Norises dabā nepārprotami liek domāt par pavasara tuvošanos, taču februāris vēl ir ziemīgs mēnesis, bet iztērēto enerģijas un vitamīnu rezerves organismā ir jāpapildina. Kā?
Pērnā gada sakņu krājumos vitamīnu ar katru dienu paliek mazāk un mazāk, tāpēc pirmo zaļumu parādīšanos vajag pasteidzināt pašiem. Košās, svaigās lapiņas un pirmie asni būs ne tikai veselīga un vitamīniem bagāta piedeva ikdienas uzturam, kas noteikti izkonkurēs jebkurus rūpnieciski ražotus uztura bagātinātājus. Pirmie zaļumi noteikti būs arī dekoratīvs, uzreiz pamanāms interjera akcents mājoklī!
Steidzināšanai vispiemērotākie:
Sīpolloki, ķiploku asni - vieglāk par vieglu!
Sīpollokus un pirmos dīgstošu ķiploku asnus ļoti elementārā veidā iegūt var katrs. Tiklīdz sīpols vai ķiploks izrāda pirmās labprātīgas dīgšanas pazīmes, to liek traukā ar ūdeni, iestāda podā vai kastītē, kas piepildīta ar augsni, un pēc neilga laika kāds mazumiņš, ko pievienot salātiem vai uzbērt uz sviestmaizes, - garantēts! Asnot sākušie sīpoli vai ķiploki stādīšanai dārzā vairs neder, taču pirmās loku ražas ieguvei tie ir ideāli, jo iztiek ar barības rezervēm, kas augšanas laikā uzkrātas saknē. Gaisma, siltums un mitrums - viss, kas nepieciešams, lai izaugtu pirmie lociņi. Zaļumu ieguvei piemēroti ne tikai asnot sākušie sīpoli, bet arī mazie sīksīpoliņi - cieši cits pie cita augsnē sastādīti, tie ražo bagātīgi.
Lai sīpoli un ķiploki labāk dīgtu, tos pirms mērkšanas ūdenī vai stādīšanas zemē ieteicams labi izsildīt - uz siltas krāsns mūrīša, uz radiatoriem.
Pētersīļi, selerijas
Steidzinātu zaļumu ieguvei der arī pētersīļi un selerijas, taču, lai tiktu pie svaigiem šo dārzeņu dzinumiem, rudenī vajag veikt dažus priekšdarbus. Steidzināšanai paredzētajām garšsaknēm lapas jānogriež tā, lai neskarta paliktu saknes piere, kur starp jau izaugušajām lapām nepamanāmi snauž jaunu lapu dzinumi. Zaļumu ieguvei paredzētās saknes no visām sīko saknīšu spurgaliņām nav jāatbrīvo - tieši tās saknēm palīdzēs iesakņoties no jauna. Dienas gaismā un kastē ar zemi iestādītas, ar nelielu augsnes kārtiņu apbērtas un minimāli laistītas, garšsaknes ātri dzīs jaunus dzinumus. Jāatceras, ka pētersīļu un seleriju saknes zemē stāda tā, lai viena ceturtā daļa saknes paliktu virszemē. Steidzināšanai labāk izvēlēties sakņu pētersīļus, jo lapu pētersīļiem sakne ir ļoti zarota - tai būs nepieciešams liels trauks. Lai iestādītās garšsaknes nesāktu pūt, laistot tās nevajag īpaši mitrināt.
