Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Māja

Diedzētie produkti. Pavasara vēsma ēdienkartē

© Foto: Depositphotos.com

Kad apnikusi ziema, gribas diedzētus graudus, sēkliņas un dīgstus jeb mikrozaļumus, kā tos pēdējā laikā dēvē. Diedzētie produkti nav sevišķi barojoši, toties uz katru kaloriju tajos ir daudz vairāk minerālvielu, olbaltumvielu, aminoskābju, koncentrētu fermentu un vitamīnu nekā nobriedušos augos, kas no šīm sēkliņām varētu izaugt.

Šos produktus var pirkt gatavus un var diedzēt mājās uz palodzes, tikai jāsagādā piemērotas - nekodinātas, ar ķimikālijām neapstrādātas, veselas - sēkliņas un jābūt gatavam ieguldīt zināmu darbu, ne pārāk grūtu, taču regulāru.

Diedzēšanai piemērotas Ķīnas pupiņas, kvieši, rudzi, mieži, auzas, griķi, lucerna, saulespuķes, redīsi, sinepes, lēcas, kāposti, brokoļi, sarkanās bietes, sīpoli, ķiploki, siera amoliņš, baziliks, rapsis, selerijas, dilles, fenhelis, linsēklas, rāceņi, zaļie zirnīši, cietķērsas u.c. Tomēr ne no visiem augiem, kam ir ēdami augļi vai saknes, var ņemt sēklas pārtikas dīgstu ieguvei, piemēram, tomātu un kartupeļu sēklas un asni ir indīgi.

Tīrība pāri visam

Ja ir laiks, diedzējumu gatavošana var kļūt par aizraujošu un izzinošu nodarbi visai ģimenei. Nopērkamas speciāli diedzēšanai paredzētas sēkliņas, kurām pievienota arī pamācība, ja līdzekļi atļauj, var iegādāties īpašus diedzēšanas traukus un piederumus, bet bez tiem var arī iztikt. Metodes, kā iegūt diedzētos graudus un dīgstus, ir dažādas, tās atrodamas internetā un aprakstītas specializētos izdevumos, turklāt darba gaitā katram rodas pašam savas atziņas, kā labāk rīkoties. Tomēr pats svarīgākais nosacījums ir tīrības un kārtības ievērošana, nepietiek apliet sēklas ar ūdeni, nobāzt uz palodzes un gaidīt ražu. Prasība pēc biežas skalošanas nav pārspīlēta. Dīgšanai vajadzīgais siltums un mitrums patīk arī tādiem slimību izraisītājiem kā salmonellas, listērijas un zarnu nūjiņu (Eschericichia coli) kaitīgie paveidi. 2011. gadā šādas zarnu nūjiņas izraisīja smagu slimību virknei cilvēku un infekcijas avots bija siera amoliņa dīgsti, kas nāca no kādas bioloģiskās saimniecības Vācijā.

Ilgi neglabāt

Diedzētie produkti ir domāti tūlītējam patēriņam, tāpēc tos vajadzētu audzēt vai iegādāties mazās porcijās. Pašu audzētos dīgstus vislabāk apēst tūlīt pēc nogriešanas. Vajadzības gadījumā tos var uzglabāt ledusskapī divas līdz četras dienas. Savukārt, patērējot veikalos pirktos diedzētos produktus, jāievēro derīguma termiņš, kas norādīts uz iesaiņojuma. Diedzētos produktus, kas glabāti ilgāk par četrām dienām, bet citādi nav bojāti, var izmantot termiski apstrādātu ēdienu gatavošanai - pievienot sautējumiem, apcept eļļā u.c.

Daži iecienītākie

• Diedzēti kviešu graudi. Aprēķināts, ka tajos ir apmēram piecreiz vairāk C vitamīna, četrreiz vairāk B12 vitamīna, 3-12 reižu vairāk citu B grupas vitamīnu un trīsreiz vairāk E vitamīna nekā nediedzētos graudos. Diedzētie graudi ēdot ir ļoti rūpīgi jāsakošļā vai arī pirms ēšanas jāsamaļ gaļasmašīnā. Ja graudi negaršo, tos iesaka samalt un sajaukt ar medu un citronu sulu, var pievienot arī maltus vai kapātus kaltētus augļus.

