Sirds asinsvadu slimības un ļaundabīgi audzēji ir galvenie priekšlaicīgas mirstības cēloņi ne tikai Latvijā, arī visā pasaulē. Starp ļaundabīgajiem audzējiem pirmajā vietā ir bronhu un plaušu audzējs, tam seko kolorektālais jeb zarnu audzējs, bet trešajā vietā ir kuņģa audzējs. Pasaules zāļu ražotāji prognozē, ka ap 2030. gadu mirstība no ļaundabīgiem audzējiem gadā sasniegs 12 miljonus gadījumu. No kā rodas un no kā barojas šī ļaunā slimība? Kā sevi no tās pasargāt? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz rast makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis.
«Audzēja šūnas neierobežoti dalās uz visām pusēm un ātri aug. Tās veido metastāzes un atkārtojas. Tās aug apkārtējos audos, veicinot to sabrukšanu. Pa cilvēka ķermeni to pārnēsā asinis un limfa. Kas tas ir cilvēka ķermenī? Kas notiek cilvēka organismā? Es uzskatu, ka tā ir miskaste jeb skāba vide, kas ieslēgusies cilvēka iznīcināšanai. Principā vēzis pēc savas būtības ir samērā glups radījums – viņš noēd to vidi, kurā dzīvo, un viņam ļoti garšo skāba vide organismā,» uzskata Roberts Lācītis, biedrības Lācīša Skola dibinātājs un direktors. Kas veido skābu vidi? Tie ir emocionāli un fiziski satricinājumi, tas ir nepareizs uzturs, tā ir piesārņota ārējā vide jeb gaiss, ko elpojam, un tās ir hroniskas slimības – vēzis aug uz šīm vibrācijām.
Organisma sanitārs
Makrobiotikas speciālists atgādina, ka ik gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni un zināšanas par onkoloģiskajām slimībām, to profilaksi, savlaicīgu slimību atklāšanu, kā arī ārstēšanās iespējām, taču šai sakarā viņam atmiņā nāk Mātes Terēzes reiz paustais: «Es nepiedalīšos demonstrācijā pret karu, bet demonstrācijā par mieru būšu pirmajās rindās.» Arī Roberts Lācītis uzskata: ja mēs cīnīsimies tikai pret vēzi, mēs to nepieveiksim, jo tas vienmēr radīs citas formas un mēģinās veikt citas darbības. «Es uzskatu, ka vēzis cilvēka organismā ir sanitārs: ja cilvēks savu organismu ir piesārņojis, vēzis nāk šo miskasti iztīrīt. Ar ko piesārņojis? Vispirms jau ar uzturu, kas nozīmē, ka tas ir sintētisks, ķimizēts, attaukots, bez jebkādām dzīvības pazīmēm – jo tā nav barība cilvēka šūnām. Organismam ir vajadzīgs dabīgs uzturs – tāds, kas spējīgs ātri samaitāties, jo cilvēka šūnas ļoti labi barojas, vairojas un papildinās tikai ar dabīgu vielu palīdzību. Ar dabīgu burkānu, ar dabīgu pienu, ar dabīgiem griķiem, ar dabīgiem dārzeņiem un augļiem,» skaidro makrobiotikas speciālists, piebilstot, ka, piemēram, pomelo, ko varam nopirkt veikalā, dabīgi izaudzis ir basketbola bumbas izmērā, bet mēs ēdam produktu, kas vēl nav izaudzis, tātad – tur vēl nekā vērtīga nav.
Roberts Lācītis uzsver: organismā miskasti rada visi krāsainie dzērieni; balinātie milti; rauga, jo īpaši termofilā rauga produkti; vistas, cūkas, liellopa gaļa, kas izaudzēta ar antibiotikām un hormoniem (nav laba arī mežacūkas gaļa, jo mežacūka ēd ģenētiski modificēto kukurūzu tā, ka šņakst vien); nekvalitatīvi piena produkti, tai skaitā siers – jo īpaši kausēts (jo vairāk pārstrādāts, jo sliktāks). «Organisms to nespēj pārstrādāt, nespēj izvadīt, līdz ar to viņš to visu noliek savās miskates zonās. Nekvalitatīvi piena produkti aiziet ciskās, radot celulītu, savukārt siers sievietēm salien iekšā krūtīs, radot dažāda veida cistas,» norāda Roberts Lācītis.
Mazais vārdiņš «ne»
«Emocionālais satricinājums numur viens, kas bendē Latvijas tautu, ir mazais vārdiņš «ne», kas tiek likts teikuma priekšā. Ja tas tiek teikts nolieguma formā: «nē, negribu», «nē, nezinu», «nē, nedarīšu», tad viss ir pareizi. Bet mēs jau sakām: «nē, nu labi», «nē, nu gribu»... Tad nē vai labi? Tad nē vai gribi? Šis mazais vārdiņš «nē» rada pilnīgi iznīcinošu enerģiju tālākai darbības formai, kam vajadzētu izrietēt no šī teikuma,» uzskata Roberts Lācītis. Braucot ar mašīnu, viņš klausās radio, un tur šis «nē» stundas laikā tiekot pateikts ļoti daudzas reizes. Tā ir negatīvās enerģijas transformēšana, uzskata makrobiotikas speciālists, piebilstot, ka tai ir liela iedarbība uz cilvēku. Tas pats notiek televīzijā, vienīgi avīzēs un žurnālos tā neraksta – tur korektori savu darbu izdara perfekti. «Ieslēdzot televizoru vai atverot avīzi, redzam galvenokārt, kas slikts ir noticis pasaulē. Ļoti maz redzam labo, un lielākās ķezas sākas no emocionālās spriedzes, kurā pastāvīgi tiekam turēti. Turklāt emocionāli latviešu tauta ļoti labi māk viens otru noēst, tādā veidā fantastiski saskābinot vidi. Tādas tendences diemžēl ir.»
