­ku var būt vie­nī­gā ak­nu sli­mī­bu iz­paus­me. No­gu­rums ko­pā ar no­māk­tu ga­ra­stā­vok­li, rau­du­lī­gu­mu, apā­ti­ju, mie­gai­nī­bu un sa­lī­gu­mu rak­stu­rīgs tiem, ku­riem ne­pie­tie­ka­mi ak­tī­vi strā­dā vai­rog­dzie­dze­ris. Tā­pēc ga­dī­ju­mos, kad iz­teikts no­gu­rums tur­pi­nās il­gāk par di­vām ne­dē­ļām, ir jā­do­das pie ār­sta.

Tal­kā nāk da­ba un gais­ma

Ja ru­na pa­tie­šām ir par pa­va­sa­ra no­gu­ru­mu, tad lie­tas la­bā daudz ko va­ram da­rīt arī pa­ši. Lai la­bāk sa­dzī­vo­tu ar mai­nī­ga­jiem pa­va­sa­ra lai­ka ap­stāk­ļiem, kat­ru die­nu der vis­maz uz pār­is stun­dām iz­iet svai­gā gai­sā. Snieg­pulk­ste­nī­tes, pū­po­li, pum­pu­ri, put­nu dzies­mas - tas viss pa­līdz at­jau­not zie­mā iz­tē­rē­tos ener­ģi­jas krā­ju­mus. Ie­lai­diet svai­gu gai­su arī tel­pās, tās re­gu­lā­ri vē­di­not. Kad die­nas kļūst ga­rā­kas un gais­mas ir vai­rāk, arī paš­sa­jū­ta uz­la­bo­jas it kā pa­ti no se­vis. Sau­les gais­mas at­ve­se­ļo­jo­šo ie­tek­mi pa­zi­na jau se­nie grie­ķi un ro­mie­ši. Gais­ma nav me­di­ka­ments, ta­ču tā sti­mu­lē un re­gu­lē bio­lo­ģis­kos pro­ce­sus, pa­līdz or­ga­nis­mam at­gūt līdz­sva­ru. Tie, ku­ri īpa­ši cieš no gais­mas trū­ku­ma, pie­mē­ram, augu die­nu dar­bā ir spies­ti pa­va­dīt māk­slī­gā ap­gais­mo­ju­mā, var ap­mek­lēt gais­mas te­ra­pi­jas se­an­sus. Ta­jos iz­man­to lam­pas, ku­ru sta­ro­jums ir tuvs da­bis­kai sau­les gais­mai.

Sau­lī­te un sau­les vi­ta­mīns

Pē­dē­jā lai­kā daudz ru­nā par sau­ļo­ša­nās kai­tī­gu­mu. To­mēr, sa­prā­tī­gu lai­ku uz­tu­ro­ties sau­lē, ādā ul­tra­vi­ole­to B sta­ru ie­tek­mē no­ri­si­nās strau­ja D vi­ta­mī­na sin­tē­ze (D vi­ta­mī­na lī­me­nis asi­nīs pie­aug 3-7 rei­zes). Ap­rē­ķi­nāts, ka ik die­nu pie­tiek at­ras­ties mē­re­nā sau­lī­tē 15 mi­nū­tes ar at­seg­tām plauk­stām un se­ju. Iz­ņē­mums ir tie cil­vē­ki, ku­riem sau­ļo­ties aiz­lie­dzis ārsts.

