Šodien pasaulē atzīme gada depresīvāko dienu, ko ierasti atzīmē janvāra trešajā pirmdienā.
Saskaņā ar Kārdifas Universitātes psiholoģijas doktora Klifa Ornella "laimes formulu" briti un citi eiropieši šajā laikā viskrasāk izjūt pēcsvētku depresiju.
Negatīvo noskaņojumu vairo pārliecība, ka tuvākajā laikā nekas patīkams viņus negaida. Tāpat to ietekmē auksts laiks, sakrājušies parādi, nenomaksāti rēķini, kā arī apziņa, ka līdz algas dienai palikušas pāris nedēļas. Garastāvokli neuzlabo arī lauztās jaungada apņemšanās.
Angļu valodā šo dienu sauc par "Blue Monday" jeb "zilo pirmdienu". Pirmo reizi šo dienu atzīmēja 2005. gadā. Savukāt gada priecīgāgā diena pēc zinātnieku aprēķiniem ir vasaras saulgrieži.
Sarunas, mūzika, gardumi vai pastaiga ārā ir populārākās metodes, kā Latvijas iedzīvotāji cīnās ar skumjām, atklāj "Grindeks" un "GfK Baltic" veiktais pētījums, aicinot ar veselīgām aktivitātēm pārvarēt par gada depresīvāko dienu.
"Diemžēl katrs desmitais skumju gadījumā nedara neko. Vien 4% dodas sportot un 6% izguļas, lai arī kustība un miegs ir lieliski garastāvokļa uzlabotāji. Visiem viena metode nederēs, tāpēc svarīgi atrast sev atbilstošāko veidu, kā no negatīvajām emocijām atbrīvoties, nekrītot galējībās un nekaitējot sev. Izcili, ja to izdodas pārvērst hobijā - tas palīdzēs iemācīties tikt pāri skumjām arī ilgtermiņā, netraumējot savu un apkārtējo labsajūtu," stāsta Dr. Egils Einārs Jurševics, AS "Grindeks" valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos. "Lai gan depresīvākā datuma meklēšana vairāk ir tradīcija, ne zinātnisks apstiprinājums, tā ir iespēja sev un citiem atgādināt, ka par sevi ir jārūpējas ne vien šādās dienās, bet visu gadu."
Aptaujātie atklāj, ka naktī pamostoties un nevarot aizmigt, katrs ceturtais visbiežāk raizējas par finansiālo stāvokli, ģimenes un attiecību problēmām, nākotnes plāniem, bet katrs piektais nevar aizmigt, jo jādomā par darbā neizdarīto. Sajūtoties bēdīgi, sievietes biežāk dod priekšroku sarunām vai našķim, vīrieši izvēlas alkoholisku dzērienu, jaunieši klausās mūziku, bet seniori dodas pastaigā.
"Pētījums atklāj vēl kādu tendenci, iezīmējot divas iedzīvotāju grupas. Viena grupa ir "rāmie dzīvotāji", kas nedara sev pāri ar "grēcīgu" dzīvesveidu, bet arī necenšas uzlabot dzīves kvalitāti. Savukārt otra ir "aktīvie dzīves baudītāji" - lai arī viņiem piemīt pa kādam kaitīgam ieradumam, tie vienlaikus vairāk rūpējas par sevi - sporto, dzer ūdeni pietiekamā daudzumā, pavada laiku ārā, nododas hobijiem un arī nekā nedarīšanai. Pozitīvi, ka kopumā 67% aptaujāto vismaz reizi nedēļā velta laiku hobijiem, bet 47% - sportam," komentē Māra Tauriņa, pētījumu kompānijas "GfK Baltic" vadītāja.
