1. martā, kultūras pilī Ziemeļblāzma pirmizrādi piedzīvos Franca Lehāra operete Jautrā atraitne, kura šogad atzīmē 110. dzimšanas dienu un priecējusi skatītājus uz teātru skatuvēm visā pasaulē. Pēc ilgāka pārtraukuma tā atkal atgriezusies Latvijā, lai mūsdienīgā izpildījumā sniegtu jaukus mirkļus operetes mīļotājiem.
Šī ir otrā izrāde, ko iestudējis Latvijas Operetes fonds. Jautrās atraitnes izrādēs uz skatuves redzēsim arī iemīļotos trīs tenorus – Guntaru Ruņģi, Nauri Puntuli un Miervaldi Jenču. Opereti Jautrā atraitne uzskata par klasikas etalonu ar labu mūziku un interesantu libretu, kuru mūsdienīgi latviskojusi Amanda Aizpuriete. Jautrajā atraitnē būtiskākais ir mīlestība un tās visuvarenais spēks, kas ļauj glābt mazu valsti no bankrota, – šī ir tēma, kas šodien labi saprotama skatītājiem Latvijā.
Īpašs muzikāls iznāciens
Trīs tenori iejutušies Kalnu zemes vēstniecības nopietno darbinieku, kuri reizēm mēdz būt arī nerātni, lomās: Guntars atveido Kromovu, Kalnu zemes vēstniecības padomnieku, Nauris – baronu Mirko Zetu, Kalnu zemes vēstnieku Parīzē, bet Miervaldis – Bogdanoviču, Kalnu zemes konsulu. «Tā ir liela veiksme, ka izrādes režisors Jānis Kaijaks un producente, Latvijas Operetes fonda vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska nolēma mūsu trijotni apvienot vienā uzvedumā. Mums ir jau zināma pieredze šajā žanrā, jo visi trīs darbojāmies J. Štrausa operetē Sikspārnis, taču tajā visi trīs tik cieši nesadarbojāmies kā Jautrajā atraitnē,» atklāj Nauris un turpina, ka jauniestudējumā trijotnei tiekot iestudēts īpašs muzikāls uznāciens. Viņš stāsta, ka skatuves gaitās nācies tēlot dažādas lomas – mīlētājus, slepkavas, bet pirmo reizi atveidos varoni, kuru jaunā sieva krāpj ar šarmantāku vīrieti, taču barons savā naivumā to neredz. «Tas man aktieriski būs liels izaicinājums!» ir pārliecināts tenors. Miervaldis teic, ka izrādes tematika ir politiski aktuāla. «Lai skatītāji nāk uz izrādi, skatās un vērtē – katrā dialogā, frāzē un ārijā slēpjas šodiena. Galvenais, ka tajā skanēs latviešu valoda,» aicina tenors Miervaldis. «Priecājos, ka arī mēs, trīs tenori, varam dot savu artavu šajā pasākumā operetē, kas ir pārmantotības māksla.»
Jauna skatuviskā pieredze
Darboties operetes žanrā ir interesanti, atzīst Guntars. «Iestudējumu veido spēcīga radošā komanda – režisors Jānis Kaijaks, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, diriģents Guntars Bernāts, producente un pianiste Agija Ozoliņa-Kozlovska. Mūsu profesijā, operas žanrā, ir liela pieredze, kā tenori esam uzstājušies neskaitāmos koncertos, bet, darbojoties operetē, mēs daudz ko iemācāmies, apgūstam jaunas iemaņas, neraugoties uz to, ka katram pūrā operā ir vismaz 60 lomas un tūkstošiem solokoncertu,» spriež solists. Nauris piekrīt kolēģes operdziedātājas Sonoras Vaices teiktajam, ka koncertu pieredze nav līdzvērtīga tai, ko sniedz īsta skatuve un darbība uz tās, un tai jābūt regulārai.