Arī no fiziskiem satricinājumiem – piemēram, nelaimes gadījumiem – var dabūt kreņķus, stresu, un tie arī organismā rada skābu vidi.
Roberts Lācītis uzsver: tikpat smaga tēma ir arī ārējā vide. «Ne tikai notekūdeņi un gaisa piesārņojums, bet arī māju remonts ir mūsu apkārtējā vide. Ļoti daudzi cilvēki mirst pēc tam, kad ir izremontējuši dzīvokli – krāsas, lakas, tapetes, līmes... Jā, smuki, bet uz cilvēka organismu tas viss atstāj ļoti sliktu iespaidu. Tāpat kā melnā pelējuma sēne, kas ir visļaunākā pasaulē. Kādreiz dedzināja mājas, lai to iznīcinātu,» stāsta makrobiotikas speciālists.
Neatbildētie zvani
Roberts Lācītis aicina atcerēties zelta patiesību, kas nemainās jau gadu tūkstošiem: «Kad satiekas vīrietis un sieviete un abi mīlējas, dažreiz dzimst bērni. Septiņas dienas spermatozoīds ar olšūnu domā, ko darīt: audzēt šito vai taisīt citu... Līdz 21. dienai sāk attīstīties zarnu trakts – auglis ir tik mazs, ka viņu redzēt vēl nevar, bet tam jau ir zarnu trakta aizmetnīši. Nākamā, kas attīstās, ir asins sistēma, un tad – nervu sistēma. Un tas, ka mazais cilvēciņš nav piesiets pie mammas ne ar galvu, ne dibenu, ne ar nervu galu vai aci, bet tieši ar nabu, nozīmē, ka pats galvenais cilvēka dzīvē ir ēdiens. Jo, kad bērniņš piedzimst, viņam nedod lasīt avīzi un nestāsta, kas notiek Ukrainā – viņam iedod pupu mutē, un viņš dabū mātes pienu.»
Makrobiotikas speciālists uzskata: tai brīdī, kad cilvēks saslimst ar vēzi, viņš sevi jau ir piesārņojis līdz bezgalībai. Viņaprāt, tas ir jau pēdējais zvans, pirms tam noteikti ir bijuši citi zvani, tikai cilvēks uz tiem nav atbildējis. Protams, tai brīdī viņam ir jārīkojas – ir jāpārtrauc tā dzīve, kas tika dzīvota līdz tam.
«Es būtu ļoti laimīgs, ja cilvēkam piemaksātu par to, ka viņš ir vesels, un nemaksātu par slimības lapu. Jā, es saprotu, ka ir dažādi gadījumi, kad nevar savādāk – lūzumi, trūces –, bet viss, kas attiecas uz iesnām, klepu un, jā, arī audzējiem, tā ir tikai cilvēka paša nolaidība. Tie ir tie neatbildētie zvani, uz kuriem viņš nav atbildējis – tie krājas, krājas, līdz beigās pārtop draudīgā īsziņā: tuk-tuk, esmu klāt!» uzskata Roberts Lācītis. Šai sakarā viņš ikvienam iesaka izlasīt Robina S. Šarmas grāmatu Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari.
Virs nabas, zem nabas
Otra grāmata, ko iesaka Roberts Lācītis, ir viņa makrobiotikas pasniedzēja Mičo Kuši sarakstīta – The Cancer Prevention Diet. Par uzturu, kas cilvēku pasargā no ļaundabīga audzēja. «Tajā apkopoti apmēram 20 dažādi audzēju veidi, un galvenais uzsvars likts uz to atšķirībām, līdz ar to arī katram ir atšķirīga ēdienkarte. Viņš audzējus sadala divās daļās: tie, kas ir virs nabas, un tie, kas ir zem nabas. Tiem audzējiem, kas atrodas virs nabas, ir tendence strauji augt, veidot metastāzes un izplesties uz visām pusēm – šādiem audzējiem kategoriski aizliegts dot vitamīnu C, jo tas cilvēka organismā vairo izplešanās enerģiju. Savukārt tiem, kas ir zem nabas, ir tendence vākties kopā, biezēt, kondensēties. Tie aug, savācot sevī visāda veida miskasti, un tiem vitamīns C jāēd spaiņiem, jo tas palīdz audzēju atšķaidīt. Protams, ne jau viens vitamīns C atrisina problēmu – stāsts ir par to, ka katrā atsevišķā gadījumā ir dažādas ēšanas teorijas, bet uz visiem attiecas tas, ka jāēd tikai dabīgi auguši produkti.»
