Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Māja

SARUNA: Kūkas kā svētki

«Es uzskatu, ka saldumi un garšīgās lietas ir svētki. Tas ir kaut kas īpašs, ka tu ēd nevis ēšanas pēc, bet tu svini to brīdi,» apgalvo konditore un konditorejas Beķerfeja īpašniece Elīna Boguša. «Esmu piedzīvojusi pat tādu brīdi, ka, kūku ēdot, iestājas tāds garšīgs klusums.» © F64

Šogad apritēs trešais gads, kopš Elīna Boguša vada konditoreju Beķerfeja un tajā darbojas kā konditore, gatavojot kūkas, smalkmaizītes, kēksiņus un citus gardumus. «Savu uzņēmumu es uztaisīju tikai tāpēc, ka likās, ka es varēšu visu laiku gatavot, taču izrādās, ka tā nav,» atzīst Elīna. Radošajā procesā ir jādara viss iespējamais un neiespējamais. Taču viņa norāda, ka ideja par savu uzņēmumu bija kā īsta sapņu pils, kas nu jau trīs gadus ir uzbūvēta un piepildījusies.

Kopā ar mammu bērnībā viņa izmēģinājusi neskaitāmas saldumu receptes, kas licis aizrauties ar ēst gatavošanu arvien vairāk un vairāk. «Mums vienmēr bērnībā mājās bija kaut kas garšīgs,» atceras Elīna. Soli pa solim visi ceļi un profesijas izvēle bijuši par labu ēdināšanas jomai. «Nezinu, vai tas bija spīts vai kas cits, bet man vajadzēja savu uzņēmumu,» uzsver viņa. Arī uzņēmuma Beķerfeja nosaukums radies pavisam nejauši, jo, meklējot idejas blogos, viņa nepareizi izlasījusi vārdu beķereja, kas arī bijis kā iedvesmas avots uzņēmuma nosaukumam.

Laimīgās dienas

Konditore atzīst, ka būt par uzņēmēju neesot nemaz tik viegli. «Tās ir divējādas izjūtas. No vienas puses – tu pats vari plānot savu laiku, bet no otras puses – brīvais laiks mēdz būt vairāk aizņemts ar dažādiem pasūtījumiem,» atzīst viņa. «Nevar jau pateikt cilvēkiem – nē, es to nedarīšu, bet, tad rodas jautājums – kāpēc tu to dari?» Pats svarīgākais ir atbildība, laika plānošana un darbu izdarīšana pirms noteiktā laika. Kā jau daudziem, laika plānošana ne vienmēr sanāk tāda, kā iecerēts. «Taču manas laimīgākās dienas ir tās, kad top kas jauns,» apgalvo Elīna. Viņas lielais palīgs gardumu radīšanā ir kolēģe Ruta, kurai piemītot fantastiska humora izjūta. «Esmu arī sapratusi, ka kūkām steiga ir bīstama,» teic Elīna. Viņa dzīvo līdzi kūkai jau no tā brīža, kad to pasūta, līdz pat brīdim, kad to nodod cilvēkam rokās un saņem par to atsauksmi.

Svarīga ir kvalitāte

«Konditorejā tas ir redzams, ka vienu dienu var sanākt, bet otru ne,» stāsta Elīna. Tas esot atkarīgs no dažādiem apstākļiem. Piemēram, reizēm, lai gardums izdotos, liela loma ir garastāvoklim. Taču citu reizi to var sabojāt vai ietekmēt arī kāds produkts, tāpēc viņai svarīga izejvielu kvalitāte. «Es nevaru noskatīties, kā cilvēki ēd tās pulveru kūkas,» atzīst konditore, tāpēc pret kūku un citu gardumu cepšanu viņa attiecas nopietni, jo vissvarīgākā ir kvalitāte. «Es nevaru tā vienkārši izcept kūku,» stāsta Elīna. Viņai svarīga ir arī atgriezeniskā saite ar klientu, piemēram, dažādas tikšanās pirms kūkas cepšanas, vēlmju izklāsts un stāsts, kāpēc un kam gardums paredzēts. «Kūkā ielikta ne tikai garša un dekorējums, bet arī saruna un piedzīvojums,» uzsver Elīna.

Stiprais balsts

«Protams, ir brīži, kad uznāk spēku un radošais izsīkums. Tad man ir vajadzīga iedvesma,» stāsta konditore. Spēkus atgūt palīdz meistarklases, ko viņa pasniedz ne tikai jauniešiem, bet arī citiem interesentiem. Ikdienā Elīnu atbalsta vīrs Danijs, kurš katru dienu palīdz dažādos darbos, uzmundrina brīžos, kad nepieciešams. «Daudzi mums prasa – kā varat viens otru izturēt vienā uzņēmumā?» stāsta Elīna. «Man pat ir liels lepnums, ka šīs attiecības mums ikdienā nostiprinās arvien vairāk,» atklāj konditore. Protams, kā jau visās attiecībās, arī viņiem gadoties dažādi notikumi un situācijas. «Man ir prieks, ka man un Beķerfejai ir tāds stiprais balsts, jo es esmu emociju bumba,» uzsver Elīna.

