Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Māja

VAĻASPRIEKS: Stikla pērlīšu spēle

NEAPTVERAMA. Stikla pērļu meistare Evija Rulle-Titava atzīst, ka stikla pērļu rotu gatavošanas pasaule ir neaptverama, un, šķiet, vienas dzīves ir par maz, lai visu iemācītos. «Iespēju un variāciju tajā ir ļoti daudz,» atzīst viņa © F64

Stikla pērļu (glass soul) māksliniece Evija Rulle-Titava no Siguldas apmēram septiņus gadus kausē stiklu un veido no tā brīnišķīgas pērļu rotas. «Pavisam nejauši uzzināju par šādu tehnoloģiju – kausēt stiklu un liesmā dedzināt stikla pērles, un sapratu, ka tas ir mans aicinājums,» stāsta Evija.

Kad interesenti jautā, kā viss aizsācies, viņa atklāj, ka sākumā rotas tapušas no gataviem materiāliem, ar ko aizraujas arī citi. Taču viņa sapratusi, kas nav īsti tas, ko vēlas, un ka jūt vēlmi pati radīt kaut ko skaistu no nulles. Māksliniece uzzinājusi, ka Latvijā ir tikai daži cilvēki, kas nodarbojas ar stikla kausēšanu. Tolaik pati plānojusi doties uz Sibīriju, Toljati, mācīties interesanto stikla apstrādi, bet iecere nav īstenojusies, taču tas netraucēja piepildīt sapni. «Man vajadzēja dzeltenu rotu, bet nebija materiāla, no kā izgatavot. Un ar to arī sākās - no mazām dzeltenām stikla bumbiņām,» stāsta autore, kura joprojām šo pirmo rotu glabā. Tālāk sekoja informācijas meklēšana internetā un neskaitāmi eksperimenti ar stiklu. Sākumā tie notika mājas pagrabā, bet pirms pāris gadiem, kā Evija saka, viņa no tā ir izkāpusi, un tagad skaistie darbi top savā darbnīcā, kuru interesentiem ir iespēja arī apmeklēt.

Pie vienkārša degļa

«Diezgan ilgi nosēdēju pagrabā pie vienkārša degļa, mēģinot izveidot apaļu bumbiņu no stikla stienīšiem,» atminas māksliniece. Pagrabā nācies strādāt daudzas stundas, dienu un nakti, kamēr bumbiņa izdevās apaļa. Taču Evijas vēlēšanās mācīties un pacietība bija ļoti liela, kas vainagojusies ar panākumiem. Pamazām pilnveidojoties, tagad stikla pērļu kolekcija ir plaša, gan melnbalta, gan daudzkrāsaina, un galvenais - rotas no tām ir pieprasītas. Katra kaklarota, auskari, rokassprādzes, kuloni, gredzeni, grāmatzīmes ar pērlēm un citi darinājumi ir īsts mākslas darbs.

Evija atklāj, ka Murāno stikla stienīši, no kā tiek veidotas pērlītes un pēc tam rotas, - Latvijā nav nopērkami un nav arī lēta produkcija. Itālijā, Venēcijā, ir sala Murāno, kas izsenis pazīstama ar stikla izstrādājumiem. Stikla kausēšanai šajā reģionā ir vairāk nekā tūkstoš gadu sena vēsture. Talantīgā māksliniece vispirms sākusi veidot mazas pērlītes, kamēr zināšanas un prasmes pilnveidojusi pašmācības ceļā un iemācījusies izveidot arī lielākas un sarežģītākas pērles. Darba procesā ar stiklu esot ne vienreiz vien apdedzinājusies, jo tas ir karsts un mēdz plīst. «Šādu stikla pērļu gatavošanas pasaule ir neaptverama, un, šķiet, vienas dzīves ir par maz, lai visu iemācītos. Iespēju un variāciju tajā ir ļoti daudz.» Viņa neslēpj - tas ir arī laikietilpīgs process.

Stikls ar sudrabu

Vienas stikla bumbiņas jeb pērlītes pagatavošana prasa no 15 minūtēm līdz vienai stundai atkarībā no tās lieluma un sarežģītības. Evija ilgajā praksē novērojusi - stikls ir diezgan kaprīzs materiāls, strauji atdziest, tam nepatīk krasas temperatūras svārstības. «Vajadzīga ļoti liela pacietība. Paldies manai mākslas skolotājai Sarmītei Riekstiņai, kas iemācīja darba mīlestību un arī pacietību.» Katra pērlīte ir unikāla un neatkārtojama, divas vienādas praktiski neesot iespējams uztaisīt, tāpat kā rotas.

