Pašā Kuldīgas pievārtē, Bumbieru alejā, mīt Benefeldu ģimene – Ilze, Ivars un trīs viņu bērni Kristiāna, Gvido un Sonora. Kristiāna jau aizgājusi savā dzīvē un audzina gadu veco Danielu, Benefeldu mazdēliņu. Ģimene pirms diviem gadiem ieguvusi Kuldīgas domes novērtējumu kā sakoptākās sētas īpašnieki. Piešķirtos 100 latus ieguldījuši baseina labiekārtošanā.
Dienā, kad viesojāmies Benefeldu īpašumā, ģimene bija devusies atpūtas braucienā pie radiem un draugiem Latgalē un viņu dārzu izrādīja ģimenes draudzene Ita Dadzīte. Viņa stāsta, ka dārzs šajā mājā veidots tikai ar pašu rokām, izdomu un iedvesmu. «Ilze nav mācījusies nevienā skolā – viņai ir dabas dots talants visu sastādīt gaumīgi un izcili. Viņa vienkārši dara. Kā mazais mājas gariņš visu dārzu izravē un sastāda atbilstošās krāsās,» tā Ita. Benefeldi iekārtojušies tā, lai pašiem būtu ērti un arī varētu uzņemt ciemiņus. Zied atraitnītes, rododendri, īrisi, magones un citas puķes. Protams, daudzas jau noziedējušas, bet daudzas vēl tikai ziedēs. Ilze domā par to, lai katrā mēnesī te būtu kaut kas ziedošs un skaists, sākot ar pavasari.
Iepriecina sevi un citus
Benefeldiem licies, ka viens dārza pleķis būs par maz daiļumam, tāpēc nopirkuši blakus vienu gabalu. Tagad viņiem ir 600 kvadrātmetru platība daiļa dārza. Acis piesien mini bērnu atrakciju parks, kur ir smilšu kaste, mantas, šūpoles un slīdkalniņš. Te uzauguši Benefeldu bērni un tagad rotaļājas mazais Daniels. Viņa priekam ir arī jaunais ģimenes loceklis – jūras cūciņa Tedis. Izrādās, te Jāņus svin ar plašu vērienu, sanāk kopā daudzi radi, draugi un kaimiņi. Benefeldi savā namā mīt arī ziemās, un tad uz Ziemassvētkiem allaž tiek izpušķota dārzā augošā eglīte, citreiz arī pārējie koki. Rotājumi ir pašu roku gatavoti no dabiskiem materiāliem. Un svētkos ir arī savs salūts, zina stāstīt Ita. Sezonas laikā ģimene izaudzē arī dārzeņus, zaļumus un augļus. Saime gan pateikusi, ka kartupeļus un bietes te neaudzēšot, jo kartupeļi te neiederas. Siltumnīcās izaug tomāti, gurķi, salāti un citi zaļumi. Divās apkurināmās siltumnīcās tiks audzēti dārzeņi arī ziemā.
Ekoloģiskā lauku pirts
Visu nedēļu ģimene daudz strādā, bet piektdienas ir atpūtas un svētku dienas, un tad saimnieks kurina pirti. Pirtiņa arī ir Ivara paša celta un izlolota. Lāvas ir iekārtotas trijos stāvos – tie, kuri var izturēt vairāk karstuma, izmanto trešo stāvu. Tur parasti dodas vīrieši. «Sievietes pirtiņā nevar iet bez ierīvēšanās ar medu. Tāds ir rituāls. Medus dod svaigumu un ādai – samtainu izskatu. Dravas viņiem nav, bet medu iegādājas no labiem, pazīstamiem lauciniekiem. Ziepes un dušas želeju tur nelieto, visi ierīvējas ar rupjo sāli. Viss process notiek dabiski,» klāsta Ita. Izrādās, ka ģimenei ļoti patīk senlaicīgas lietas, pirtiņā ir lietderīgi par galdu izmantots gan vecais Zingers, gan vecs ogļu gludeklis. Ja kāds piedāvātu, Benefeldi labprāt iegādātos vēl senlietas. Protams, pirtī tiek izmantotas bērza un kadiķu slotiņas, kumelīšu un nātru novārījumi. Viss ņemts no dabas veltēm, tāpēc lauku pirti var dēvēt par ekoloģisku.
