Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Māja

Festivāls dvēseles mieram un labsajūtai

Smieklu jogas vadītājam Viktoram Tararajevam ir lieli mērķi – viņš vēlas pulcināt latviešus uz brangu sasmiešanos, ko ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā © F64

Sākt jaunu dzīvi nekad nav par vēlu. Un meklēt ceļu uz labāku, laimīgāku un piepildītāku ikdienu ar apmierinātu es ir uzdevums, kas pa spēkam ir katram. Dažiem sevis apzināšanai nepieciešama palīdzība, citi iztiek ar savu iekšējo spēku un apņemšanos. Tiem, kuriem vajadzīga iedvesma ķermeņa, veselības un dvēseles sakārtošanai, vai kuri vēlas smelt spēku kolektīvā darbībā, gaidīti Lucavsalā – Helsus festivālā.

Helsus festivāls ir izzinošs pasākums, kura galvenā tēma šogad ir izglītība un kā mācīt bērnus 21. gadsimtā. Norises vietā darbosies septiņi tematiskie dārzi, kuros gandrīz 100 meistaru dalīsies zināšanās par veselību, sevis izzināšanu, bērnu izglītību, dažādām praksēm dvēselei un ķermenim, veselīgu uzturu un vidi, profesijas izvēli jauniešiem u. c.

Tuvāk par festivālu Mājai pastāstīja pasākuma organizatoru pārstāve Agnese Irbe, bet par vienu no fiziskās kultūras dārzā notiekošajām aktivitātēm – smieklu jogu – pastāstīja tās direktors Viktors Tararajevs un sertificēts smieklu jogas līderis Jānis Kons.

Septiņi dārzi

Helsus festivāls ir par veselīgu, laimīgu un garīgi izglītotu cilvēku, tāpēc mērķis ir sniegt visaptverošas zināšanas minēto lietu realizēšanai. Ja ikdienā šķietami nav laika rast impulsus sevis apzināšanai un pilnīgas labsajūtas nodrošināšanai, vienmēr ir iespēja vērsties pie kāda, kas sniegs palīdzīgu roku.

Ja cilvēks vēlas izzināt sevi vai uzzināt jaunas lietas, mainīt dzīvošanas manieri vai paradumus jebkādā jomā, tad festivāls sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, jo pasākumā darbosies septiņas zonas jeb tematiskie dārzi: uzturs (kā ēdienkarte ietekmē veselību), fiziskā kultūra (apvienotas garaķermeņa prakses, kurās iekšējās izjūtas sinhronizē ar fiziskām aktivitātēm), alternatīvā medicīna (apvieno dažādas prakses, kas palīdz ceļā uz atveseļošanos un veikt preventīvus pasākumus, lai nesaslimtu, bet izprastu slimības cēloņus), sevis izziņa (lai izprastu savas dzīves mērķi un apzinātos misiju), dvēsele (nodarbības, kas mācīs, kā pietuvināties savai būtībai), vide (iepazīt, kādā pasaulē dzīvojam, un uzzināt par citām alternatīvām, neparastām vietām), bērni (kā vajadzētu mācīt bērnus 21. gadsimtā – laikā, kad noteikumus diktē tehnoloģijas).

Aizvien biežāk iespējams novērot, ka cilvēki meklē atbildes uz jautājumiem, kas līdz šim bijuši neaktuāli, taču, līdz ar blīvo informācijas apriti, daudzajiem pienākumiem, ir viegli sevi pazaudēt un neatrast harmoniju ar sevi un apkārtējo vidi. Cilvēki alkst pēc sava dabiskā stāvokļa – miera, tādēļ pamazām, bet aizvien uzstājīgāk meklē veidus, kā ķermenim būt līdzsvarā ar garu un prātu.

Ir vērts izsmieties

Viens no festivāla dalībniekiem ir smieklu jogas komanda, kas iemācīs izsmieties no sirds pat tiem, kuri ar humoru ir uz jūs un kuriem komēdija nav iecienītākais no žanriem.

Humors ir smadzeņu spēja uztvert, vai piedzīvotās situācijas un atgadījumi ir smieklīgi, atsaucoties uz pašu pieredzi un intelektu. Tomēr mēs varam apmānīt smadzenes un sniegt tām skābekļa trieciendevu ar mākslīgiem smiekliem, jo smadzenes nespēj atšķirt dabiskus smieklus no neīstiem. Tāpēc smieklu jogas pamatā nav humors, bet efekts, jo smiešanās treniņš izveido humora izjūtu un attīsta lietu uztveri. Jebkas var būt smieklīgs!

