Varbūt saldētavā glabājas pašu sarūpētās zemenes, mellenes, avenes, ķirši un citas dārza un meža veltes. Ja nē – tādas var atrast arī veikalos. Šobrīd tās ir labākas par svaigajām, nezin no kurienes atvestajām un ļoti dārgajām. Kvalitatīvas, pareizi sagatavotas saldētās ogas satur vairāk vitamīnu nekā ievārījumā vai kompotā savārītās.
Aprēķināts, ka svaigas, vislabākajā gatavības pakāpē novāktas un tūlīt pēc tam strauji vismaz līdz 18 grādu temperatūrai sasaldētas ogas saglabā līdz 75% C vitamīna. Nedaudz lielāki ir folskābes zudumi. Savukārt B1 vitamīna zudumi, kas sasniedz ap 10%, rodas, ja produktus pirms sasaldēšanas blanšē. Minerālvielu un šķiedrvielu daudzumu saldēšana īpaši neiespaido.
Sasaldēšanas rezultātā krietni palēninās produktos notiekošie ķīmiskie procesi. Mikroorganismi tik zemā temperatūrā neaug un nevairojas, lai arī nav teikts, ka tie katrā ziņā iet bojā. Caurmērā tiek uzskatīts, ka saldētās ogas saglabā savas labās īpašības līdz vienam gadam. Ilgāk jau arī nav vajadzīgs.
Ziema pārbauda krājumus
Šajā gadalaikā, pārlūkojot savus saldēto ogu un citu produktu krājumus, kļūst vislabāk redzams, kas ir izdevies un kas nav, varam mācīties no savām kļūdām. Ir laiks izvērtēt, kāda tilpuma saldējamie maisiņi vai kārbiņas ir vispiemērotākās, vai ogas bijušas pietiekami labi sagatavotas, vai nav salipušas u.c. Lietpratīgi saimniekotāji nevis vienkārši sabāž ogas saldētavā, bet jau uzreiz sagatavo tās noteiktam mērķim - viegli cukurotas zemenes saldajiem ēdieniem, dažādas meža un dārza ogas - mērcēm, plātsmaizēm, tortēm, veselas, sasmalcinātas vai blendētas. Ja tam visam nepievērš uzmanību, tad saldētie krājumi paliek saldētavā neizmatoti tāpat kā neskaitāmās ievārījuma burkas pieliekamajā.
Rūpnieciskā ražošana
Par mūsdienu saldēto produktu industrijas pamatlicēju uzskata amerikāņu izgudrotāju Klerensu Bērdseju (1886.-1956.). Interese par produktu saldēšanu viņam radusies, iepazīstoties ar inuītu (eskimosu) prasmi saldēt zivis, kas, pēc tam pagatavotas, garšojušas gluži kā svaigas. Viņš nolēmis radīt metodi, ar kuras palīdzību būtu iespējams kvalitatīvi saldēt jūras veltes, pēc tam pievērsies arī citiem produktiem. 1930. gadā Masačūsetsas pavalstī Springsfīldas pilsētas veikalos pircējiem pirmoreiz piedāvāta eksperimentāla saldēto produktu partija: gaļa, spināti, zirnīši, ogas, augļi, austeres, zivju fileja u.c. Publikai jauninājums ļoti paticis. Kopš tā laika saldēto produktu ražošana, protams, krietni attīstījusies, speciālisti labāk izpētījuši gan pašu produktu īpašības, gan pilnveidojuši un automatizējuši tehnoloģiskos procesus, ogas un augļi tiek novākti labākajā gatavības pakāpē un maksimāli ātri nogādāti pārstrādei. Arī mājsaimniecībās izmantojamās saldētavas šodien ļauj saldēt ogas, augļus un citus produktus, saglabājot to vērtību.