Laika gaitā Evija tikusi pie jaudīgāka degļa, kas nodrošina 1200 grādu augstu temperatūru, bet pirmsākumos aprīkojums bijis krietni vienkāršāks. Sākotnēji mērķtiecīgajai iesācējai krāsns neesot bijusi. Kausēšanas procesā uz degļa no stikla stienīšiem tiek iegūtas pērles vēlamajā formā, bet pēc tam tās karstas tiek liktas un norūdītas speciālā digitālā krāsnī uz noteiktu laiku - vidēji no 12 līdz 16 stundām. Kad pērlītes ir norūdījušās, tās tiek noņemtas no stienīša un ar dimanta urbi zem ūdens strūklas attīrītas. Pēc tam seko rotu izgatavošana, un tās Evija, protams, arī pati rada, taču viņas pērles savos izstrādājumos mēdz izmantot juveliermeistari un rotu meistari. Evijas veidoto pērlīšu klāstā ir arī tādas, kurām ir tukšs vidus. Tad tajās var iestrādāt sudrabu. Esot gatavotas arī pērļu rotas, kas papildinātas ar zeltu, taču tās neesot tik aktuālas.

Rota konkrētam cilvēkam

«Man patīk gatavot rotu, ja zinu, kas to nēsās. Dažreiz dāmas atbrauc pie manis ar kleitām, un tad kopīgi domājam, kāda rota piestāvēs, izvēlamies pērles. Tas ir ilgs process, un tā laikā es domāju par konkrēto cilvēku. Man tas ir interesanti un radoši.» Meistare atminas, ka vienu rotu komplektu - kaklarotu, rokassprādzi un auskarus - gatavojusi četrus mēnešus. Netipiski, bet arī vīrieši labprāt izvēloties rotu komplektus savām dāmām. Gatavotas rotas arī vīriešiem, piemēram, ādas siksniņa ar dažām pērlītēm. Vairāku darbības gadu laikā Evijai izveidojusies iespaidīga pērļu kolekcija, bet katru dienu tās aiziet arī jaunām rotām. Viena no senākajām esot Blue Sky zilbaltā kolekcija, no melnbaltās Black Pearl kolekcijas palicis pavisam maz pērļu, jo tā ir viena no pieprasītākajām kolekcijām, bet viena no jaunākajām - pērles apvienojumā ar sudrabu. Interesanti esot vērot, kā dāmas izdomā savu pērļu kombināciju, ierodoties pie Evijas pasūtīt rotas, un nereti tā rodas jauna kolekcija. Lielākais gandarījums - savstarpējā enerģijas apmaiņa ar rotu nēsātāju, radīšanas prieks, tādējādi iepriecinot citus cilvēkus.

Veidos savu zīmolu

Kad vien Evijai ir brīvs laiks, viņa to velta saviem skaistajiem darbiem un to veidošanai. «Esmu pateicīga savai ģimenei, kas man ļauj to darīt, un es arī daudz strādāju. Stikla pērles mani ir tik ļoti aizrāvušas, ka to grūti aptvert.» Kad viņa aiziet uz darbnīcu, tajā laiks burtiski pazūd. Bieži vien iesāk strādāt no rīta un līdz pat vēlam vakaram. Evija savulaik izmācījusies par tekstilmākslinieci, daudz laika pavadījusi pie stellēm aužot, mācījusi to apgūt bērniem, bet pirms divdesmit gadiem nolikusi malā. Viņa nonākusi vīrišķīgā biznesa jomā, bet acīmredzot vēlēšanās pēc radošām mākslinieciskām izpausmēm ievedusi stikla rotu pasaulē. «Pamazām aizeju no ģimenes biznesa, jo rotu gatavošana uzņēmusi diezgan lielus apgriezienus,» atzīst Evija. Patlaban viņas plānā ir mājaslapas izstrāde un sava stikla rotu zīmola izveidošana, bet sapnis ir aizbraukt uz stikla mākslinieku meistardarbnīcu kādā no pasaules valstīm.