Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Māja

MĪLULIS-PONIJS. Bingo – puisis ar raksturu

© Valdis Aleksandrovs, speciāli Mājai

Šetlendu ponijpuika Bingo dzimis 2015. gada 5. maijā Rencēnu pagastā, bet nu dzīvo Jēkabpils apkaimē. Viņa saimniecīte esot četrgadīgā Aldona, bet lielākoties rūpes par mazo zirdziņu uzņemas meitenītes mamma Sanita Žukovska. Sanita stāsta, ka mazajai ļoti patīkot filmiņas par mazajiem ponijiem, viņa esot īstena poniju fane. «Tad nu Aldonas tētis meitai sasolīja sagādāt īstu poniju un šopavasar savu solījumu turēja. Poniji ir dažādi, vienīgais, kas bija skaidrs – negribējās vienkrāsainu. Pēc ilgiem meklējumiem atradās pieņemams piedāvājums. 17. martā Bingo pārcēlās uz dzīvi pie mums.»

Mazajai saimniecei gan pagaidām jākomunicē ar mīluli tikai vecāku klātbūtnē - ponijs ir pārāk straujš un spēcīgs, var nodarīt meitenei pāri. Taču Aldonas entuziasms nebūt neesot pārgājis - viņa teic, ka Bingo ir vēl interesantāks par multfilmu mazajiem ponijiem.

Aldona nevar vien sagaidīt, kad varēs ar savu mīluli doties izjādē, taču Bingo vēl ir par jaunu, lai ar viņu jātu. Sedli gan jau nopirkti - lai pierod. «Labus sedlus Latvijā grūti atrast - vai nu nav piemērotu, vai arī cenas meklējamas debesīs. Zirglietas par pieņemamām cenām sameklējām Cēsīs. Taču, lai gan sedlus ņēmām mazākos, tie tik un tā Bingo bija par lielu,» stāsta Sanita. «Vēlāk gan ponijs kārtīgi uzēdās, un tagad sedli der.»

Šetlendu ponijiem ir silts kažociņš, un viņi pat ziemā varot dzīvot laukā. Švakāk, ja līst pamatīgs lietus - biezā vilna izmirkst un ilgi žūst. Šā iemesla dēļ Bingo ir savs steliņģis, kur naktis un nejauku laiku pārlaist.

Vasarā Bingo mielojies ar maigu zāli un arī pašlaik, kad ziema ķircinās un nekādi negrib zemei sniega sagšu uzklāt, kašņā no kūlas apakšas zaļos dzinumus. Tomēr pamatbarība viņam ir kvalitatīvs siens un skābsiens. «Protams, viņam ir arī savi kārumiņi,» klāsta Sanita. «Viņam ļoti garšo zemeņu lapas. Garšo arī āboli, burkāni, kāposti. Jā, arī kukurūzas vālītes. Un, protams, maize, cukurgraudiņi. Tie gan ir īpaši kārumi, kas tiek doti vien paretam, citādi kārumnieks izleps un vienmēr pieprasīs našķus, tos nedabūjis, niķosies.»

Jā, par poniju šerpo raksturu dzirdēts... Vai arī Bingo ir smags raksturs? «Par smagu to nenosauksi, bet raksturiņš ir gan, un to viņš nekautrējas parādīt,» teic Sanita. «Ja kaut kas neiepatīkas, izrāda, ka ir apvainojies, vai mēģina iekost. Ja laiks mitrs, nelaižu Bingo laukā, un tad viņš zviedz un dauza ar kājām pa sienām, dusmojas.