Operete tautai ir vajadzīga māksla. «Operete ir grūts žanrs, jo māksliniekiem jābūt labiem aktieriem, jāprot dziedāt, runāt un dejot. Šī joma ir absolūti tukša kopš 1995. gada, kad operetes teātris tika aizvērts. Tagad jāliek visiem spēki kopā un jāmēģina šo žanru atjaunot,» atzīst Guntars. Nauris par priekšrocību uzskata to, ka šobrīd operete Latvijā ir projektu teātris un pozitīvi, ka tas gūst atbalstu no pilsētas, kurā darbojas, un sponsoriem. «Operete nav vienīgais žanrs, kas veiksmīgi var darboties Rīgā. Tieši tāpat atrastu entuziastu grupu, kas teiktu, ka šeit ir vajadzīgs baroka teātris un mūziklu teātris. Rīgā būtu vajadzīgs viens valstiski atbalstīts muzikāls teātris, kurā līdzās labi sadzīvotu baroka teātris, operete, mūzikls un kaut kas no laikmetīgās mūzikas.» Miervaldis ar smaidu atceras, ka no padomju gadiem saglabājies patiess stāsts – ja taksists tika lūgts vests uz operu, tad viņš braucis uz adresi Brīvības ielā 96, kur atradās operetes teātris, kas gadu desmitiem bijis populārs teātris, nevis uz Nacionālo operu. Guntars neslēpj, ka tajā laikā, kad operetes teātris tika likvidēts, trīs tenori vieni no pirmajiem aizpildīja tukšo operetes vietu ar Valentīndienas programmām.
Žanru daudzveidības iespējas
Visiem trijiem bijusi iespēja darboties visdažādākajos žanros – klasiskajā mūzikā, popmūzikā, tautas mūzikā un citos. Uzstājušies kopā ar visdažādākā žanra mūziķiem – Lindu Leen, Laimi Rācenāju, Jelgavas bigbendu, ar Latvijas diriģentiem un orķestriem. «Profesionālo darbību uzsāku rokmūzikā – darbojos grupā Vitamīns, Nauris – grupā Pērkons, abi dziedājām Valta Pūces vadītajā grupā Marana. Sākumā šķita, ka visu mūžu spēlēšu tikai rokmūziku, taču vienā dzīves posmā nonācu Valsts akadēmiskajā korī Latvija, kur sāku dziedāt Baha, Mocarta, Verdi, Pučīni mūziku. Tad sapratu, ka klasika ir kolosāla. Pašlaik man patīk gan rokmūzika, gan opermūzika un operete, galvenais – jābūt kvalitātei,» stāsta Guntars.
Līdzīgs stāsts ir Naurim, kurš atzīst: kad viņš sācis nodarboties ar klasisko mūziku, diezgan ilgi bijis nolieguma periods pret visu pārējo, atzīstot to par mazāk vērtīgu. «Esmu mainījies. Tagad katru vasaru dodos uz Positivus festivālu, kam pirms 10 gadiem neticētu. Klausos un izpildu dažāda žanra mūziku. Man patīk, ka pasaules jaunā laika slavenie operas mākslinieki raugās atvērtāk uz žanru daudzveidību. Viens no pasaules izcilākajiem tenoriem Hosē Karrerass koncerta beigās uz skatuves iznāca ar ģitāru un publikai nodziedāja Yesterday. Stereotips, ka operdziedātājs darbojas šaurā, specifiskā mākslā un ārpus tās neko daudz nezina un nesaprot, tiek lauzts.» Guntars teic, ka operetes mēģinājumu process ir aizraujošs, jo tiek meklēta patiesība, citreiz šķiet, ka tā ir atrasta, bet nākamajā mēģinājumā viss jāsāk no jauna. Nauris atklāj, ka gatavošanās Jautrās atraitnes pirmizrādei sakritusi ar laiku, kad tenoriem jāpieslīpē jauna spāņu programma. «Mūsu profesija ir skaista, ikdienā esam ļoti aizņemti, taču vēlamies iepriecināt savus klausītājus,» viņi teic. Turpinot sadarbību ar Latvijas Operetes fondu, 9. maijā Ziemeļblāzmā trīs tenori klausītājus aicinās uz spāņu programmas koncertu, kurā izskanēs arī spāņu sarsuelas (nacionālais muzikāli dramatiskais žanrs, kas līdzīgs operetei vai dziesmu spēlei).
Trīs tenoru fenomens
Viņu kopdarbs aizsākās pirms 18 gadiem, kas bija paredzēts kā vienreizēja uzstāšanās Latvijas Televīzijas ballē, lai viesiem būtu kāds negaidīts pārsteigums. Pirmais koncerts notika Mazajā ģildē, kad tur vēl bija uzstādīta skatuve. «Pēc koncerta ar Miervaldi braucām mājās, un es viņam teicu, ka tas ir zelta vērts, megaprojekts, jāizdod disks. Mēs atradām sponsorus, un tālāk viss aizgāja kalnā augšā ar daudziem koncertiem,» atceras Guntars. Nauris uzskata, ka trīs tenoru kombinācija enerģētiski ir maģiska, tai ir milzīgs spēks. «Šis veiksmīgais salikums,
mūsuprāt, slēpjas arī tur, ka esam ļoti atšķirīgi it visā. Nevar nepieminēt arī komponistu Juri Kulakovu mūsu darbības sākotnējā posmā gan ar žanrisko daudzveidību, gan kā skolotāju, no kura daudz iemācījāmies. Tolaik mums bija aktīva darbība Nacionālajā operā, taču viņš mums parādīja jaunu ceļu, jo paši nepieļāvām to, ka var plaši pārkāpt operas žanra robežas.»