Mū­su pla­tu­ma grā­dos dau­dziem cil­vē­kiem rak­stu­rīgs D vi­ta­mī­na trū­kums, tā­pēc ie­tei­cams lie­tot ap­tie­kās no­pēr­ka­mos D vi­ta­mī­na pre­pa­rā­tus, ie­priekš kon­sul­tē­jo­ties ar ār­stu. Ne­lie­lam D vi­ta­mī­na de­fi­cī­tam nav ne­kā­du spe­ci­fis­ku pa­zīm­ju, un cil­vēks pats to ne­var pa­ma­nīt. Vie­na no D vi­ta­mī­na trū­ku­ma pa­zī­mēm ir mus­ku­ļu sā­pes un vā­jums, ātr­a mus­ku­ļu no­gur­di­nā­mī­ba, arī bie­žā­ki kri­tie­ni. Ja ro­das iz­teikts D vi­ta­mī­na de­fi­cīts, tad gan ve­cā­kiem cil­vē­kiem, gan arī bēr­niem un pus­au­džiem var vei­do­ties sli­mī­ba, ko sauc par os­te­oma­lā­ci­ju, tau­tā to dē­vē par kau­lu at­miek­šķē­ša­nos. Ja kau­lā trūkst mi­ne­rāl­vie­lu, tas var lūzt no pa­vi­sam ne­lie­la trie­cie­na. Ve­ciem cil­vē­kiem D vi­ta­mī­na trū­kums vien­lai­kus var iz­paus­ties gan kā os­te­opo­ro­ze, gan kā os­te­oma­lā­ci­ja.

Zi­nā­mu D vi­ta­mī­na dau­dzu­mu var sa­ņemt ar uz­tu­ru. Ta­ču at­šķi­rī­bā no ci­tiem vi­ta­mī­niem D vi­ta­mīns pār­ti­kas pro­duk­tos ir re­tāk sa­sto­pams. Gal­ve­nie D vi­ta­mī­na avo­ti ir trek­nas zi­vis (pie­mē­ram, siļ­ķe, skum­bri­ja, la­sis), ik­ri, sviests, olas dzel­te­nums, siers, pē­ter­sī­ļi.

Zā­les - dvē­se­les dās­nums

Rei­zēm no­gu­rums vai­rāk ir emo­ci­onāls, ne­vis fi­zisks. Ar fi­zis­ku no­gu­ru­mu var tikt ga­lā, vien­kār­ši at­pū­šo­ties, bet, ja cil­vē­ku pār­ņem apā­ti­ja, vien­al­dzī­ba, no­lai­žas ro­kas un zūd hu­mo­ra iz­jū­ta, lie­ta ir daudz no­piet­nā­ka - tik tā­lu ne­va­ja­dzē­tu no­nākt. Psiho­lo­gi ie­sa­ka pa­do­māt: kas mums at­ņem ener­ģi­ju? Vi­ņi no­skaid­ro­ju­ši, ka vis­bie­žāk vai­no­ja­ma lep­nī­ba, aiz­kai­ti­nā­jums un ne­iz­pil­dī­ta pie­nā­ku­ma iz­jū­ta. Iz­do­mā­ta in­te­re­san­ta me­to­de: ja tu jū­ties pa­gu­ris un iz­tuk­šots, cen­ties būt lab­vē­lī­gāks un sir­snī­gāks pret ap­kār­tē­jiem. Pie­mē­ram, pa­snie­dzot ģi­me­nei bro­kas­tis, iz­tē­lo­jies, kā tu ik­vie­nā put­ras ka­ro­tī­tē ie­liec sa­vu sirds sil­tu­mu, pa­tie­si vē­li vis­iem la­bu ve­se­lī­bu un veik­smi. Arī vis­pa­ras­tā­ka­jā svei­cie­nā, sa­sto­pot ko­lē­ģus vai kai­mi­ņus, cen­ties ie­likt la­bo ener­ģi­ju - sa­vas sirds dās­nu­mu. Cil­vē­ki, ku­riem tas iz­do­das, teic, ka no­gu­rums pa­tie­šām at­kāp­jas, vi­ņi jū­tas mo­ži, op­ti­mis­tis­ki un spē­ka pil­ni.

