Norūdīšanās ir sistemātisks un pakāpenisks asinsrites un nervu treniņš – vienkāršs, gadsimtos pārbaudīts procedūru kopums, kas prasa labu gribu un zināmu pacietību.
«Auksts ūdens ir viens no efektīvākajiem veidiem organisma stiprināšanai ziemas sezonā,» atzīst Gustavs Zālītis, pirmais latvietis, kurš aizpeldējis no Kolkas raga līdz Roņu salai, pasaules čempions ziemas peldēšanā un biedrības Aquatica Jūrmala valdes priekšsēdētājs. «Līdz lēmumam peldēt ziemā ir jānonāk katram individuāli, nevajag ietekmēties no apkārtējiem, no iedvesmojošiem video, derībām vai vēlmes atšķirties no draugiem. Pirms lēkt āliņģī vai mesties jūras viļņos ziemas vidū, jāpievērš uzmanība veselībai, īpaši sirds un asinsvadu stāvoklim. Internetā atrodamie padomi un informācija ne vienmēr ir patiesi, tāpēc vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Peldēšana ziemā uzlabo asinsriti un vielmaiņu, mazina sāpes locītavās, mugurā, mazina depresiju, astmu un bezmiegu. Peldes palīdz pārvarēt stresu ikdienas situācijās un paaugstina noturību pret aukstumu, uzlabo imunitāti. Tā ir lielisks papildinājums citām ikdienas fiziskajām aktivitātēm, bet ne to aizstājējs.»
Kas jāatliek līdz vasarai
No fizioloģijas viedokļa norūdīšanos vislabāk sākt vasarā, protams, ja tajā brīdī cilvēks nav akūti saslimis vai arī tikko atlabis pēc slimības. Lai no norūdīšanās būtu jēga, tā nav jāveic kampaņas veidā, bet sistemātiski, sākot vasarā, turpinot rudenī, ziemā un tālāk augu gadu.
Slavenais vācu ūdensdziedniecības pamatlicējs Sebastjans Kneips 19. gadsimta otrajā pusē rakstīja, ka cilvēks var norūdīt savu ķermeni, staigājot basām kājām, brienot par rasainu zāli un aukstu ūdeni, arī pa sniegu, staigājot pa slapjiem akmeņiem, tāpat arī var praktizēt aplaistīšanos ar aukstu ūdeni. Tolaik daudz kas bija citādi. Spriežot pēc grāmatās aprakstītā, lauku iedzīvotājiem bija tāds dzīvesveids, ka viņiem nekādu speciālu norūdīšanos nevajadzēja, savukārt bagātie pilsētnieki uzskatīja staigāšanu basām kājām par nepiedienīgu, apavi bija neērti un daudz smagāki nekā šodien, bērni centās tos iespējas ātrāk nomest, bet daudzas mātes pārspīlēti tuntuļoja savus mazuļus. Šodien norūdīšanās pozitīvais efekts netiek apšaubīts, kaut arī daudzi nav gatavi veltīt tai laiku un ilgtermiņa pūles. Vislabāk, ja cilvēks norūdās jau kopš bērnības, bet, rīkojoties saprāta robežās, to var uzsākt jebkurā vecumā.
Ko var pasākt tagad
Atsevišķus norūdīšanās elementus iespējams praktizēt arī ziemā, mājās, taču jāiztiek bez pārspīlējumiem.
Visvienkāršākās norūdīšanās metodes ir norīvēšanās ar mitru dvieli, ietīšanās mitrā peldpalagā; duša, vanna, peldēšanās, staigāšana basām kājām. Kad ir īstenotas norūdīšanās pamatmetodes, var sākt domāt par ziemas aukstumprocedūrām, sākot no ierīvēšanās ar sniegu līdz ziemas peldēšanai.
Norūdīšanās procedūru intensitāte un ilgums ir jāpalielina ļoti pakāpeniski. Kakla norūdīšanai var to skalot ar vēsu ūdeni vai minerālūdeni, ēst saldējumu. Ja grib, var veikt norūdīšanās procedūras tikai atsevišķām ķermeņa daļām, tomēr ļoti svarīgi ir norūdīt visu organismu kopumā. Efektīvas ir kontrastprocedūras, kur pārmaiņus izmanto siltu un aukstu ūdeni, piemēram, aplaistoties vai dušojoties. Jāsāk ar siltumu un jābeidz ar aukstumu, pakāpeniski palielinot temperatūras starpību.
Norūdīšanās procedūra, kur izmanto aukstu ūdeni, ir efektīva, ja āda pēc tās kļūst sārta. Ja tas nenotiek, palielina procedūras ilgumu. To pārtrauc, kad cilvēks jūtas nedaudz nosalis. Roku un kāju iegremdēšanu aukstā ūdenī praktizē tie, kuriem mēdz salt rokas un kājas, lai intensificētu asinsriti ekstremitātēs. Var vispirms iegremdēt aukstā ūdenī kājas līdz ceļiem vai vēl dziļāk, paturēt vienu minūti, pēc tam iegremdēt rokas. Var šo procedūru veikt arī kājām un rokām vienlaikus. Ūdens nedrīkst būt stindzinoši auksts. Bradāšanai aukstā ūdenī var izmantot kaut vai savu vannu, ielaižot tajā vēsu ūdeni. Sākumā iebrien līdz potītēm, pēc tam līdz kāju ikriem un visbeidzot - līdz ceļiem. Sāk ar vienu minūti, pēc tam bradāšanas laiku paildzina līdz 5-6 minūtēm. Sākumā vannā ielaiž viegli siltu ūdeni, pēc tam - arvien aukstāku. Pēc bradāšanas kādu brīdi aktīvi jākustas, jo sevišķi tad, ja kājas ir nosalušas.