• Kressalāti. Bagāti ar C vitamīnu, karotīnu, B grupas vitamīniem un PP vitamīnu, satur arī E vitamīnu, kāliju, fosforu, kalciju, magniju, selēnu, dzelzi. Ātraudzīgi un pikanti. Ļoti gar šīgi dažādos salātos, uz sviestmaizēm, pie omletēm vai citiem olu ēdieniem.

• Brokoļu dīgsti. Maiga garša, sulīgi, labi izmantojami salātos, uz maizītēm, pie omletes u.c.

• Diedzētas saulespuķu sēkliņas. Sulīgas un ātraudzīgas. Satur daudz lecitīna un D vitamīna, ir arī E vitamīna, dzelzs, kalcija un magnija avots. Kraukšķīgas, ar patīkamu riekstu smaržu, piemērotas salātiem un - sasmalcinātā veidā - vitamīnu dzērieniem.

• Sīpolu sēkliņu dīgsti. Sēkliņas galā izveidojas sīks lociņš, kam ir izteikta sīpolu garša, taču maigāka. Bagāti ar olbaltumvielām, satur A, C un D vitamīnu, piemēroti zupām un sviestmaizēm.

• Diedzētas pupiņas. Ļoti augsts augu valsts olbaltumvielu saturs, daudz balastvielu. Diedzētas pupiņas var izmantot visos tajos pašos ēdienos, kur lieto nediedzētas. Tās jāvāra īsāku laiku, tomēr zināms vitamīnu, jo sevišķi C vitamīna, zudums ir neizbēgams. Vārot ūdenī, zūd 60% C vitamīna, tvaikojot vai viegli sautējot - zūd 20-30% .

• Diedzētas lēcas. Satur ap 26% olbaltumvielu. Lēcu graudiņus var pievienot salātiem veselus. Iecienīti zupās, sautējumos un tvaikotos ēdienos.

• Lucernas sēklas. Daudzveidīgi lietojamas, sulīgas, nav asas. Bagātas ar olbaltumvielām.

• Sinepju dīgsti. Tos izvēlas pikantas un svaigas garšas cienītāji. Sinepju dīgsti piešķir asumiņu vārītai olai ar krējumu un majonēzi, arī zupai un sviestmaizēm.

• Diedzētas redīsu sēklas un redīsu dīgsti. Diedzētās sēklas ir patīkami kraukšķīgas, patiešām garšo pēc redīsiem, tikai garša ir koncentrētāka, pikantāka. Savukārt mikrozaļumi ir maigāki un sulīgāki. Piemēroti sviestmaizēm un salātiem, dažādām aukstām uzkodām. Labāk iztikt bez termiskas apstrādes.

***

Eksperta viedoklis

Diedzējumi - atbalstāmi

Andis Brēmanis, diētas ārsts:

- Diedzējumi, tāpat kā svaigi dārzeņi, ir tās lietas, kuras cilvēki ēd par maz, līdz ar to jebkura no šīm versijām ir tikai atbalstāma. Tie var būt gan diedzējumi, gan vienkārši dillītes vai loki, kas arī īstenība ir tie paši zaļumi, tikai garāki izauguši. Mūsu uzdevums ir veicināt, lai tādi produkti kopumā tiktu patērēti vairāk. Uzturā nav vēlama vienveidība. Arī pāriet tikai uz zaļbarību ir nefizioloģiski, jo cilvēkiem vajag ne tikai to, kas ir zaļumos, bet arī citus produktus, daudzveidība un sabalansētība ēdienkartē ir būtiska, un arī diedzējumiem tajā ir sava stabila vieta. Diedzētos graudus arī pārstrādā un izmanto, piemēram, pārslās, kuras lieto uzturā, aplietas un uzbriedinātas, vai vāra putrā. Tas ir veids, kā tos var saglabāt, daļa vērtības paliek. Diedzēti graudi ilgi neglabājas, tie jāapēd ļoti īsā laikā. Tas nav sterils, bet dzīvs produkts, tāpēc rūpīgi jāievēro pārtikas higiēnas nosacījumi - jāskalo, kas skalojams, jāmazgā, kas mazgājams, līdzīgi kā ar visiem augļiem un dārzeņiem.