Prakstiski padomi tievētājiem

Ja ša­jā pa­va­sa­rī ob­li­gā­ti īs­te­no­ja­mo dar­bu sa­rak­stā at­brī­vo­ša­nās no lie­ka­jiem ki­lo­gra­miem ir ap­ņem­ša­nās nu­mur viens, vērts zi­nāt: ne­skai­tā­mo di­ētu ap­so­lī­jums ātr­i pa­tie­šām no­vā­jēt ne vien­mēr vai­na­go­jas pa­nā­ku­miem. Ne­vie­nu di­ētu, lai cik efek­tī­va tā arī bū­tu, nav jē­gas ie­tu­rēt, jo tā drīz ap­nīk, bet strau­ja ka­lo­ri­ju ie­ro­be­žo­ša­na or­ga­nis­mam liek pa­lē­ni­nāt viel­mai­ņu un mak­si­mā­li iz­man­tot vi­su, kas tiek ap­ēsts, tā­pēc ie­vē­rot di­ētu un vien­lai­kus zau­dēt sva­ru ar lai­ku kļūst ar­vien grū­tāk.

Jā, ir va­ri­an­ti, kā no­sa­cī­ti īsā lai­kā tikt ga­lā ar no­teik­tu skai­tu lie­ko ki­lo­gra­mu, lai, pie­mē­ram, pa­va­sa­rī at­kal ie­līs­tu sa­vā mī­ļā­ka­jā klei­ti­ņā, ta­ču ša­jā si­tu­āci­jā svi­nēt uz­va­ru pār sa­vu apa­ļī­gu­mu ir pār­ag­ri: viss, kas, eks­tre­mā­li ba­do­jo­ties, tiek zau­dēts, pa­vi­sam drīz ar uz­vi­ju at­grie­žas... Arī pa­rei­za di­ēta ne­kad ne­dod acu­mir­klī­gus re­zul­tā­tus. Tas ir sa­rež­ģīts un darb­ie­til­pīgs pro­cess - no­ska­ņot sa­vu or­ga­nis­mu uz jaun­u dar­ba re­žī­mu. Ja ēša­nu uz kā­du lai­ku ti­kai vien­kār­ši ie­ro­be­žo, tas or­ga­nis­mam liek pre­to­ties. Tik­līdz di­ēta pār­trauk­ta, or­ga­nisms at­kal ak­tī­vi pa­pil­di­na sa­vus krā­ju­mus, it kā gai­dī­tu jaun­us pār­bau­dī­ju­mus, un re­zul­tā­tā jaun­i lie­kie ki­lo­gra­mi ga­ran­tē­ti. Uz vē­rā ņe­ma­miem un ve­se­lī­giem pa­nā­ku­miem var ce­rēt ti­kai tad, ja tiek ie­vē­ro­ta pa­rei­zas un sa­ba­lan­sē­tas ēša­nas sis­tē­ma, kas mi­jas ar fi­zis­kām ak­ti­vi­tā­tēm, un ja ir ne­lo­kā­ma iek­šē­ja pār­lie­cī­ba, ka tie­vē­ša­na tie­šām ir ne­pie­cie­ša­ma.

Ar ko sākt tū­līt pat?

• Ja līdz šim nav vin­grots, jā­sāk tie­ši ta­gad! Efek­tī­vas ir ūdens pro­ce­dū­ras (in­ten­sī­va pel­dē­ša­na ba­sei­nā, Šar­ko du­ša). Var iz­iet ma­sā­žas kur­su, ta­ču vēl la­bā­kas ir no­dar­bī­bas spor­ta klu­bā - tre­na­žie­ri, ae­ro­bi­ka, ka­la­nē­ti­ka, steps.
• At­nā­kot mā­jās no dar­ba, nav jā­pār­ģēr­bjas brī­vā, plan­do­šā mā­jas ha­lā­tā, bet jā­mē­ģi­na ie­līst ta­jās džin­su bik­sēs, ku­ras vēl ne­sen de­rē­ja kā uz­lie­tas un, ku­rās esot, iz­skats bi­ja vien­kār­ši lie­lisks.
• Jā­uz­vā­ra un jā­iz­dzer pār­is krū­zī­šu mež­ro­zī­šu tē­jas uz­reiz, tik­ko pār­ro­das mā­jās no dar­ba. Ti­kai pēc tam, ja vēl gri­bas, jā­sāk do­māt par ēša­nu.
• Jā­ie­kār­to sev at­slo­dzes die­nas, ku­rās dzer ti­kai zā­ļu tē­jas ar cit­ro­nu un bez cu­ku­ra. Ja va­ka­rā to­mēr ļo­ti, ļo­ti gri­bas kaut ko ap­ēst, ape­tī­ti ap­mie­ri­na, ne­stei­dzī­gi no­tie­sā­jot pār­is ka­ro­tī­tes me­dus. Nā­ka­ma­jā rī­tā no­tie­sā vie­nu ba­nā­nu, pa die­nu ēst­gri­bu ap­mie­ri­na ar pār­is bur­kā­niem, bet va­ka­rā - kar­sta dār­ze­ņu zu­pa.
• Di­ētas die­nā ne­va­jag se­vi vel­ti kai­ti­nāt - ja ir pie­ņemts lē­mums mai­nīt ēša­nas pa­ra­du­mus, ka­fej­nī­cas ap­mek­lē­jums vai ne­vai­nī­ga pa­sē­dē­ša­na drau­gu pul­kā vien­kār­ši jā­ig­no­rē!