Norūdīšanos ieteicams apvienot ar vispārējās fiziskās sagatavotības stiprināšanu un veselīga dzīvesveida principu ievērošanu.
Ūdensdziedniecības procedūras
Ja vien finansiālās iespējas atļauj, labus rezultātus veselības stiprināšanā var dot procedūras, ko palīdz izraudzīties un veic sertificēti ūdensdziedniecības speciālisti, izmantojot speciālas vannas, dušas, masāžas ierīces u.c. Ūdens procedūras izmanto kā papildmetodi arī dažādu slimību ārstēšanai. Tās stiprina imūnsistēmu, attīsta organisma spēju pretoties stresam, sliktiem laika apstākļiem, sniedz atslodzi ķermenim un prātam. Ūdens procedūras veic arī skaistumkopšanas nolūkā, tās palīdz atbrīvoties no liekā svara un celulīta, jo uzlabo asinsriti un aktivizē vielmaiņu, paaugstina muskuļu tonusu. Tās gan nevar aizstāt vingrošanu.
Ūdens iedarbojas uz mūsu organismu termiski, mehāniski un ķīmiski. Auksta ūdens ietekmē sašaurinās ādas asinsvadi, samazinās siltuma atdeve, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība, tiek tonizēta nervu sistēma, rodas aukstuma sajūta, āda kļūst bālāka un vēsāka. Pēc tam asinsvadi atkal paplašinās, āda kļūst sārtāka, cilvēks sāk justies mundrs un svaigs. Silts ūdens paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, nedaudz palēnina pulsu, atslābina muskuļus un iedarbojas nomierinoši. Mehānisko kairinājumu rada ūdens masas spiediens uz ķermeni (baseinā vai peldoties brīvā dabā) un ūdens kustība (duša, upes straume, jūras viļņi).
Ķīmiskais faktors izpaužas kā ūdens iedarbība uz ādas receptoriem. Lai šis kairinājums būtu izteiktāks, ūdens procedūrām izmanto jūras ūdeni, vannām pievieno sāli, dažādas augu piedevas, tāpat ir minerālūdeņu, radona u.c. vannas. Šādas procedūras māca organismam reaģēt uz kairinājumu un iedarbināt kompensatoros mehānismus, līdz ar to organisms spēj labāk cīnīties spriedzes un pārpūles apstākļos, pretoties nelabvēlīgiem vides faktoriem.
***
Gustava Zālīša ieteikumi:
Vispirms konsultējieties ar ģimenes ārstu. Jānorūdās pakāpeniski, sākot ar kontrastdušu un regulāru peldēšanos vasarā. Pēc tam var pāriet uz peldēšanu rudenī; ja tā dod gandarījumu un labsajūtu un neatstāj nelabvēlīgas sekas uz vispārējo veselības stāvokli - arī ziemā.
Pakāpeniski norūdoties, ieteicams uzlabot arī peldēšanas prasmes. To vislabāk darīt peldbaseinā.
Ķermenis ūdenī zaudē siltumu 20-24 reizes ātrāk nekā gaisā. Peldēm nav jābūt ilgām, ūdenī labāk pavadīt īsāku laiku, bet regulāri, vismaz 3-4 reizes nedēļā - ar noteikumu, ka nepasliktinās pašsajūta. Peldēšanās ilgumu var pakāpeniski palielināt.
Ziemas peldēšanas laikā ieteicams lietot peldcepuri, tā palīdzēs saglabāt siltumu un mazinās apsaldēšanās iespēju, pasargās no liekas galvas saldēšanas, vidusauss iekaisuma. Pēc peldes ieteicams noslaucīties un silti saģērbties.
Ja pēc peldes veselība pasliktinās, jāsamazina peldes ilgums. Saaukstēšanās, imunitātes pazemināšanās pēc peldes nav normāla parādība, bet trauksmes signāls.
Pirms došanās ūdenī obligāti jāatceras par drošību - jānovērtē peldvietas piemērotība, iespēja iekāpt un izkāpt no ūdenstilpes, peldēt tādā dziļumā, kur var nostāties uz kājām, iet ūdenī lēni un pakāpeniski, nepeldēties tumsā vai vienatnē, bet iesācējiem to labāk darīt kopā ar pieredzējušiem peldētājiem.
Latvijā ideāla vieta peldētājiem ir Jūrmala: no vienas puses ir jūra, no otras - upe, turklāt ziemas sezonā gaišajā diennakts laikā Bulduros, Majoros un Kauguros dežurē glābšanas dienests.
