NODERĪGI: Ma­tu mas­kas auk­stam lai­kam

Klāt zie­ma, kad vai­rāk lai­ka pa­va­dām tel­pās, kur cen­trāl­ap­ku­re pa­da­ra gai­su sau­su, val­kā­jam ce­pu­res, ne­re­ti arī ma­zāk kus­ta­mies, ne­pa­rei­zāk ēdam un vai­rāk ļaujamies stre­sam. Ma­ti to vi­su jūt un re­aģē gan uz ār­ējas vi­des fak­to­riem, gan uz mū­su or­ga­nis­ma stā­vok­li. Ne vien­mēr re­ak­ci­ja ir tū­lī­tē­ja, tā ka rei­zēm ir grū­ti sa­prast, kā­pēc ma­ti kļūst plā­nā­ki, ne­spod­rā­ki un sāk past­ip­ri­nā­ti iz­krist, kā­pēc šķe­ļas ma­tu ga­li un bie­žāk jā­cī­nās ar blaug­znām.

Ja ma­ti zau­dē kup­lu­mu un skais­tu­mu un iz­ska­tās ne­ve­se­li, tad, pro­tams, jā­do­mā, kā tos at­kopt. Pro­ble­mā­tis­kos ga­dī­ju­mos ir vērts mek­lēt pro­fe­si­onā­ļu pa­lī­dzī­bu, bet daudz ko va­ram arī sa­viem spē­kiem, iz­man­to­jot gan tau­tas me­to­des, gan vei­ka­los un ap­tie­kās no­pēr­ka­mos ār­īgi lie­to­ja­mos lī­dzek­ļus, tā­pat arī lie­to­jot pie­mē­ro­tus uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­jus, kas sa­tur ma­tu viel­mai­ņai ne­pie­cie­ša­mās mi­ne­rāl­vie­las, vi­ta­mī­nus un ci­tas sa­stāv­da­ļas. Un vēl va­ja­dzē­tu ne­daudz pa­vēr­tēt sa­vus ik­die­nas pa­ra­du­mus, jo bie­ži vien ne­zi­nā­ša­nas, ne­vē­rī­bas vai aizs­prie­du­mu dēļ mēs no­da­rām sa­viem ma­tiem pār­i. It kā sī­ku­mi, bet, tiem sum­mē­jo­ties, pa­slik­ti­nās ma­tu kva­li­tā­te.

No­de­rī­gi!