• Tie­vē­ša­nas lai­kā lie­lis­ki sa­bied­ro­tie ir da­žā­di dār­ze­ņi, skā­bu kā­pos­tu zu­pa, šam­pin­jo­nu, bur­kā­nu, bie­šu vai sal­do pi­pa­ru zu­pa, ku­rai pie­vie­no sī­po­lus vai ķip­lo­kus, - nav daudz ka­lo­ri­ju, ta­ču ēdie­nam ir sā­tī­gums.

Kā tu­rēt se­vi gro­žos

• La­bāk mai­nīt ēša­nas pa­ra­du­mus, ne­vis ie­vē­rot kā­du kon­krē­tu di­ētu.
• Ja to­mēr ga­dās sa­grē­kot, nav jē­gas būt pā­rāk bar­gam pret se­vi - tas ne­no­zī­mē, ka di­ētas ie­vē­ro­ša­nai nav jē­gas.
• Jā­ie­kār­to sa­va ēša­nas die­nas­grā­ma­ta, ku­rā go­dī­gi jā­at­zī­mē: ko un cik daudz ap­ēd. Uz­ska­tā­mi re­dzot sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus, vieg­lāk ie­rau­dzīt to, kas tie­šām jā­mai­na.
• Ne­lie­to pro­duk­tus, ku­ri tie­šām ne­gar­šo - ēdie­nam jā­būt bau­dā­mam un pa­tī­ka­mam.
• Ne vis­i sa­lā­ti ir ve­se­lī­gi ti­kai tā­pēc, ka tos sauc par sa­lā­tiem. Aiz­da­rī­ti ar ma­jo­nē­zi, sie­ru, riek­stiem vai ba­gā­tī­gi pār­lie­ti ar eļ­ļu, tie rei­zēm ir ka­lo­ri­jām daudz ba­gā­tā­ki ne­kā ga­bals lie­sas liel­lo­pa ga­ļas.
• Ga­ta­vo­jot mal­tī­ti, jā­koš­ļā koš­ļā­ja­mā gu­mi­ja bez cu­ku­ra. Tas at­tur no ne­mi­tī­gas ēdie­na gar­šo­ša­nas.
• Kad mo­ka liels iz­sal­kums, iz­dzer glā­zi ūdens.
• Sal­di­nā­to vai gā­zē­to dzē­rie­nu vie­tā dzer tī­ru ūde­ni vai mi­ne­rāl­ūde­ni.
• Ja, ska­to­ties TV, vi­su lai­ku ir ne­rem­di­nā­ma tiek­sme kaut ko grauzt, jā­at­rod ci­ta no­dar­be - adī­ša­na, tam­bo­rē­ša­na.
• Ja kā­da sal­da naš­ķa ie­me­ša­na mu­tē kļūst par ne­pār­va­ra­mu kār­di­nā­ju­mu, jā­iz­tī­ra zo­bi - jeb­kurš ēdiens pēc zo­bu tī­rī­ša­nas gar­šo vien­kār­ši bries­mī­gi.
• Ja dar­ba­vie­tai tu­vā­ka­jā ēs­tu­vē, kur iz­nāk pus­die­not, ga­ta­vo ne­gar­šī­gi, ēdie­nu ņem līdz­i no mā­jām.
• Ja ēdiens, ko bau­da, šķiet plie­kans, to aiz­da­ra ne­vis ar svies­tu vai lie­lā­ku eļ­ļas dau­dzu­mu, bet pie­vie­no ķip­lo­kus, za­ļu­mus, garš­au­gus.
• Aiz­vāc vi­sus sal­dos un trek­nos pro­duk­tus - jo ma­zā­ka iz­vē­le, jo ma­zāks kār­di­nā­jums!
• Ēdie­nu vien­mēr liek uz ma­zā­ka šķīv­ja.
• Sā­kot mal­tī­ti, vis­pirms uz šķīv­ja liek dār­ze­ņus - tiem jā­aiz­ņem pus­e šķīv­ja. Ce­tur­to da­ļu no at­li­ku­šās vie­tas pie­pil­da ar rī­siem, ma­ka­ro­niem, gri­ķiem vai kar­tu­pe­ļiem, at­li­ku­šo da­ļu at­vēl ga­ļai, zi­vīm, olām.
• Vien­mēr priekš­ro­ku dod kva­li­tā­tei, ne­vis kvan­ti­tā­tei! Kva­li­ta­tī­vā­ki pro­duk­ti ir gar­šī­gā­ki, tos va­jag ma­zāk, un tie ātr­āk sniedz sā­ta sa­jū­tu.
• Ar vār­du di­ēta nav jā­sa­prot ti­kai sva­ra zau­dē­ša­na. Pla­šā­kā no­zī­mē di­ēta ir dzī­ves­veids, kas se­vī ie­tver gan uz­tu­ru, gan ēša­nas pa­ra­du­mus. Di­ētas ie­vē­ro­ša­na ir viens no priekš­no­tei­ku­miem, ār­stē­jot ak­nu, nie­ru un sirds asins­va­du sli­mī­bas.

