Par ceriņiem runājot, parasti iedomājamies tos parastos – Latvijā visizplatītāko ceriņu sugu. Taču ir vēl daudzas citas šo krāšņi ziedošo krūmu sugas un šķirnes, kas ar savu daudzveidīgo izskatu un atšķirīgo ziedēšanas laiku un ilgumu tradicionālo ceriņziedu laiku spēj pagarināt līdz pat jūlija vidum.
Eiropā ceriņi ieceļojuši 1563. gadā, kad Austroungārijas ķeizara sūtnis Augeriuss fon Busbeke, kurš kalpojis sultāna Suleimana II galmā, atrazdamies Konstantinopolē, nav spējis pretoties krāšņi ziedošajiem krūmiem, ko vietējie dēvējuši vienkārši par leilak, atvedis tos uz Vīni un iestādījis savā dārzā. Varbūt no šī vārda arī cēlies mums labi zināmais lillā, ko patiesībā var attiecināt tikai uz savvaļas ceriņu ziedu krāsu.
Ceriņu pirmsākumi
Sākotnēji valdīja uzskats, ka pirmie ceriņi nāk no Irānas un vēlāk tie ievesti arī Turcijā. 1825. gadā noskaidrojās, ka parasto ceriņu dzimtene tomēr ir Balkānu – Karpatu kalnu rajoni. Par liekto, Austrumāzijas, mataino, platlapu ceriņu dzimteni saucama Ķīna, bet Amūras un japāņu ceriņi cēlušies no Amūras lejteces un Japānas ziemeļu daļas salām.
Ceriņu ģints nosaukums latīņu valodā ir Syringa: burtiskā tulkojumā – stabule (caurule). Olīvu dzimtai piederošajai ceriņu ģintij ir 28 sugas un piecas apakšģintis: parastie ceriņi (Syringa), plūksnlapu ceriņi (Pinnatifoliae Rehd.), pūkainie ceriņi (Pubescentes Ligelsh.), matainie ceriņi (Villosae C.K. Schneid.) un ligustrīnas (Ligustrina Rupr.).
Šķirņu un sugu daudzveidība
Sākotnēji bija pazīstami tikai baltie un zilie ceriņi, bet, attīstoties dārzkopībai un interesei par jauniem krāšņumaugiem, arī ceriņi piedzīvojuši strauju uzplaukumu. Kopš 19. gadsimta vidus ceriņu selekcionāri visā pasaulē radījuši apmēram 1500 jaunas šķirnes un to hibrīdus, un darbs pie jaunu šķirņu radīšanas turpinās. Latvijā ceriņu «uzvaras gājiens», sācies 19. gadsimta beigās, turpinās joprojām. Bagātākās un krāšņākās ceriņu kolekcijas šodien atrodamas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, Kalsnavā, Latvijas Valsts augļkopības institūtā Dobelē, kur visā krāšņumā skatāms selekcionāra Pētera Upīša izveidoto ceriņu šķirņu un hibrīdu stādījums.
Svarīga izvēle
Pirms izvēlēties ceriņus, jāzina, vai tos grib stādīt dzīvžogā vai veidot kādu atsevišķu krūmu grupu, bet varbūt kāds viens ceriņkrūms dārzā būs soliteraugs, kas pārsteigs ar savu krāšņumu un piesaistīs uzmanību.
Veidojot dzīvžogu, ceriņus stāda apmēram viena metra attālumā vienu no otra, bet atsevišķus krūmus apmēram 3–3,5 m attālumā. Pirms stādīšanas lietderīgi zināt, cik liels krūms nākotnē izaugs no izvēlētā stāda. Jāpārdomā arī ceriņu krāsu salikumus: nebūtu labi blakus stādīt ceriņus, kas zied zilganiem un sarkanīgiem ziediem – šie toņi savā starpā ēdas. Baltajiem ceriņiem piemīt īpaša izsmalcinātība, šī krāsa saista un koordinē citas krāsas dārzā un vislabāk izceļas krēslas stundās. Ne mazāk svarīgs priekšnoteikums ceriņu izvēlei ir to aromāts. Ceriņi smaržo, sākot ar ļoti maigu un patīkamu, beidzot ar asu, spēcīgu, pat uzbāzīgu un šķebīgu aromātu.
Stādīšana, pārstādīšana
Piemērotākais ceriņu stādīšanas laiks ir augusta otrā puse, septembra sākums. Ņemot vērā, ka pēc noziedēšanas beidzas ceriņu augšana, tos var pārstādīt arī jūlija beigās, augusta sākumā. Pārstādot vēsākā laikā, pievakarē vai lietainā laikā, ceriņš jāizrok ar lielu sakņu kamolu. Iestādīts augs rūpīgi jālaista. Var stādīt arī pavasarī, taču šis stādīšanas laiks ir īss, jo ceriņi agri plaukst. Konteinerstādus var stādīt visu sezonu.