Uz mazajiem kultūras centriem
Guntars ar smaidu tēlaini salīdzina, ka pašlaik trijotne esot kā labi nostāvējies vīns, joprojām garšīgs un nepārgatavojies. «Šobrīd esam spēka pilnbriedā. Esam kļuvuši prātīgāki un piezemētāki, bet sirdī joprojām jauni un tikpat azartiski.» Nauris turpina, ka, paceļot laba vīna glāzi, neesot jāšaubās, kāda būs kvalitāte, un ir zināma garantija – būs iespēja baudīt. Un tāpat ir ar viņiem, trīs tenoriem. Nākotnes plānos ietilpst koncertturneja rudenī uz ASV, kas uz šo valsti būs jau sestā profesionālo mūziķu kontā. Trīs tenori Latvijā uzstājušies gandrīz visos lielākajos kultūras centros, arī lauku ciematos koncertējuši. «Mūsu sapnis – apbraukāt visus mazos Latvijas kultūras centrus, kuru ārpus Rīgas ir apmēram 500. Mums nav izejas – tikmēr savu radošo darbību nevaram beigt, kamēr to nebūsim izdarījuši. Enerģijas apmaiņa ar klausītāju un patiesums, kāds strāvo, aizbraucot uz kādu no Latvijas mazpilsētām, – to ne ar ko nevar salīdzināt,» stāsta Nauris. Viņi vienmēr varot priecāties par publikas pausto atzinību. Mūziķi atceras, ka ar lielu sajūsmu un skaļām ovācijām Mazajā ģildē koncertus uzņēmuši vācu tūristi.
Katrā valstī trīs tenori
Nauris piekrīt atziņai, ka trīs tenoru kombināciju var dēvēt par atsevišķu izpildītājmākslinieku žanru. «Pēc trīs tenoru – Pavaroti, Domingo un Karrerasa – uzstāšanās buma katrā valstī izveidojās vismaz viena tenoru kompānija. Ar ko mēs, trīs Latvijas tenori, atšķiramies no vācu vai austriešu tenoriem? Šo jautājumu uzdevām sev un Jurim Kulakovam, un tā ietekmē izveidojās mūsu kopdarbs ar J. Kulakovu un Rīgas Doma zēnu kori – 12 latviešu tautasdziesmas. Pēc daudziem gadiem klausītāji varbūt aizmirsīs mūsu koncertus, O sole mio interpretāciju, bet albums Trīs jaunas māsas ar latviešu tautasdziesmu apdari paliks,» spriež Nauris.
Viņš secina, ka brendam Trīs tenori vislabāk atbilst trīs nobrieduši vīrieši, nevis jaunieši. «Kad sākām kopā uzstāties, bijām jau izveidojušies kā personības, mums bija pāri 35. Lai radītu interesantas programmas, solistiem jābūt ar labu bagāžu, kuri pierādījuši sevi dažādos žanros,» atzīst mūziķi. Trīs tenoru auditorijas vecums koncertos esot dažāds, tas ir atkarīgs no piedāvātās programmas. «Reizēm cilvēki jauc, ka trīs tenori izveidojās no pieciem tenoriem, taču tas bija pavisam cits projekts. Sākumā uzstājāmies kopā ar Kārli Zariņu un Jāni Sproģi, taču vispirms radās trīs tenori,» precizē izcilie Latvijas tenori.
Izrādes:
• Franca Lehāra operetes Jautrā atraitne pirmizrāde – 1. martā plkst. 17.00.
• Izrādes – 8. martā plkst. 17.00 un 15. martā, 12. un 18. aprīlī plkst. 18.00 kultūras pilī Ziemeļblāzma.
• 9. maijā plkst. 17 kultūras pilī Ziemeļblāzma būs koncerts Operetes pavasaris. Uzstāsies trīs Latvijas tenori, Artis Gāga (saksofons), Marlēna Keine (soprāns), orķestris, diriģents Guntars Bernāts. Koncertu vadīs muzikoloģe Liene Jakovļeva. Programmā – jautra, populāra Johana Štrausa, Franca Lehāra operešu mūzika, spāņu operete, itāļu hiti, kinomūzika.
