Hemoroidālā slimība lielākā vai mazākā mērā bojā dzīves kvalitāti gandrīz pusei eiropiešu, un Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā nav izņēmums. Medicīna meklē šai aktuālajai problēmai arvien jaunus risinājumus, sākot no zālēm un beidzot ar operācijām.
«Pēdējā laikā mēs, proktologi, savās profesionālajās diskusijās esam pievērsušies jautājumam par to, ka Latvijā hemoroidālās slimības ārstēšanai pārsvarā lieto vai nu medikamentus, vai arī ķirurģiskas metodes, bet maz ir tādu ārstēšanas veidu, kas atrastos pa vidu starp šīm divām grupām,» stāsta Lāzermedicīnas klīnikas ķirurgs koloproktologs Ints Bruņenieks. Viena no tādām metodēm, kuru ar panākumiem praktizē šajā klīnikā, ir HeLP procedūra. Par to mūsu saruna.
– Ko tas nozīmē – HeLP procedūra?
– Nosaukums radies, saīsinot angļu valodas vārdus hemorrhoid laser procedure, kas tulkojumā nozīmē – hemoroīdu lāzerprocedūra. Tā ir mazinvazīva, daļēji ķirurģiska hemoroīdu ārstēšanas metode, kuras pamatā ir hemoroidālo artēriju piededzināšana ar lāzeru. Procedūras laikā ar speciālu doplerzondi atrodam, kurā vietā zem gļotādas atrodas slimīgi paplašinātais hemoroīdu barojošais asinsvads, un to piededzinām. Ar to pašu aparatūru arī kontrolējam, vai asinsvads ir noslēdzies, – tiek iegūts skaņu efekts, pēc kura var spriest, vai asins plūsma samazinās. Caur gļotādu ar lāzeru apstrādājam problēmas vietu, rezultātā sākotnēji notiek artērijas tromboze, veidojas rētaudi, kuri sašaurina asinsvadu, samazinās asins pieplūde, hemoroīds saplok līdz normālam izmēram. Rētaudu veidošanās arī sekmē saišu mehānisma nostiprināšanu, kurš notur hemoroidālos mezglus noteiktā stāvoklī apkārtējos audos, kavējot mezglu izkrišanu.
– Kā jāsagatavojas procedūrai, un kā cilvēks jūtas pēc tās?
– Nav nepieciešama nekāda īpaša sagatavošanās, jāveic vienīgi mikroklizma, kas nav sarežģīti. Īpašas analīzes nav vajadzīgas, dažkārt nozīmējam vienkāršas asinsanalīzes. Klīnikā pacients pavada 30–40 minūtes, pēc procedūras var būt neliels diskomforts, bet līdz šim nav bijušas sūdzības par sāpēm.
– Vai šī procedūra notiek narkozē, operāciju zālē?
– HeLP procedūras ir iespējams veikt lokālā anestēzijā, bez anesteziologa klātbūtnes. Sākumā mēs tās izpildījām operāciju zālē, bet uzkrātā pieredze ļāva secināt, ka šīs procedūras droši var veikt ambulatori, ārsta kabinetā. Mūsu klīnikā notikušas jau vairāk nekā 200 šāda veida procedūras. Ar šo pacientu daudzumu esam sasnieguši Eiropas līmeni un, salīdzinot ar citiem publicētajiem pētījumiem, varam teikt, ka rezultāti ir labi. Pieredze mums ļauj pilnveidot šo metodi un paplašināt indikāciju loku, kurām tā izmantojama.
– Kādas jaunas iespējas esat atklājuši un ieviesuši?
– Procedūras laikā varam ne tikai apstrādāt hemoroidālos mezglus, bet arī lokālā anestēzijā veikt traucējošo ādas krociņu noņemšanu anālās atveres apvidū, kā arī likvidēt nelielus taisnās zarnas polipus. Pēdējos mēnešos esam šo metodi pilnveidojuši vēl tālāk – procedūras laikā varam veikt arī skleroterapiju hemoroidālajiem mezgliem, lai pastiprinātu ārstēšanas efektu, liekot šiem mezgliem vēl vairāk samazināties.
– Kādām hemoroidālās slimības stadijām piemērota HeLP procedūra?
– Galvenokārt šī procedūra domāta nelielām hemoroidālās slimības stadijām, kad ir nelieli hemoroidālie mezgli un var būt asiņošana, diskomforts un nieze. Ar šādām procedūrām mēs spējam bez striktas ķirurģiskas iejaukšanās novērst minētās sūdzības. Šobrīd mēs esam paplašinājuši indikācijas šai procedūrai, un, ja pacients ir kategoriski pret lielāku ķirurģisku iejaukšanos, tad ir iespējams veikt šo procedūru arī vēlīnākās hemoroidālās slimības stadijās. Gadās, ka cilvēks nevēlas narkozi vai arī ārsti ir atzinuši, ka narkoze var radīt lielu risku viņa veselībai; tāpat ir situācijas, kad pacientam nav laika operācijai, bet hemoroidālās slimības izpausmes ir traucējošas un viņš vēlas panākt kaut vai īslaicīgu uzlabojumu, lai hemoroidālie mezgli netraucētu un neasiņotu. Mēs negarantējam, ka viss būs pilnīgā kārtībā, tomēr varam uzlabot situāciju, veicot HeLP procedūru un papildus arī skleroterapiju. Šādu gadījumu, kad piekrītam pagaidu risinājumam, nav daudz, taču, pat mums pašiem par pārsteigumu, metode arī te izrādās salīdzinoši efektīva un vēlīnās hemoroidālās slimības stadijās var kalpot kā tilts uz nopietnāku ārstēšanu.