Viņš ir ziņkārīgs, visu grib izpētīt. Ja iedomājas kaut ko, tad par katru cenu cenšas to panākt. Ja Bingo palaiž pa priekšu, viņš mani bezmaz pa gaisu aizrauj - ļoti spēcīgs un arī straujš. Tad atliek vien palaist pavadu - lai skrien. Pusstundu pajoņo, nekur tālu neaizskrien, pēc tam pats pienāk klāt vai apstājas pagalmā zem lielā ozola - te nu es esmu. Turpretī, ja, kurp vedot pavadā, poniju tur aizmugurē, viņš dod «īpašās bučas» - drēbes apkošļātas. Vairāk klausa vīriešus, ar viņiem tik ļoti neniķojas un nespītējas, tomēr labprātāk komunicē ar sievietēm - varbūt tāpēc, ka kopš mazotnes ar viņu darbojusies sieviete. Bet vispār jau mīļš, viņam nepieciešama sabiedrība, acu kontakts, parunāšanās. Katrreiz, kad iznāku no mājas un viņš mani ierauga, iezviedzas - aicina parunāties, parotaļāties. Govis viņam ir brīnums - kad ganās ar tām līdzās, ilgi vēro ragulopus. Ar suni spēlē sunīšus, reizēm saceļ tādu jampadraci. Nenoskatīties! Tomēr visvairāk Bingo tiecas pēc cilvēku sabiedrības.»

Pagaro, biezo vilnu kopt droši vien nav vienkārši. Sanita piekrīt: «Regulāri viņu sukāju, un tas aizņem krietnu laiku - Bingo šis process īsti nepatīk, viņš niķojas. Toties, kad sapucēts, šis ponijs ir ļoti skaists. Tagad gan tāds nelāgs laiks, dubļains, bet no pavārtīšanās pa zemi Bingo nespēj atturēt nekas - no rīta izsukāju, bet jau atkal novārtījies.».

UZZIŅAI

Kas ir ponijs? Pareizas atbildes uz šo jautājumu ir divas. Sportā par ponijiem dēvē maza auguma zirgus, kuru augstums skaustā nepārsniedz 147-148 centimetrus. Sporta poniji faktiski tie paši zirgi vien ir, tikai augumā mazāki. Tomēr par ponijiem sauc (un, šķiet, Latvijā tieši šis skaidrojums ir ierastākais) arī mazzirdziņus, kas no rikšotājiem un kārtīgiem lauku darba zirgiem atšķiras ar ķermeņa proporcijām - viņi ir druknāki, kompaktāki, ar īsākām kājām. Turklāt šie poniji parasti apveltīti ar garāku un biezāku apmatojumu. Šie poniji augumā var būt pat divreiz mazāki par sporta ponijiem.

Visticamāk, poniji radušies no senajiem Eiropas ziemeļdaļas zirgiem. Seni Eiropas tipa poniju kauli atrasti pat Aļaskā. Mazzirgi kopš seniem laikiem mitinājušies arī Āzijas kalnu rajonos, kur valda gan stipri vēji, gan sals, bet barība paskopa.

Ogļu gādātāji

Zinātnieki vēl aizvien lauž šķēpus par to, vai «lielie zirgi» izveidojušies no ponijiem, vai arī poniji kādreiz bijuši lielāki, bet dažādu iemeslu dēļ «sarukuši». Un - vai mazzirdziņi izveidojušies vien klimatisko un citu apstākļu ietekmē vien ar dabas palīdzību, vai arī galvenie veidotāji bijuši cilvēki. Latvijā gan grūti iedomāties, kālab būtu speciāli jāaudzē mazi zviedzēji (senie latvji zirgi gan bijuši augumā krietni mazāki par mūsdienu zirgiem, taču tie tik un tā nebija nekādi pundurīši). Taču, piemēram, Lielbritānijā laikos, kad sāka attīstīties kalnrūpniecība, maza auguma spēcīgi vilcēji bija tieši tas, kas vajadzīgs.

Poniji izmantoti ogļu šahtās, kur pacietīgi vilkuši virszemē ar oglēm piekrautus ratiņus. Ap 19. gs. vidu secināts, ka vieni no noderīgākajiem šim darbam ir Šetlendu salās mītošie pinkainīši - pietiekami mazi, taču arī pietiekami spēcīgi un izturīgi. Laika gaitā veikta selekcija, lai maksimāli attīstītu darbam pazemē nepieciešamās īpašības, un tā esot radušās arī mūsdienās sastopamās Šetlendu poniju aprises.