Bietes
Tievas, garas, nedaudz apvītušas vai kā citādi ne tās iekārojamākās - lai tikai neskarta pieres vieta, kur slēpjas saknes jauno lapiņu aizmetņi. Bietēm nogriež mietsakni, un tās cieši citu pie citas liek kastē vai podā, kur iepriekš iebērta drenāžas kārta. Tikai jāatceras - sakņu lielākajai daļai jābūt virs zemes! Ar saknēm piepildīto trauku saber ar dārza augsni vai samitrinātu kūdru un liek iespējami gaišā vietā, lai dīgst. Jo vairāk dabiskā apgaismojuma bietīšu dārzs saņems, jo kuplāki lapu pušķi veidosies sakņu galos! Jauno biešu lapiņu intensīvai augšanai vispiemērotākā ir 20 grādu temperatūra, bet vajadzība pēc mitruma vien tik, lai augsne visu laiku vienmērīgi mitra. Jau pēc desmit dienām sāks parādīties pirmās koši dzīslotās lapiņas, un labos augšanas apstākļos tās dīgs un dīgs bez mitas. Jaunie biešu dzinumi kā piedeva iederas dažādos salātos, bet, ja to ir daudz, var vārīt zupu no jaunajām biešu lapiņām.
Eksperimenti, kas garantē izdošanos
Šāgada dīvainajā ziemā zemes virskārta nav sasalusi, tāpēc izrakt kādu resnāku pienenes sakni nav problēmu. Iestādot to podā un regulāri laistot, drīz parādīsies jauno lapu dzinumi, kas ir īsta vitamīnu krātuve. Visvērtīgākās ir divu triju nedēļu laikā izaugušās pieneņu lapiņas - tajās atrodas liels daudzums dažādu vitamīnu, kas tik nepieciešami mūsu veselībai un labsajūtai. No pieneņu jaunajām lapiņām, kas nebūt nav rūgtas, kopā ar lociņiem un dillēm var gatavot salātus. Ja garšas kārpiņām pieneņu rūgtums tomēr sajūtams, lapiņas var apslacīt ar citrona sulu.
Tie, kam dārzā iestādīti rabarberi, nedaudz pacenšoties, ievērojami ātrāk var tikt pie jaunajiem rabarberiem. Laika apstākļi taču ļauj: dārzā virs rabarberu dobes tikai jāuzslien balstu konstrukcija, kas jāapklāj ar polietilēna plēvi. Improvizētajā nelielajā siltumnīcā veidosies atbilstošs mikroklimats, kas liks rabarberu gumiem drīz stiepties garumā. Tikai nedrīkst aizmirst par regulāru plēves mājas vēdināšanu un optimālu mitruma režīma nodrošināšanu.
Steidzinot salātu cigoriņus, arī var tikt pie svaigiem un vērtīgiem dzinumiem, tikai jāatceras: lai jaunie cigoriņu dzinumi nebūtu rūgti, tiem dīgšanas laikā jāatrodas tumsā vai telpās ienestā, aptumšotā kastē.
Ja pieres vieta nav skarta burkāniem, kāļiem un kolrābjiem, arī šos dārzeņus var stādīt zemē - drīzs prieks par jauno lapu dzinumiem būs nepārprotams apliecinājums, ka pavasaris tūlīt būs klāt.
Vitamīni, kas asnos
Mājas apstākļos nav grūti tikt pie svaigiem zirņu dīgstiem. Tikpat vienkārši, mitrā kūdras substrātā iesējot, var izaudzēt redīsus, saulespuķes vai redīsu kreses. Pirmo zaļumu asnos ir visi B grupas, A, C, D, E vitamīni, minerālvielas un aminoskābes - īsta fizioloģiski aktīvo vielu krātuve, kas tik nepieciešama mūsu organismam. Lai tiktu pie jaunajiem dzinumiem, sēklas var sēt kūdras substrātā, noderēs arī mitras salvetes, samitrināta vate vai marle. Mitru substrātu visērtāk pildīt jebkurā lēzenā traukā, uz paplātes, uz šķīvjiem. Pirms sēšanas sēklas izmērcē ūdenī. Uzbriedušas sēklas, berot cieši citu pie citas, sēj uz augsnes. Sējumu apklāj ar papīru, lai neizkalst (ja gaiss telpā sauss, uzklāj plēvi). Kad no augsnes ārā sāk līst sēklu deguntiņi, papīru noņem. Ar smalkas lejkanniņas palīdzību sējumus laista, tos var apsmidzināt. Ja sēj martā, aprīlī, sējumiem jau pietiek ar dabisko apgaismojumu.
Vērts zināt