Potētie ceriņi, ja tie potēti uz parastā ceriņa potcelma, jāstāda seklāk, lai neveidotos daudz atvašu. Ja ceriņi potēti uz ungāru ceriņa, var gadīties, ka potējumu vieta sāk atlūzt, tāpēc stāda tik dziļi, lai potējums vēlāk pāriet pats uz savām saknēm. Patsakņu ceriņus ieteicams stādīt padziļināti, lai veidotos spēcīgāks krūms. Pēc stādīšanas augus aplaista un mulčē ar pastāvējušām zāģu skaidām. Ja stāda stumbra kociņus, tie jāpiesien. Stādot kailsakņu stādus, dzinumus līdz diviem trim pumpuru pāriem vēlams saīsināt. Seko, lai apdobes neaizaug ar nezālēm. Lai ceriņiem neveidotos atvases, stādus ieteicams stādīt sekli: trīs četrus centimetrus seklāk, nekā stāds audzēts stādaudzētavā.
Vainaga veidošana
Lai izveidotu regulāras formas krūmu, maza auguma acoņus apgriež virs trešā ceturtā pumpuru pāra, rēķinot no dzinuma pamatnes. Veidojot kociņus, uz dzinuma nomēra nepieciešamo stumbra augstumu, virs tā atstāj 3–4 pumpuru pārus vainaga veidošanai, augšdaļu nogriež. Visus pumpurus stumbra garumā nobrauka. Izvēloties pumpurus vainaga veidošanai, jāraugās, lai tie būtu lapu pumpuri, jo no ziedpumpuriem normālu vainagu izveidot ir grūti. Veģetācijas periodā no pumpuriem, kas paredzēti vainaga veidošanai, attīstās spēcīgi dzinumi, kas kļūst par vainaga pamatzariem. Līdz rudenim izaugs standartstāds ar 3–6 skeletzariem.
Mēslošana
Ja pirms ceriņu stādīšanas augsne bijusi labi samēslota, pirmos divus trīs gadus apdobju mēslošana nav nepieciešama. Lai panāktu spēcīgu krūmu augšanu, slāpekli saturošus minerālmēslus dod, sākot ar otro gadu pēc stādīšanas, nepieciešamo devu sadalot uz divām trim reizēm. Slāpekļa mēslojumu pirmo reizi dod agri pavasarī, tiklīdz atkususi augsne, abas pārējās reizes – ar divu triju nedēļu intervālu. Papildmēslošanai var izmantot arī organisko mēslojumu, piemēram, vircu, atšķaidot to ar ūdeni 6–8 reizes, arī putnu mēslu izvilkumu 10–12 reižu atšķaidījumā. Vienam krūmam nepieciešami viens līdz trīs spaiņi šāda mēslojuma (tas atkarīgs gan no krūma vecuma, gan vispārējā stāvokļa). Pirms mēslošanas augsnes virskārtu uzirdina, bet pēc mēslošanas mulčē ar 3–4 cm biezu sausas augsnes slānīti. Organisko mēslojumu neatšķaidītā veidā var dot rudenī, uz katru pieaugušu krūmu apdobēs iestrādājot 10–30 kg satrūdējušu kūtsmēslu. Ceriņiem patīk neitrāls mēslojums, tāpēc organisko mēslojumu var aizstāt ar veikalos nopērkamajiem universālajiem mēslojumiem. Vislabāk mēslojumu nelikt tieši bedrē, bet izkaisīt lielākā platībā un iestrādāt augsnē.
Vērts zināt
• Ceriņi ātri aug, lieliski sargā no putekļiem un svešiem skatiem, rada tīkamu pavēni un priecē ar niansētu krāsu gammu un izsmalcinātu aromātu.
• Ceriņu ziedēšanas laika ilgums lielā mērā atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem – jo vēsāks pavasaris, jo ceriņi zied ilgāk!
• Ceriņiem ir liels sugu un šķirņu klāsts. Pārdomāti izvēloties sev tīkamākos un skaistākos, ceriņu ziedēšanas laiku savā dārzā var noorganizēt vismaz divu mēnešu garumā.
• Lai neveidotos sēklas, tūlīt pēc ziedēšanas jāizlauž noziedējušās ziedkopas!
• Mūsu klimatam ceriņi ir labi pielāgojušies: tie ir izturīgi, ziemās reti apsalst, tāpēc tos droši var stādīt pat Latvijas aukstākajās vietās.
• Arī augsnes izvēlē tas ir pieticīgs augs, kas aug gan smiltīs, gan mālā, gan skābās augsnēs. Piemērotākās ceriņiem ir irdenas, vidēji smagas smilšmāla, mālsmilts augsnes.
• Ceriņi nemīl pārmērīgu mitrumu un augstu gruntsūdens līmeni. Lai ceriņi labi augtu un krāšņi ziedētu, ēnā tos labāk nestādīt.