Ir ziņas, ka savulaik Anglijas šahtās nodarbināti pat 16 tūkstoši šīs šķirnes poniju. Un, starp citu, pēdējais šahtā nodarbinātais šetlendietis pensionēts tikai... 1994. gadā.

Bērnu priekam

Poniji daudziem asociējas ar aristokrātu bērnu izpriecām. Jā, mazzirdziņi strādājuši ne tikai kalnrūpniecībā, bet kalpojuši arī par bērneļu vizinātājiem - bērni vadāti gan uz muguras, gan ratos. Bet dažkārt poniji turēti tāpat vien - priekam. Jo īpaši tad, kad selekcionāri ķērās pie dažādu šķirņu izveides speciāli šim nolūkam. Gluži kā suņu gadījumā, kad radītas lielo suņu miniatūras formas, miniaturizēti arī poniji. Pašlaik par pasaulē mazāko poniju šķirni uzskatāmas falabellas. Šo dekoratīvo zviedzējiņu augstums skaustā parasti ir tikai 35-45 cm (pirmsākumos bijuši un vēl joprojām dažkārt sastopami apmēram 80 cm augsti falabellu pārstāvji). Iespējams, auguma ziņā tieši šie pundurīši būtu rūķīšiem piemērotāki, taču viņi nav nekādi strādātāji. Šetlendieši skaitās otrie mazākie.

Pasaulē ir vairāk nekā 10 [mūsu izpratnē] poniju šķirņu, tomēr šetlendieši ir vieni no populārākajiem. Un, starp citu, viņi nebūt nav no tiem dārgākajiem prieciņiem - dažs labs suns un kaķis maksā dārgāk. Arī viņu aprūpe vairāk prasa laika un mīlestības nekā naudas izdevumus. Lauku saimniecībā šāds mazs zviedzējiņš nav nekāds apgrūtinājums, toties sirdi silda gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tiesa, nevajadzētu cerēt, ka mazulis tūdaļ būs gatavs vizināt bērnus - kādu sēdināt ponijam mugurā drīkst tikai tad, kad viņš pieaudzis un nostiprinājušies kauli, t.i., ne agrāk kā divu gadu vecumā.

Prasa laiku un mīlestību

Gan jau ir kāds dīvainis, kurš poniju tur pilsētas dzīvoklī (ja reiz var turēt pundurcūkas, tad kāpēc gan ne ponijus - viņus varot iemācīt pat kulturāli nokārtoties), tomēr piemērotāka vide ir lauku sēta vai privātmāja ar gana plašu dārzu. Kopā ar govīm un cūkām poniju gan turēt nevajadzētu - šādā kūtī ir pārlieku liels gaisa mitrums, bet tas zirdziņiem nav vēlams. Šetlendieši var dzīvot laukā pat visu gadu, vien jābūt kādai vietai, kur patverties no spēcīga vēja un lietus.

***

FAKTI

• Šetlendu ponijs (Shetland pony)

• Izcelsmes valsts: Lielbritānija (Šetlendu salas Skotijā)

• Augstums skaustā: 80-107 cm (ASV - līdz 115 cm); mazākie šetlendieši ir ap 60 cm augsti

• Svars: vidēji ap 150 kg

• Augums drukns, kompakts; mugura plata; kājas salīdzinoši īsas, spēcīgas

• Apmatojums: biezs, ziemā ar pavilnu, krēpes garas un biezas, aste gara, kupla

• Krāsa: galvenokārt melna, brūna, ruda, bēra u.c.; iespējami balti plankumi

• Mūža ilgums: virs 20 gadiem, taču 30 gadu slieksni pārkāpj reti

• Cena: 350-800 eiro