***
Melleņu parfē baltās šokolādes un medus mērcē ar kukurūzas drupačām (2 personām)
Recepti iesaka Vita AUDERE, Smiltenes tehnikuma nākamo ēdināšanas pakalpojumu speciālistu skolotāja, kuras vadībā amata gudrības mācījušies daudzi topošie pavāri, viņu vidū arī dalībnieki programmā «Jauniešu garantija», kas dod iespēju 17-29 gadus veciem cilvēkiem bez maksas apgūt profesiju. Šis deserts no tehnikuma mācību restorāna ēdienkartes ļoti iegaršojies daudziem.
Sastāvdaļas:
• 100 g saldētu melleņu
• 100 g saldā krējuma
• 40 g cukura
• 100 g svaigā siera (bez piedevām)
• 1/2 laima
• neliels rozmarīna zariņš
• 2 olas
Mērcei:
• 100 g saldā krējuma
• 50 g baltās šokolādes
• 1 ēdamkarote medus
Drupačām:
• 30 g kukurūzas pārslu (Kellogg’s)
• 10 g lobītu mandeļu
• 5 g sviesta
• 10 g medus
Rotāšanai (ja pieejams):
• dažas krūmmellenes
• piparmētru lapiņas
Pagatavošana:
1. Saldētās mellenes ar cukuru un rozmarīnu uzvāra, pievienojot
2 ēdamkarotes ūdens, ļauj atdzist.
2. Saldo krējumu saputo, pievieno svaigo sieru.
3. Olu baltumus atdala no dzeltenumiem; baltumus saputo stingrās putās, dzeltenumus puto, līdz viendabīgi.
4. Atdzesēto melleņu masu, no kuras izņemts rozmarīna zariņš, pievieno saputotajam saldajam krējumam ar sieru un rūpīgi samaisa, pievieno olu dzeltenumus un vēlreiz samaisa.
5. Vienmērīgi iecilā saputotus olu baltumus.
6. Traukā ieklāj pārtikas plēvi un ielej gatavo masu, liek saldētavā uz pāris stundām.
7. Mērcei saldo krējumu uzvāra, pievieno balto šokolādi un medu, rūpīgi samaisa un ļauj atdzist.
8. Lai pagatavotu drupačas, kukurūzas pārslas un mandeles sablendē pulverī, pievieno medu un sviestu, pēc tam samaisa. To visu liek uz pannas, kas izklāta ar pergamenta papīru, liek cepeškrāsnī nedaudz apbrūnināties (180 °C, 5 minūtes).
9. Pasniedzot parfē sadala porcijās, pārlej ar mērci, pārkaisa ar drupačām un rotā ar krūmmellenēm un piparmētru lapiņām.
***
Der zināt
• Lai vitamīni neietu zudumā, saldētās ogas nav ieteicams vārīt lielā ūdens daudzumā vai ilgi turēt uz mazas liesmiņas.
• Saldos ēdienus un tortes var rotāt ar neatkausētām saldētām odziņām, kurām uzpilina pa pilītei karsta, bieza cukura sīrupa ar želatīnu - tas tūlīt sastingst.
• Veikalā saldētās ogas un augļus lieciet groziņā pašus pēdējos un raugieties, lai ceļā līdz mājām tie neatkustu.
• Arī atkusušas saldētās ogas nav bīstamas veselībai, taču var pasliktināties kvalitāte. Tās noder, piemēram, ķīselim vai ievārījumam.
• Pērkot fasētas saldētās ogas, der aptaustīt, vai tās paciņas iekšpusē ir cietas, stingras; ja fasētas kārbiņā - pārbaudīt, vai saturs pakratot grab. Iepakojumam jābūt veselam. Neizvēlieties paciņu ar mīkstu saturu, neņemiet arī mitrās, norasojušās vai apledojušās - ļoti iespējams, ka tās ir atkusušas vai sasaldētas atkārtoti.
• Mājās nogādātās saldētās ogas tūlīt izlieto vai arī ieliek saldētavā. Ja vienā reizē neizmanto visu porciju, tad paciņu rūpīgi aizver un tūlīt ievieto atpakaļ saldētavā.
