«Es labprāt katru rītu sāktu ar trim minūtēm kriosaunā,» saka Dailes teātra aktrise un seriāla Viņas melo labāk Simonas lomas atveidotāja Ērika Eglija. Ieklausoties savu teātra kolēģu sajūsmas pilnajās atsauksmēs par kriosaunas veselīgo un uzmundrinošo iedarbību, viņa to izmēģināja un nu iesaka ikvienam, arī Neatkarīgās lasītājiem.
«Es ar aukstumu esmu uz jūs, man vienmēr salst, man labāk patīk siltums, bet, uzzinājusi, ka kriosauna norūda un ļauj vieglāk paciest aukstumu, pagājušajā rudenī nolēmu to izmēģināt un izgāju pilnu norūdīšanās kursu [11 reižu],» stāsta Ērika Eglija. Viņa atzīstas, ka pirmajā reizē bijis nedaudz bail, jo ir jau jocīgi ar prātu saprast, ka tu ej iekšā nāvējošā temperatūrā. Nebija priekšstata, ko no tā gaidīt. «Bet - nebija tik traki. Tas ir sava veida aukstums, bet tas ir paciešams, jo īslaicīgs. Ja pirmajā reizē biju uz divām minūtēm, tad otrajā izturēju jau maksimālo - trīs minūtes. Un jau no pirmās reizes bija svaiguma un možuma sajūta un labs garastāvoklis uz visu dienu
Aktrise atklāj, ka jau kādu laiku ir pamainījusi savu dzīvesveidu - atteikusies no smēķēšanas un alkohola lietošanas, regulāri apmeklē sporta zāli -, un, vēl izgājusi kriosaunas procedūru kursu, viņa tiešām jūt izmaiņas, pašsajūta ir krietni uzlabojusies. «Es vieglāk tieku galā ar vīrusiem, man nevajag vairs tik daudz zāļu. Kad nesen biju saaukstējusies, tiku cauri ar liepziedu tēju. Iespējams, tas ir arī kriosaunas nopelns, ka esmu vairāk norūdījusies,» domā Ērika Eglija. Arī šobrīd viņa apsver domu iziet vēl vienu šo procedūru kursu. Un turpmāk - divas reizes gadā.
«Mums, aktieriem, jau tāds darbs, ka visu laiku jāstreso un jāstrādā tumsā. Rudens/ziemas sezonā gaismu praktiski neredzam. Tāpēc kaut kā taču vajag sevi uzmundrināt, stiprināt un norūdīt,» aktrise uzskata. Izbaudījusi kriosaunas pozitīvo iedarbību, viņa atzīstas, ka labprāt katru dienu sāktu ne tikai ar tasi kafijas, bet arī ar šo auksto procedūru.
Kriosauna ir vispārējās terapijas komplekss ar visa ķermeņa īslaicīgu, bet ekstremālu atdzesēšanu: procedūra notiek 1,5-3 minūtes aukstuma tvaikos temperatūrā no mīnus 130 līdz mīnus 160 ºC. Mākslīgā aukstuma ietekmē temperatūra ādas virsmā pazeminās līdz 0, -2 grādiem, un tādos apstākļos organismā sākas ārstnieciskam efektam nepieciešamie procesi. Nokļuvis tik zemā temperatūrā, organisms ir «uz dzīvības un nāves robežas», un, lai saglabātu dzīvību, tas ieslēdz visus tam nepieciešamos mehānismus un mobilizē visus palīgspēkus. Tiek izsludināts S.O.S. stāvoklis, jo no tāda aukstuma taču ir jāglābjas, un organisms dara visu iespējamo, lai visas sistēmas strādātu maksimālā režīmā. Tādējādi aktivizējas asinsrite (asinsvadi sašaurinās, lai novērstu aukstuma iekļūšanu caur ādu pie organisma iekšējiem orgāniem), tiek stimulēta vielmaiņa, un enerģijas pieplūdums ir pat fiziski sajūtams.
Ir svarīgi, ka aukstuma iedarbība ir īslaicīga, jo tādējādi nervu sistēma spēj regulēt to, ka viss ir kārtībā, ka viss būs labi. Bet organisma aizsardzības mehānismi tomēr ieslēdzas, jo ādas receptori, sajūtot aukstumu, smadzenēm trauksmes signālu jau ir nosūtījuši.
Starp citu, sajūtas tik lielā aukstumā ir pat komfortablas, daudz patīkamākas, nekā iegremdējoties ledus aukstā ūdenī vai vienkārši stāvot aukstā dušā. Jo kriosaunā aukstums ir sauss, kājās ir vilnas zeķītes un vēl vilnas zābaciņi, kas nozīmē, ka apsaldēties nevar, jo galvenais taču, lai kājas siltumā.