Starp ķermeni un prātu ir saikne, tāpēc jebkas ar prātu notiekošais ietekmē arī ķermeni. Cilvēks sagumušiem pleciem ir nomākts un noslīdējušiem lūpu kaktiņiem bēdīgs – to iespējams redzēt bez apbruņotas acs. Tomēr notiek arī pretēji – viss, kas notiek ar ķermeni, atsaucas arī uz prātu, tāpēc, iekustinot ķermeni, atplaukst arī mūsu prāts. Veicinot smiešanos, drīz mākslīgi izsauktie smiekli pārvēršas dabiskos, un pasaule pēkšņi šķiet daudz gaišāka vieta, kurā pašam būt atvērtākam un priecīgākam. Smieklu jogas pārstāvji apgalvo, ka smiešanās nenozīmē vienkāršu smiešanos, bet ir atsauce uz rotaļīguma izjūtu. Tiklīdz cilvēks iemācās spēlēties, būt mazliet bērnišķīgs, smiekli kļūst par dabisku parādību, un joki ir rodami ik uz stūra.

Ja šķiet, ka iemācīties smieties – tas ir neiespējami, praktiķi apgalvo pretējo. Līdzīgi tas ir kā iemācīties peldēt vai braukt ar riteni. Tu nemāki peldēt, kamēr neesi iegrimis ūdenī un piespiedis sevi virzīties uz priekšu – ar treniņu, pacietību, apņēmību un mērķi. Tieši tas pats attiecas uz smiešanos. Atkal un atkal atkārtojot konkrētu kustību vai procesu, mūsu ķermenis pie tās pierod un uztver kā normu.

Veselības uzlabošanai

Smiešanās piegādā skābekli smadzenēm, tādēļ ķermenis izjūt labsajūtu, un cilvēks jūtas veselāks. Tieši veselības stāvokļa uzlabošanās ir viens no smieklu jogas nozīmīgākajiem ieguvumiem, kas iedalīti divās kategorijās: cilvēkiem, kas nav slimi un vēlas saglabāt labu veselības stāvokli, un cilvēkiem, kas ir slimi un vēlas paātrināt atveseļošanās procesu. Smiešanās vingrinājumi, kas apvienoti ar pareizu elpošanu, nostiprina imūnsistēmu, palielina asins cirkulāciju un atslābina muskuļus. Smieklu joga ir spēcīgs līdzeklis pret depresiju, tā mazina asinsspiedienu un alerģijas reakcijas, ir ieteicama astmas un vēža slimniekiem. Mūsdienās viens no lielākajiem draudiem cilvēkam ir stress, un smieklu joga ir līdzeklis, ar ko cīnīties pret minēto daudzu slimību izraisītāju, jo izsmiešanās rutīna rada emocionālo līdzsvaru.

Lai ar smiešanos uzlabotu veselību, nepieciešams nepārtraukti smieties vismaz 10 līdz 15 minūšu ilgi. Tā kā smieklu jogas laikā izmantoti smiešanās vingrojumi, smiešanās procesu var pagarināt. Tam jābūt skaļam un dziļam, smiekliem jānāk no diafragmas, jāizmanto vēdera muskuļi.

Regulāra izsmiešanās uzlabo ne tikai veselības stāvokli, bet arī socializēšanās spējas un uzlabo personisko dzīvi, jo maina cilvēka domāšanu, attīsta personību un atraisa. Nav noslēpums, ka garastāvoklis nosaka dzīves kvalitāti un, praktizējot smieklu jogu, par labu omu sūdzēties nevajadzēs vairs nekad, jo no slikta līdz labam garastāvoklim ir tikai viens solis – izsmiešanās pat reizēs, kad to negribas. Smiekli smadzenēs aktīvi saražo endrofīnus – ķīmiskas vielas, kurām ir nomierinošs efekts uz organismu.

Smieklu joga maina domāšanu un veicina labu pašsajūtu, uzlabojas veselības stāvoklis. Tas ir brīnumlīdzeklis, ko izveidot ir tikai mūsu pašu spēkos.

Kas ir smieklu joga?

  • Smieklu joga ir unikāla koncepcija, kur ikviens var smieties – bez iemesla, humora izjūtas vai jokiem. Smiešanās raksturota kā vingrinājums grupā, ar acu kontaktu un rotaļīgumu, kas izaicina īstus un lipīgus smieklus.
  • Smieklu joga sastāv no smiešanās un jogas elpošanas vingrinājumiem. Tas uzlabo skābekļa apmaiņu mūsu ķermenī un smadzenēs, ļaujot mums justies enerģiskākiem un veseliem.
  • Smieklu jogas jēdzienam ir zinātnisks pamatojums, ka ķermenis nevar atšķirt tēlotus smieklus no īstiem.
  • Smieklu jogas kustību uzsāka ārsts Dr. Madans Kataria ar savu sievu Madhuri Kataria, jogas pasniedzēju no Indijas, kā arī pieciem citiem cilvēkiem Mumbajas parkā 1995. gadā. Šobrīd darbojas tūkstošiem Smiešanās klubu vairāk nekā 100 valstīs, arī Latvijā.