• Ma­tu ap­grie­ša­na ne­vei­ci­na to ātr­āku aug­ša­nu. To­mēr veik­smī­gi iz­vē­lēts grie­zums ne­no­lie­dza­mi uz­la­bo iz­ska­tu.
• Nav jā­cen­šas maz­gāt ma­tus ar šam­pū­nu kat­ru die­nu. Mē­re­na tau­ko­ša­nās ir la­bas ma­tu ve­se­lī­bas pa­zī­me, jo tau­ki, ko iz­da­la gal­vas āda, kal­po kā da­bisks kon­di­ci­onē­tājs, pa­līdz ādas virs­kār­tā uz­tu­rēt nor­mā­lu pH lī­me­ni un sar­gā no bak­tē­ri­jām. Ma­tiem sa­ska­ro­ties ci­tam ar ci­tu, tie pa­ma­zām ie­tau­ko­jas vi­sā ga­ru­mā. Ja to­mēr ļo­ti gri­bas gal­vu iz­maz­gāt, var ap­sla­ci­nāt ma­tu sak­nes ar ūde­ni un iz­žā­vēt ar fē­nu.
• Ne­va­jag in­ten­sī­vi ķem­mēt slap­jus ma­tus no sak­nēm līdz ga­li­ņiem. Slap­jus ma­tus iz­su­kāt šķiet vieg­lāk, to­ties tie stip­ri ie­stiep­jas un ir vieg­lāk trau­mē­ja­mi. Vis­pirms der sau­dzī­gi ap­strā­dāt sa­mu­dži­nā­tās vie­tas, pēc tam ķem­mēt ma­tus pa da­ļām, sā­kot no ga­li­ņiem un pa­ma­zām vir­zo­ties tu­vāk sak­nēm.
• Slap­jus, pi­lo­šus ma­tus ne­va­ja­dzē­tu žā­vēt ar fē­nu. Tas pa­da­ra grū­tā­ku ma­tu ie­vei­do­ša­nu, tur­klāt kar­stais gaiss var no­da­rīt tiem bo­jā­ju­mus. Ma­tus drīkst žā­vēt ar kar­stu gai­su ti­kai tad, kad tie ir mit­ri, ne­vis slap­ji; žā­vē­ša­nai ne­va­ja­dzē­tu būt il­gā­kai par 20 mi­nū­tēm. Pirms žā­vē­ša­nas ma­tus uz piec­ām mi­nū­tēm ap­tin ar dvie­li un pēc tam vēl piec­as mi­nū­tes žā­vē tā­pat, bez fē­na.
• Mūs­die­nās at­zīts, ka mal­dīgs ir uz­skats, kas sa­gla­bā­jies vēl no vec­vec­mā­mi­ņu lai­kiem - jo vai­rāk ma­tus su­kā­šot, jo tie bū­šot kup­lā­ki un spo­žā­ki, tā­pēc vie­nā su­kā­ša­nas rei­zē esot jā­veic simt su­kas vil­cie­nu cau­ri ma­tiem. Tā ir ti­kai lie­ka ber­ze, kas var no­vest pie ma­tu lū­ša­nas.
• Va­ja­dzē­tu rau­dzī­ties, lai ma­ti ne­tiek cie­ši sa­ņem­ti ar sprā­dzi, gu­mi­ju vai len­ti vien­mēr vie­nā un ta­jā pa­šā vie­tā, jo tad tiem ir ten­den­ce lūst. Tā­pēc vie­nu die­nu vē­lams vei­dot zir­gas­ti maz­liet augst­āk, ot­ru die­nu - ne­daudz zem­āk, pēc ie­spē­jas iz­man­to­jot elas­tī­gas, mai­gas ma­tu gu­mi­jas.
• Rū­pē­jo­ties par ma­tiem, ne­drīkst aiz­mirst arī par gal­vas ādu. Lai ma­ti bū­tu ve­se­lī­gi, ādai jā­sa­ņem ne­pie­cie­ša­mās ba­rī­bas vie­las. To var vei­ci­nāt re­gu­lā­ra gal­vas ādas ma­sē­ša­na ar pirk­stu ga­li­ņiem, kas lo­kā­li uz­la­bo asins­ri­ti.
• Jo ga­rā­ki un bie­zā­ki ir ma­ti, jo lie­lā­ka di­amet­ra ma­tu su­ku va­ja­dzē­tu lie­tot. Ne­pa­rei­zi iz­vē­lē­ta su­ka ap­grū­ti­na ma­tu sa­kār­to­ša­nu, rei­zēm vien­kār­ši ie­ķe­ras ma­tos un plēš.
• Ja pa­rā­dī­ju­šās blaug­znas, ma­ti ir jā­maz­gā ar spe­ci­āla­jiem pre­tblaug­znu šam­pū­niem, ne­vis jā­cen­šas no­mas­kēt blaug­znas, iz­man­to­jot vei­do­ša­nas pu­tas un ci­tus lī­dzek­ļus.

Ma­tu mas­kas auk­stam lai­kam:

• Kar­tu­pe­ļu, me­dus un olas dzel­te­nu­ma mas­ka. Ņem di­vus vi­dē­ji lie­lus kar­tu­pe­ļus, smal­ki sa­rī­vē, sa­jauc ar vie­nu ēdam­ka­ro­ti me­dus un vie­nu olas dzel­te­nu­mu. Ja me­dus ir biezs, var pie­vie­not arī ne­daudz ūdens. Vi­su rū­pī­gi sa­mai­sa vien­da­bī­gā ma­sā. Mas­ku vis­la­bāk lie­tot iz­maz­gā­tiem, vieg­li mit­riem ma­tiem. Ar sa­ga­ta­vo­to ma­su ie­rī­vē ma­tus un gal­vas ādu, vei­cot ma­sē­jo­šas kus­tī­bas. Pēc pus­stun­das ma­tus iz­ska­lo sil­tā ūde­nī un rū­pī­gi no­su­si­na.
• Ba­nā­nu, olu, krē­ju­ma un me­dus mas­ka. Vie­nu ba­nā­nu no­mi­zo un sa­spai­da ar dak­ši­ņu, pie­vie­no vie­nu sa­pu­to­tu olas dzel­te­nu­mu, di­vas ēdam­ka­ro­tes skā­bā krē­ju­ma un tēj­ka­ro­ti me­dus, sa­jauc vien­da­bī­gā ma­sā, ku­ru klāj uz ma­tiem. Ap­sien ma­tus ar sil­tu dvie­lī­ti vai la­ka­tu, pa­tur pus­stun­du, pēc tam ma­tus iz­maz­gā ar mai­gu šam­pū­nu.
• Ba­nā­nu mas­ka ar cit­ro­nu su­lu. Ba­nā­nu no­mi­zo, mīk­stu­mu sa­spai­da ar dak­ši­ņu, bet mi­zu sa­maļ ga­ļas­ma­šī­nā, pie­vie­no ne­pil­nu ēdam­ka­ro­ti cit­ro­nu su­las, sa­jauc vien­da­bī­gu ma­su, to klāj uz tī­riem ma­tiem, ap­sien gal­vu ar dvie­li un pa­tur mas­ku pus­stun­du. Maz­gā sil­tā ūde­nī ar ne­lie­lu šam­pū­na dau­dzu­mu.