Jūrmalniece Santa Siliņa ar ģimeni – vīru Aigaru un meitām Sintiju un Aneti – dārzu sākuši labiekārtot pirms desmit gadiem, kad šajā vietā uzcēluši dzīvojamo māju.
«Esmu šeit, Slokā, izaugusi un pavadījusi bērnību. Ar vīru izdomājām, ka nekur citur nebūs tik labi, un uzcēlām blakus mammas Ilgas mājai savējo,» stāsta Santa Siliņa.
Savulaik ģimenes īpašumā bijis dārzs ar ābelēm, plūmēm un ķiršiem, tāpēc bijis žēl no tā šķirties. «Kad uzcēlām savu māju, centāmies dārzu atjaunot - iestādījām augļu kokus, dobēs - zemenes, pīlādžus, aronijas, krūmmellenes, dzērvenes. Tagad vasarās pie mājas podos audzējam tomātus - šo ideju noskatījām Itālijā, un tajos vieta tiek atvēlēta arī garšaugiem. Apvienojam estētisko skaistumu ar praktisko pusi,» atzīst Santa. Viņa ar smaidu atminas, ka, iekārtojot jauno dārzu, aizbraukusi uz dārzniecību un teikusi, ka vajagot stādus, kas skaisti izskatās, lai speciālisti kaut ko iesaka. Pašai neesot bijis priekšstata, ko vajadzētu pirkt. «Pirmajā gadā uz mājām uzaicinājām arī dārznieci, lai iestāda nopirktās rozes, taču nebiju tām nolūkojusi ne vietu, ne sagatavojusi dobes. Nākamajā gadā raku tās laukā un lēnām sāku veidot dobes,» stāsta saimniece. Laika gaitā praksē iegūtas prasmes un zināšanas, un tagad ģimeni un apkārtējos priecē glīta sakopta ainava. Viņa teic, ka, ceļot māju, lietderīgāk būtu bijis izveidot arī dārza projektu, taču tagad tas nešķietot zaudējums - to iekārtojuši saviem spēkiem, iztiekot bez profesionāļu padomiem. Santas vēlme - lai dārzs izskatās skaists un sakopts jebkurā gadalaikā.
Viņa uzskata, ka dārza krāšņākā rota ir rozes, kas tajā zied praktiski visu vasaru. Dārza saimniece galvenokārt izvēlas klājeniskās rozes, kam raksturīgs kupls zarojums un kuras ilgstoši un bagātīgi zied. «Tās zied trīs mēnešus, tad seko klusuma periods uz divām trijām nedēļām, un tad rozes uzzied otrreiz,» stāsta viņa un piebilst, ka tad tās vairs neveido tik blīvu ziedu paklāju kā pirmajā ziedēšanas reizē, taču priecē ar ziediem gandrīz līdz pirmajam sniegam. Santa uzsver, ka viņas vēlme - lai dārzs sezonas laikā vienmēr ir dzīvs, krāsains un tajā neaug tikai skujeņi. Saimniece priekšroku dod daudzgadīgajām vasaras puķēm, taču tās papildina arī ar pāris šķirnēm viengadīgo, kurām katru sezonu izvēlas citas krāsas. Šogad akcents likts uz balto. Viņa apstiprina, ka dārzs nekad nevar būt pabeigts, tas ir mainīgs tāpat kā saimnieku vēlmes un vajadzības. «Kad kāds darbs dārzā ir paveikts un tiek nolemts, ka tā paliks, pienāk pavasaris, un atkal rodas jaunas idejas, ko gribas īstenot,» secina dārza saimniece. Viņa apstiprina, ka dārzam nākas veltīt daudz laika un enerģijas, taču vienlaikus tā ir laba atslodze no ikdienas, miera oāze.