Kūku piedzīvojumi

Kopš brīža, kad reiz liela kūka, ko klients vedis uz pasākumu, esot sabrukusi, Elīna pati nogādā savas kūkas līdz paredzētajai vietai. Tas esot arī viens no iemesliem, kāpēc viņi nav apdrukājuši savu automašīnu ar uzņēmuma logo. «Tad visi zinātu, kurš ir tas traucēklis. Mums ir jābūt ekstra uzmanīgiem uz ceļa,» atzīst Elīna. Savukārt kādā citā reizē Elīna ar kūkām sēdējusi automašīnas bagāžas nodalījumā, lai tās pieturētu un uzmanītu no jebkāda veida svārstībām. «Kad mēs braucām uz Latgali, es nemaz neiedomājos, ka ceļi var būt tik līkumaini un kalnaini,» nosmej Elīna. «Tad vīrs teica man – es griežos pa labi vai pa kreisi. Tad jau es zināju, kāda poza man jāieņem, lai noturētu kūku.» Kūkas, kas jāved uz attālākām svinību vietām, ved pa daļām un sagatavo uz vietas.

Priekšroka sāļajiem ēdieniem

«Es vienmēr zinu, ka man pēc saldajiem ēdieniem gribēsies kaut ko sāļāku,» atzīst konditore, jo garšojot ēdieni, kuros ir iekļauti dārzeņi un graudi, bet gaļu viņa izslēgusi no savas ēdienkartes. «Es sev neuzlieku zīmogu, ka esmu veģetāriete, vegāne vai bezglutēna produktu cienītāja, kas mūsdienās kļuvis par trendu,» apgalvo Elīna. «Es bez gaļas jūtos viegli. Gadiem ejot, esmu sapratusi, ka atveras vairāk garšas iespēju un dažādība.» Viņa arī domā, ka pēc pāris gadiem varētu audzēt vistas un atkal sākt ēst gaļu. Ir vēl kāds ēdiens, ko viņa neēd – tās ir citu taisītās kūkas. Vienīgais izņēmums ir omītes gatavotās, kuras esot debešķīgi garšīgas.

Radinieki un draugi esot tie, ar kuru kūkām visvairāk eksperimentē. «Tā, kas mums vēl ir palicis ledusskapī? Tad atrodas kāda šokolāde, zemenīte, mīklas pamatne un rodas jaunas garšas,» stāsta Elīna. Daži no eksperimentiem kļuvuši par īstiem šedevriem. Tāpēc ikdienā viņa necenšas strikti ievērot receptes. Meitai un dēlam viņa nespiež gatavot kūkas vai saldumus, jo nevēlas ietekmēt viņu profesijas izvēli. Par gatavošanu interesi izrāda dēls. «Nevar jau pateikt, vai tas ir aiz bērna ziņkārības vai intereses. Taču var teikt, ka Beķerfeja ir liela viņu ikdiena,» stāsta konditore. «Reizēm ir bijis tā, ka, ciemos esot, dēls ēd citu kūku un saka: «Eh, bet manas mammītes kūkas tomēr ir visgaršīgākās,»» smaidot stāsta Elīna.

Pilngraudu kēksiņi ar bumbieriem, brūklenēm un drumstalām

«Kēksiņi man atgādina bērnību,» atzīst konditore Elīna Boguša. Saldos kēksus viņa iesaka gatavot kopā ar bērniem, jo recepte ir tik viegla, ka nav nepieciešams pat elektriskais mikseris

Parastās drumstalas

• 100 g cukura

• 60 g bio kviešu miltu

• 1 tējkarote kanēļa

Marcipāna drumstalas

• 50 g sviesta

• 100 g bio kviešu miltu

• 100 g marcipāna masa

• 60 g cukura

Drumstalu pagatavošana: visas sastāvdaļas viegli saberž ar pirkstiem.

Sastāvdaļas kēksiņu mīklai

• 160 g bio kviešu miltu

• 60 g eļļa

• 1 mājas vistu ola

• 100 g cukura

• 75 g piena

• ½ tējkarote cepamā pulvera

• ½ tējkarote sodas

• šķipsniņa sāls

• citrona miziņa

• kanēlis

• bumbieri

• brūklenes

Pagatavošana: bļodā ieber cukuru. Pievieno sodu, cepamo pulveri un izsijātus miltus. Atsevišķā traukā iesit olu, samaisa to ar eļļu un pienu, pievieno garšvielas, pierīvē citrona miziņu. Sakapā smalki bumbierus.

Visas trīs masas viegli kopā samaisa, pievieno brūklenes. Pilda formiņās, bet virsū uzber drumstalas. Cep 200 grādu temperatūrā 20 minūtes.

Elīnas padomi:

• Pilngraudu milti notušē saldumu, un tie ir veselīgāki. Taču, ja tādu nav, var izmantot parastos miltus.

• Kēksiņu pildījumiem var izmantot dažādus augļus vai ogas. Tikai tos vajag pievienot ar mēru, lai kēksiņš nebūtu pārāk mitrs.

• Kēksiņus var dekorēt ar veselīgajām dzērvenēm vai brūklenēm