Pirtiņa esot lielā cieņā Bumbieru alejas iedzīvotājiem. Pēc tās apmeklējuma jebkurš jūtas nevis kā otrreiz, bet kā pirmoreiz piedzimis. Protams, Benefeldiem ir arī duša, bet pirtotāji vislabprātāk pēc gara uzmešanas atsvaidzinās lielajā baļļā. Bijuši brīži, kad veldzējušies baseinā. Pie baseina iekārtota strūklaka, un, ja ir silta ziema, tad tā darbojas visu laiku. Māja ir iekārtota senatnīgā stilā. Otrajā stāvā ir guļamistabas, bet pirmajā stāvā – plaša virtuve, kur Ilze cep arī tortes svinīgiem gadījumiem.
Māksla veidot kompozīcijas
Ilze mēģina savu dārzu veidot tādu, lai katrā vietā būtu skaista krāsu harmonija. Saimnieks Ivars izveidojis interesantu kompozīciju ar otrādi apmestu koku, kuram saknes sniedzas debesīs. Dabiski, ka sieva to apdarinājusi ar puķēm. Atkal izdomāts ļoti skaists variants, kā puķu skaistumu apspēlēt. Nav iespējams pat nosaukt, kādas puķes Benefeldiem te nav. Cilvēkiem ir spēja rūpīgi strādāt un laba intuīcija – lai viens stādījums neaizēnotu citu, lai visas puķes augtu saulē. Tā arī ir māksla, – ar draudzenes veikumu lepojas Ita.
Saimniece esot ļoti jaukas dabas cilvēks, labprāt rušinās pa dārzu, īstenojot daudzās idejas. Nevar tikai augus apkopt, pie tiem jādodas ar mīlestību – tāds esot Ilzes princips. Dārzā ir daudz darba, un Ilze neiztiek bez vīra Ivara un bērnu palīdzības. Vīrs galvenokārt palīdz celtniecības darbos, bērni – iekopt dārzu. Interesanti, ka salātus saimniece audzē zālītē, un tie izaug ātrāk nekā zāle. Viņai patīkot eksperimentēt. Dārzā iekārtota lapene, kur saime ēd pusdienas vai, ja ciemiņi atbrauc, grilē gaļu. Pašreiz Benefeldi veido ekoloģisko tualeti un aku. Ventas ūdens tikšot izmantots dārza laistīšanai, bet ekoloģiski tīrais – lietošanai uzturā. Lietus ūdens arī tiks savākts, un tam būs notece, lai neapplūdinātu kaimiņus.
Seko puķu modei
Dārzā ir daudz dzīvžogu, un tie atdala sakņu dārziņu no košumdārza. Sakņu dārziņš ir prozaiski minimāls. Zemenes, ķiploki, burkāni, baziliks – audzē, lai vasaras sezonā ēdienkartē būtu kas svaigs. Benefeldi arī izdomājuši skaistus, ar zaļumaugiem piepildītus vārtiņus, kas ved uz kaimiņu plantāciju. Visur dārzā ir sakarinātas puķes podos. Kāda tur ir krāsu un formu bagātība! Abi Benefeldi viens otru papildina. Ivaram ir būvniecības firma, un viņš ir ziķeris celtniecības jautājumos, savukārt Ilze stāda un pārstāda ziedus un augus. Laikam jau saimniece nevar žēloties, ka viņai nekas neaug. Tas redzams, aplūkojot dārzu. Idejas saimniece paņēmusi, izmantojot vecus maisus. Puķu podiņš ielikts maisa drēbē, iekšā – puķes. Kāda radoša pieeja, un ko tik nevar uztaisīt no veca lina! Aptamborēts podiņš ar veciem maisu gabaliem.
Ideju Benefeldiem ir ļoti daudz, jo dārza pilnveidošana nekad nebeidzas. Kas apnīk, to izmet ārā. Tā vietā atkal nāk kas cits. Savā laikā bija ļoti modē īrisi. Šeit to daudz nav, tikai viens krūms pie baseina. Puķēm arī ir sava mode. Benefeldi cenšas tai sekot. Visu laiku kaut ko pērk no jauna. Kuldīgā visi skaisto dārzu īpašnieki jūtoties kā viena liela ģimene. Cits citam visu laiku kaut ko skaistu piespēlē. Ita rāda eņģeļtauri. «Tas ir daudzgadīgs augs, un Ivars kaut kur bija atradis izmestu. Savākusi, iestādījusi podā, un izaudzis skaists zieds ar eņģeļtaurēm kā lilija.» Kad pie Benefeldiem atnākot, negriboties pat sūdzēties par saviem kreņķiem, jo viss te tik skaists. Un, kā saka Ita, saimniecei ir ne vien zaļie pirkstiņi dārzā, bet arī kulināres dotumi, viņa protot zupu izvārīt pat no cirvja. Tas, protams, pa jokam, bet talantu mājasmātei netrūkst.