– Viena no sūdzībām, ar kurām cilvēki reizēm nesekmīgi cenšas tikt galā paši, ir nieze anālās atveres apvidū. Pie kāda speciālista ar šo problēmu jāiet – pie proktologa vai pie ādas ārsta?
– Nieze perianālajā zonā ir daudziem pacientiem ar hemoroidālo slimību. Reizēm tā patiešām ir neizturama, un cilvēka dzīves kvalitāte stipri pazeminās. Sākotnēji mēs viņus visus nosūtījām pie dermatologa, bet ar laiku novērojām, ka vairāk nekā pusei šo pacientu pēc HeLP procedūras sūdzības par niezi izzūd. Šī procedūra ir viena no izvēles metodēm, lai novērstu perianālo niezi, ko varētu saukt arī par hemoroidālo niezi, jo to izraisa nelieli hemoroīdi. Procedūras laikā var arī paņemt ādas biopsiju un nosūtīt uz histoloģisko analīzi. Ja nieze tomēr turpināsies un būs jādodas pie dermatologa, tad analīze palīdzēs izvēlēties mērķtiecīgāku ārstēšanu un ātrāk nonākt pie pozitīva rezultāta. Ņemot vērā to, ka vairāk nekā pusei pacientu nieze pāriet pēc HeLP procedūras, mēs secinām, ka primāri ir jārisina tieši hemoroīdu problēma un tātad vispirms jāiet pie proktologa. Mūsu klīnikā strādā dermatoloģe Dr. Kristīne Zabludovska, kura ir padziļināti izpētījusi ādas problēmu specifiku perianālajā zonā, un, kopīgi sadarbojoties, mēs varam panākt pacienta stāvokļa uzlabošanos.
– Kādēļ hemoroidālo slimību pavada ādas nieze?
– Novērojumi rāda: ja kaut kur organismā ir lokāls nervgaļu kairinājums, tas var izraisīt arī neirogēnu niezi. Hemoroīdi anālajā kanālā izraisa nelielu kairinājumu, kā rezultātā rodas nieze, diskomforts, kuru pacients pat īsti nevar aprakstīt, bet, atrisinot hemoroīdu problēmu, šīs sūdzības pāriet. Zinātnieki joprojām strīdas par to, kādēļ rodas nieze anālās atveres apvidū, bet viena no teorijām vēsta, ka, palielinoties asinsvadu sieniņu caurlaidībai, apkārtējos audos nonāk bioloģiski aktīvas vielas – iekaisuma mediatori, kas izraisa arī niezi un diskomfortu. Te mēs ar HeLP procedūru varam labi palīdzēt, protams, ja nav jau izveidojušies lieli hemoroidālie mezgli. Arī uz proktoloģiju attiecas tas pats princips, kas uz daudzām citām medicīnas nozarēm: jo agrāk sāksim ārstēt, jo tas būs mazāk invazīvi un mazāk traumatiski.
– Vai arī izmaksu ziņā izdevīgāk?
– Nenoliedzami. Citur pasaulē, piemēram, Vācijā, kur novembrī biju divās klīnikās, cilvēki risina šīs problēmas laikus. Tur diezgan daudz izmanto skleroterapiju un arī gumijas ligatūru uzlikšanu hemoroidālajiem mezgliem. Ir gan pierādīts, ka gumijas ligatūru efekts nav paliekošs, tas saglabājas aptuveni uz pieciem gadiem, un pacienti jau zina, ka viņiem būs periodiski pastāvīgi atkal jāiet pie proktologa. HeLP procedūra šajā ziņā ir izdevīgāka. Janvārī Lāzermedicīnas klīnikā to turklāt iespējams veikt ar atlaidi, un pacientu atsaucība ir ļoti liela.
– Varbūt cilvēki vilcinās iet pie proktologa tāpēc, ka runa ir par ļoti delikātām problēmām?
– Mēs vienmēr sakām: būtiskākais ir saņemties, psiholoģiski nobriest, lai aizietu pie šāda speciālista. Ja ir kaut kādas problēmas ar vēdera izeju – aizcietējumi, asiņošana, sāpes vēdera izejas laikā, nieze, hemoroīdi, kādas citas problēmas anālās atveres rajonā vai ādas problēmas starpgūžu rajonā, tad ārsts, pie kura jāiet, ir proktologs. Varam solīt, ka pieņemšana notiks diskrētā gaisotnē, moderni aprīkotā kabinetā, piedaloties ārstam un medicīnas māsai. Proktologs ir savā ziņā kā uzticības persona, pie kuras pacients var droši vērsties ar delikātiem jautājumiem par šo ķermeņa zonu, atrast kopīgu valodu un saņemt palīdzību.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar Lāzermedicīnas klīniku