• Konteinera stādus var stādīt visu vasaru, savukārt kailsakņu stādi rudens stādīšanai ir nobrieduši augusta otrajā pusē, septembra sākumā.
UZZIŅAI
Amūras ceriņš – uzzied jūnija beigās, jūlija sākumā. Lapas plaukstot zaļgani purpursārtas vai ar sarkanīgu apmali, vēlāk tās virspusē kļūst zaļas, matētas, apakšpusē gaiši zaļas. Ziedkopas veidojas īsu dzinumu galos no galotnes pumpuriem. Ziedi sīki, krēmbalti, ar medainu aromātu. Putekšņlapas uz gariem kātiņiem paceļas virs zieda.
‘Imants Ziedonis’ – lieli, vienkārši, ar īpatni izliektiem ziedlapu galiem. Ziedkopas vidēji lielas, blīvas. Zied vidēji agri, bagātīgi, pavecākiem krūmiem iespējams periodiskums.
‘Hortenzija’ – ziedkopas lielas, veidotas no diviem trijiem plati piramidālu, irdenu skaru pāriem. Lapas lielas, tumši zaļas. Zied vidēji agri, bagātīgi.
‘Maximowicz’ – ziedpumpuri sudrabaini violeti ar purpura nokrāsu, bet ziedi dūmakaini – lavandu violeti, lieli, puspildīti, aromātiski. Krūmi nelieli, skraji. Zied vidēji agri, bagātīgi. Šķirne, kas izceļas ar oriģinālu krāsu.
‘Pērļu zvejnieks’ – ļoti lieli, vienkārši, balti ziedi. Spēcīgs, vidēja vai augsta auguma kompakts krūms. Zied vidēji agri, mēreni, bet regulāri. Viena no skaistākajām P. Upīša radītajām balto ceriņu šķirnēm.
‘Krasavitsa Moskvy’ – ziedi rožaini balti, pildīti, vidēji lieli, aromātiski. Lapas lielas, izstiepti olveida. Krūmi vidēji augsti, plaši, ar stingriem zariem. Zied vidēji agri, ilgstoši.
‘Cavour’ – ziedi violeti zili, ziedēšanas laikā nebalo, vidēji lieli, vienkārši, ar jauku aromātu. Skaras lielas, stāvas, vidēji blīvas, novietotas virs lapām. Krūmi vidēji augsti, plaši, biezi. Zied vidēji agri, bagātīgi vai mēreni. Viena no tumšāk violetajām ceriņu šķirnēm.
‘Esther Staley’ – ziedi koši mēļi sarkani, vienkārši, aromātiski. Ziedlapas plati ovālas, ar uzliektām malām, kas noziedot atliecas atpakaļ. Lapas rudenī iegūst karmīna nokrāsu un nobirst agrāk nekā citām šķirnēm. Krūmi augsti, nedaudz skraji. Uzzied vieni no pirmajām, zied apmēram divas nedēļas un bagātīgi.
Prestonas ceriņš ‘Miss Canada’ – uzzied jūnija beigās, ziedkopas veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem no galotnes pumpura un diviem trijiem sānu pumpuru pāriem. Krūms augsts, plati zarots. Ziedpumpuri violeti, izplaukstot sudrabaini violeti, ar specifisku aromātu.
‘Sensation’ – ziedi purpursarkani, ar izteikti baltu apmali, vidēji lieli, vienkārši, ar vāju aromātu. Ziedkopas sastāv no viena diviem šauri piramidālu, vidēji blīvu, vidēji lielu skaru pāriem. Lapas tumši zaļas. Krūmi vidēji lieli, mazliet skraji. Zied vidēji vēlu.
‘Buffol’ – ziedi gaiši violeti ar viegli rožainu nokrāsu, lieli, vienkārši ar spēcīgu aromātu. Krūmi augsti, apjomīgi, skraji. Zied agri, ļoti bagātīgi un ilgstoši (apmēram 20 dienas). Plaši izplatīta šķirne.
‘President Poincare’ – zied purpurvioletiem, lieliem pildītiem ziediem, ļoti aromātiski. Krūmi augsti, stāvi, biezi, ar resniem dzinumiem. Zied vidēji agri, bagātīgi. Ļoti dekoratīva šķirne.
‘Andenken an Ludwig Spath’ – ziedi tumši purpursarkani, lieli, vienkārši, aromātiski. Krūmi augsti, stāvi, biezi. Zied vidēji vēlu, regulāri. Izceļas ar intensīvo ziedu krāsu. Latvijā plaši izplatīta, iemīļota šķirne.
‘Mazais princis’ – ziedi balti, vienkārši, lieli, aromātiski. Ziedkopas lielas, parasti sastāv no viena divu stingru, vidēji blīvu skaru pāriem. Krūmi kompakti, maza auguma, ļoti dekoratīvi. Zied vidēji agri, bagātīgi un regulāri.