Pa­rei­zi el­pot

Vē­lams el­pot brī­vi, mie­rī­gi un dzi­ļi. Ja ie­el­pa ir pā­rāk sek­la vai cil­vēks el­po caur mu­ti, plau­šu ven­ti­lā­ci­ja ir ne­pie­tie­ka­ma. Rei­zēm ie­tei­cams ie­el­pas lai­kā iz­tais­not ķer­me­ni un pa­celt ro­kas virs gal­vas, bet iz­el­pas lai­kā no­laist ro­kas un no­liek­ties uz priekš­u. In­te­re­sen­ti var ap­gūt spe­ci­ālas el­po­ša­nas teh­ni­kas.

Mū­zi­ka prie­kam un mo­žu­mam

Mū­zi­kas klau­sī­ša­nās ir vien­kāršs veids, kā pro­fi­lak­tis­ki rū­pē­ties par sa­vu ve­se­lī­bu, ma­zi­nāt sprie­dzi un no­gu­ru­mu. Zi­nāt­nie­ki cen­šas iz­pē­tīt, kā­da ir da­žā­du mū­zi­kas vei­du ie­dar­bī­ba uz or­ga­nis­mu, bet vis­maz pa­gai­dām gal­ve­nā at­zi­ņa ir vie­na: klau­sies tā­du mū­zi­ku, kas tev pa­tīk. Nav sva­rī­gi, vai tas ir Mo­carts, bīt­li vai kāds li­pīgs paš­mā­ju šlā­ge­ris, par ku­ru ci­ti rauc de­gu­nu. Eks­pe­ri­men­tā, kur brīv­prā­tī­gie da­līb­nie­ki klau­sī­jās tā­du mū­zi­ku, kas vi­ņiem pa­tīk, un tā­du, kas kai­ti­na, at­klā­jās, ka tī­ka­mā mū­zi­ka in­ten­si­fi­cē asins­ri­ti par 26%, glu­ži kā ae­ro­bi­kas no­dar­bī­ba.