Roberts Lācītis uzsver: neviens dakteris, neviens makrobiotikas speciālists, neviens pūšļotājs, neviens zintnieks un neviena zāļu tantiņa cilvēkam nevar palīdzēt, ja viņš pats to negrib un pats ar sevi nestrādā. «Cilvēks izdzīvo tikai tad, kad pats ieslēdz sevī izdzīvošanas štepseli,» viņš nešaubās, jo savā dzīvē ir redzējis konkrētus piemērus. «Mičo Kuši sievai, jau pavisam jaunai meitenei, bija dzemdes audzējs, bet viņa piedzemdēja piecus bērnus un nodzīvoja garu mūžu. Kad viņai jautāju, kā viņa sadzīvo ar audzēju, viņa atbildēja: «Ļoti labi sadzīvoju: es zinu, ko viņš ēd, un es viņu kontrolēju – vai nu es viņam to dodu, vai nedodu...» Audzējs ļoti labi iedarbojas uz smadzeņu šūnām un piespiež savu saimnieku ēst to, kas tam vajadzīgs. Tāpēc ir svarīgi cilvēkam pašam pieņemt lēmumu, kā tālāk dzīvot, ko ēst un ko neēst. Ir jāaizmirst vecā dzīve, vecie paradumi un jāsāk dzīvot un ēst pa jaunam!»
Roberts Lācītis uzskata, ka dzimumorgānu audzēji – gan vīriešiem, gan sievietēm – ir no neapmierinātības ar seksuālo dzīvi, ar partnerattiecībām. «Jau sensenos laikos ir ļoti konkrēti pateikts, ka sieviete abižojas ar iegurni. Tas nozīmē: ja sieviete apvainojas uz vīrieti, ja sākas greizsirdība, iet bojā sievietes dzimumorgāni. Tie sāk vēžoties, un pret to nepalīdz neviena profilaktiskā pote. Tāpat arī vīrietim: ja viņš netiek klāt pie sievietes, viņam sākas prostatas dziedzera problēmas. Secinājums? Par skaistu seksu!»
Jāattīrās, pareizi ēdot
Ja cilvēks ir vesels, bet vienā dienā pienāk zvans, ka ir grūti, slikti, nav spēka, skaidrs: organisms ir pieķēzīts. Ir jāsāk tīrīties, pareizi ēdot. Ir jāļauj organismam pašam attīrīties, un sešu līdz deviņu mēnešu laikā organisms var iztīrīties. «Ja cilvēks pats to grib, tad efekts ir simtprocentīgs,» Roberts Lācītis par to savā praksē ir pārliecinājies. «Protams, es nesaku, ka, ēdot prosas putru, cilvēks atbrīvosies no aizkuņģa dziedzera audzēja. Tā nē. Uzturs ir svarīgs, lai saglabātu veselību ilglaicīgi.»
Viņš norāda: neviens vēl nav saņēmies drosmi atvērt restorānu, kurā gatavotu pēc makrobiotikas principiem. Ir pēc ājurvēdas principiem, ir veģetāriešiem, bet tas ne vienmēr nozīmē veselīgu ēdienu. Tāpat arī televīzijā: neviens no kulinārijas raidījumiem neesot par veselības uzturēšanu ar ēdiena palīdzību. «Jo tad taču tas būs ne visai garšīgi, varbūt pat ne visai skaisti, turklāt tam nevarēs dabūt reklāmdevēju – ne majonēze, ne kola to nesponsorēs... To varētu reklamēt ekoloģiskie zemnieki, bet viņi paši knapi izdzīvo.»
Kādreiz, senos laikos
- audzējus ārstēja un cilvēki veselību stiprināja ar: mārrutkiem, ķiplokiem, rutkiem, nātrēm, čagu, bebru dziedzeriem (čagas un bebru dziedzeru uzlējums uz cilvēka organismu iedarbojas unikāli labi)
- simtprocentīgi dzīvi varēja izmainīt ar ārstniecības augiem: ar asinszāli, ceļmallapām, strutenēm, tauksakni, irbeni un vēl kādiem 50 augiem, kas sastopami tepat, mūsu Latvijas pļavās
VĒZIM GARŠO
1. Nepareizs uzturs
- visi krāsainie dzērieni
- balinātie milti
- rauga, jo īpaši termofilā rauga produkti
- vistas, cūkas, liellopa gaļa, kas izaudzēta ar antibiotikām un hormoniem – jo dabīgi tik īsā laikā tik lielu gaļas masu nav iespējams izaudzēt
- nav laba arī mežacūkas gaļa, jo viņa ēd ģenētiski modificēto kukurūzu tā, ka šņakst vien
- nekvalitatīvi piena produkti, tai skaitā siers, jo īpaši kausēts (jo tas vairāk pārstrādāts, jo sliktāks)
2. Emocionāli un fiziski satricinājumi
- greizsirdība, dusmas, agresija un žēlabas
3. Piesārņota ārējā vide
4. Hroniskas slimības