Pār­stei­dzo­ši fak­ti, ku­rus vērts zi­nāt

• Krā­sai ir no­zī­me: zi­las krā­sas trau­ki no­mie­ri­na un pa­ze­mi­na asins­spie­die­nu. No tā­diem ie­tu­rot mal­tī­ti, ēdam lē­nāk un ātr­āk ie­gūs­tam sā­ta sa­jū­tu.
• Sar­ka­nas un dzel­te­nas krā­sas trau­ki glu­ži pre­tē­ji - ape­tī­ti ro­si­na.

• Uz slai­das fi­gū­ras rē­ķi­na no bro­kas­tīm at­teik­ties ne­va­jag, jo die­nas pirm­ā ēdien­rei­ze ie­dar­bi­na viel­mai­ņu. Kā­dai ēdien­rei­zei iz­trūk­stot, or­ga­nisms to kom­pen­sē ar starp­mal­tī­tēm vai ne­adek­vā­tu pār­ēša­nos.
• Di­ētis­ka­jā šo­ko­lā­dē ka­lo­ri­ju ir tik­pat daudz cik pie­na šo­ko­lā­dē, ta­ču ta­jā ir cu­ku­ra aiz­stā­jē­ji. Kā­rei uz sal­du­miem vis­ie­tei­ca­mā­kā ir rūg­tā šo­ko­lā­de ar augs­tu ka­ka­o pro­cen­tu sa­stā­vā.
• Pus­stun­du ga­rā skrē­jie­nā var sa­de­dzi­nāt ap­mē­ram 300 ka­lo­ri­ju (šo dau­dzu­mu dod 100 gra­mu ap­ēs­tu frī kar­tu­pe­ļu).
• Cu­ku­ra aiz­vie­to­tā­ji ne­sa­tur ka­lo­ri­jas, bet pa­aug­sti­na cu­ku­ra lī­me­ni asi­nīs un iz­rai­sa ba­da sa­jū­tu. Me­dus sa­tur 80% cu­ku­ra - tas tē­jai vai ka­fi­jai kā sal­di­nā­tājs vai­rāk pie­mē­rots ne­kā cu­kurs tī­rā vei­dā.
• Ci­pa­ri, ko rā­da sva­ri, nav tik sva­rī­gi, cik vi­duk­ļa ap­kār­tmērs. Sie­vie­tes vi­duk­ļa ap­kār­tmē­ram ne­va­ja­dzē­tu pār­sniegt 85 cm, bet vī­rie­ša - 94 cm.
• Vie­nā vi­dē­ji lie­lā sal­dās pap­ri­kas pāk­stī ir trīs rei­zes vai­rāk C vi­ta­mī­na ne­kā cit­ro­nā vai apel­sī­nā.
• Vis­vai­rāk vēr­tī­go ome­ga-3 ne­pie­sā­ti­nā­to tauk­skāb­ju ir zi­vīs, sa­vu­kārt ga­ļā vai sie­rā eso­šās tauk­skā­bes uz­tu­rā ie­tei­cams ie­ro­be­žot.