Vien­kār­ši vin­gro­ju­mi no­gu­ru­ša­jiem

  • Sa­rau­ciet pie­ri grum­bās, pēc tam iz­lī­dzi­niet, cen­šo­ties mak­si­mā­li at­slā­bi­nā­ties un sa­gla­bāt šo at­slā­bu­ma sa­jū­tu. Glās­to­ši pār­brau­ciet ar ro­ku pār pie­ri, lai pār­bau­dī­tu, kā grum­bi­ņas ir iz­lī­dzi­nā­ju­šās. At­kār­to­jiet vin­gri­nā­ju­mu 10-15 rei­zes, līdz ju­tī­siet vieg­lu un pa­tī­ka­mu pie­res mus­ku­ļu no­gu­ru­mu.
  • Aiz­ve­riet acis, stin­gri sa­mie­dziet plak­sti­ņus un at­slā­bi­niet. At­kār­to­jiet vai­rā­kas rei­zes.
  • Dzi­ļi ie­el­po­jiet, aiz­tu­riet el­pu uz 10 se­kun­dēm, tad strau­ji iz­el­po­jiet. At­slā­bi­niet ķer­me­ņa mus­ku­ļus, vei­ciet pu­ri­nā­ša­nas kus­tī­bas. At­kār­to­jiet vai­rā­kas rei­zes.
  • Aiz­tu­rot el­pu, pie­pū­tiet vai­gus un iz­da­riet rī­ša­nas kus­tī­bu. Iz­el­po­jiet, no­glās­tiet se­ju ar ro­ku un iz­tē­lo­jie­ties, ka jūs aiz­slau­kāt pro­jām no se­jas trauk­smes, rūp­ju un aiz­kai­ti­nā­ju­ma iz­teik­smi.
  • Pa­ce­liet lū­pu kak­ti­ņus uz augš­u - sa­vel­ciet smai­dā un mē­ģi­niet taus­tā­mi iz­just, kā pa­tī­ka­ma sa­jū­ta vir­zās no lū­pu kak­ti­ņiem līdz ausīm.
  • Pār­lai­diet plauk­stu kak­lam. Ja mus­ku­ļi ir sa­sprin­gti, no­lie­ciet gal­vu uz priekš­u, at­lie­ciet at­pa­kaļ, tad iz­pil­diet da­žas ap­ļo­jo­šas kus­tī­bas. Vieg­li pa­ma­sē­jiet kak­lu vir­zie­nā no ple­ciem līdz ausīm. Ar pirkst­ga­lu spil­ven­ti­ņiem maz­liet pa­ber­zē­jiet aizauss pau­gu­ru - tas uz­la­bo asi­ņu pie­plū­di gal­vai un ma­zi­na ner­vu sprie­dzi.
  • Ap­sē­die­ties krēs­lā tais­ni, at­lie­ciet gal­vu mak­si­mā­li at­pa­kaļ, pēc 10 se­kun­dēm ļau­jiet tai brī­vi no­slīgt uz priekš­u. At­kār­to­jiet 2-3 rei­zes.
  • Ja dar­bdie­nas vi­dū uz­nāk miegs, ap­sē­die­ties tais­ni, ple­cus at­pa­kaļ, zo­du ne­daudz pa­ce­liet uz augš­u, bet ro­kas no­lai­diet gar krēs­la ma­lām. Sa­sprin­dzi­niet mu­gu­ras, ro­ku un kak­la mus­ku­ļus, tā­dā stā­vok­lī pa­lie­ciet 10 se­kun­des. At­brī­vo­jiet mus­ku­ļus, at­kār­to­jiet vin­gro­ju­mu.
  • Iz­tais­no­jiet zem gal­da kā­jas, no­stie­piet pirkst­ga­lus. Pie­ce­lie­ties kā­jās, des­mit­reiz pa­ce­lie­ties pirkst­ga­los, pēc tam ap­sē­die­ties un at­brī­vo­jiet kā­ju mus­ku­ļus.
  • Ja no­gu­ru­šas acis, aiz­ve­riet tās uz da­žām se­kun­dēm, pēc tam at­ve­riet un cen­tie­ties sa­ska­tīt sa­vu de­gun­ga­lu. At­kār­to­jiet 3-5 rei­zes. Var arī pa­lū­ko­ties pa lo­gu tā­lu­mā.
Komentāri [6]
#
adel 13.marts 2017 8:45 atbildēt
Es enerģiju uzņemu no dabas...cenšos fiziski strādāt sakopjot apkārtni,man tas rada prieku,dzeru bērza sulas,vēroju pumpuros briestošos kokus, putnus..vakar pāri lidoja dzērves, cik tās graciozi debesīs veidoja ornamentus....esmu atgriezusies ar tām.. tie ir vitamīni, kad nav jālieto ripas.
 
#
Sulīgā Anda 11.marts 2017 14:28 atbildēt
SEX,SEX un vēlreiz SEX!
 
#
to andai » Sulīgā Anda 13.marts 2017 8:46 atbildēt
tev anuss vēl nav izpuvis???
 
#
Ligita 11.marts 2017 13:52 atbildēt
Viens no biežākiem pavasara noguruma cēloņiem ir magnija trūkums ,arī tad rodas nogurums un pat depresija. Agrāk dzēru šķidro magniju, bet tagad jau otro gadu eju uz floutingu. Tur magnija vannā var ne tikai atpūsties antigravitācijā, bet uzreiz pēc viena seansa uzņemt vajadzīgo magniju. Rezultāts ir vienreizējs.
 
#
dzemdes vēzis » Ligita 12.marts 2017 1:03 atbildēt
vien-reizējs..
 
#
vera zootehniķe » dzemdes vēzis 13.marts 2017 8:47 atbildēt
Es tev iesaku govju mēslu vannu, tur daudz magnija. brauc ciemos izpeldināšu par velti.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers