Rīdziniece Alise Ozola fotoaparātus sākusi kolekcionēt apmēram pirms diviem gadiem, pēc tam, kad draugs Jevgeņijs izņēmis no skapja padomju laikā ražoto fotoaparātu Zenit, mantotu no savas ģimenes, un teicis – vajadzētu pamēģināt fotografēt.
«Mēs dodamies uz dažādiem tirdziņiem, kur var iegādāties padomju laika fotoaparātus. Tajos izdevies atrast visvairāk eksponātu,» stāsta Alise Ozola, Benu aptiekas farmaceites asistente, kurai tas kļuvis par hobiju.
Īpaša attieksme pret fotoaparātiem izveidojusies jau vidusskolas laikā, kad Alise apmeklējusi fotopulciņa nodarbības. «Mani iedvesmoja vieslekcijas par vecajiem fotoaparātiem, gribējās pamēģināt darboties ar fotofilmiņām.» Taču uzsākusi studijas un nav vairs bijis laika pievērsties iemīļotajai nodarbei. Sākotnēji Alisei bijuši pāris fotoaparāti, mammas iegādāti, kurus viņa glabājusi ar īpašu rūpību. «Pašlaik kolekcijā ir apmēram 40 fotoaparātu. Tas ir maz, jo padomju laikā ražoto fotokameru skaits sasniedza apmēram tūkstoti,» atklāj kolekcijas autore. Vecākais viņas krājumā ir Moskva 2, kas ražots no 1947. līdz 1956. gadam, un turpinās līdz 90. gados ražotajiem. Tālāko gadu ražojumus meklēt nav aizraujoši, jo tad sākās tautas valodā tā dēvēto ziepju trauku ēra.
Kameras ar iepakojumu
Padomju laika fotoaparāti visvairāk arī esot pieejami. Alise tos cenšoties iegādāties iepakojumā. Tā esot izvirzīta par vienu no prioritātēm, bet tādi esot retums. Uzmanību veltot arī interesantiem modeļiem, piemēram, Moskva vai Kijev.
«Vēlos, lai fotoaparāti ir pa vienam eksemplāram. Kolekcionēšanā svarīga ir veiksme, šķiet, ka man tā stāv blakus. Apmeklēju ne tikai tirdziņus, bet interesējos, vai cilvēkiem mājās nav saglabājies kāds vecs fotoaparāts.» Viņa neslēpj, ja ir vēlēšanās atrast kaut ko vērtīgu, tad uz tirgu jādodas agri no rīta, jābūt pirmajai, jo cilvēkiem ir interese par vecajiem aparātiem. Alise pieļauj, ka fotoentuziasti mājās glabā vēl lielākas kolekcijas nekā viņa. «Tagad viss ir plaši pieejams. Cilvēki vēlas atcerēties agrākos laikus, bērnību un saglabāt senas lietas mantojumā. Ir lietas, ko viens izmet, bet citu tās interesē, ir nozīmīgas. Brīnos, ko tikai cilvēki kolekcionē, katrs atrod kaut ko savu.»
Pievienos aprakstu
Informāciju neesot grūti atrast, pārsvarā tā gan ir krievu valodā, taču kolekcionāres īpašumā esot arī pāris grāmatas par fotografēšanas mākslu un fotoaparātiem. Alise vēlas katru aparātu papildināt ar detalizētu aprakstu - kad tas sākts ražot, kāda rūpnīca ražojusi, kāda bijusi tirāža un tamlīdzīgi. Smenu skaitliski esot visvairāk, jo tie bija vispopulārākie un vienkāršākie, un tos neesot problemātiski atrast. Vidējā fotoaparāta cena mēdz būt 5 eiro, lai gan dažkārt pārdod padomju fotoaparātus par nesamērīgi augstu cenu. Klāstā ir arī vairāki Fed modeļi, kuri ražoti ilgus gadus. Viņa sapņo iegādāties Minox - Rīgā ražotu mazu, kompaktu fotoaparātu, kam ir ekskluzīvas funkcijas, bet līdz šim to nav izdevies nekur realitātē atrast. Tagad centīšoties vākt fotoaparātus pēc sērijām, arī retāk sastopamos, piemēram, Astra, Vesna, Sputnik, Horizon un citus.
Nodoms - attīstīt filmiņas
Alise apstiprina, ka fotoaparātiem nepieciešams atvēlēt vietu, kur tos uzglabāt. «Prātoju, ka, iespējams, vasarnīcā uzliks plauktus un tur visus izstādīs, kā arī iekārtot «melno» istabu, kur mēģināt attīstīt filmiņas - tāds ir nākamais plāns.» Alisei pašai arī patīk fotografēt. «Izmantoju Zenit - e, kuru man paveicās nopirkt. Ir iemūžināti dažādi notikumi, tāpēc vajadzētu izņemt no aparāta filmiņu un paskatīties, kas ir sanācis.» Viņa secina, ka, fotografējot ar padomju ražojuma fotoaparātiem, var iegūt augstas kvalitātes fotogrāfijas. «Atceros, ka manā bērnībā mamma fotografēja ar Kijev, bildes izdevās kvalitatīvas. Tagad domāju, kā pašai izdosies attīstīt filmiņas, nevēlos tās sabojāt. Ceru, ka būs piesātinātas un skaistas fotogrāfijas.» Alise spriež, ka no kolekcionēšanas vairs nespētu atteikties, lai gan tai nevarot veltīt tik daudz laika, cik vēlētos. «Ja jau esmu iesākusi, tad ir jāturpina. Pēc kāda laika varēs domāt, kur to visu izvietot un izrādīt,» uzskata Alise Ozola.
