Artūra Bebra ģimene apmēram pirms astoņiem gadiem rudenī no trīsistabu dzīvokļa Rīgā pārcēlās uz dzīvi pašu spēkiem labiekārtotā personiskā mājā Salaspilī. Kopā ar sievu Ritu pirms tam mitinājušies vienā istabiņā pie dzīvesbiedres vecākiem, tad izbaudījuši divistabu, pēc tam trīsistabu dzīvokļa ērtības, taču bijis sapnis par savu māju. Divstāvu ģimenes mājā dzīvo arī meita Marija ar draugu Mārci, un, šķiet, ģimenes mīlulis kaķis Brunis tajās jūtas ļoti omulīgi.
«Kad apmēram pirms desmit gadiem Salaspilī pārdeva zemi, paziņas, kas šeit dzīvoja blakus un pie kuriem braucām ciemos, mūs mudināja, lai braucam skatīties un pērkam,» atceras Bebru ģimene. Rita stāsta, ka pirms tam ar vīru kopīgajās mājvietās, dažādos dzīvokļos, visu iekārtojuši no nulles – lauztas sienas, līmētas tapetes, pirktas mēbeles. Virtuvē Artūrs izbūvējis sienas skapi, nākamajā dzīvoklī process sākts atkal no jauna, lai to kompleksi iekārtotu vizuāli skaistu un pēc savas gaumes.
«Kad saņēmām priekšlikumu pirkt šeit zemes gabalu, viss vēlreiz bija jāsāk no nulles, arī mēbeles līdzi neņēmām. Tas mums atkal bija jauns izaicinājums. Kad atnācām uz šejieni dzīvot, māja vēl nebija gatava. Pirmais stāvs bija kārtībā, bet ēkas otro stāvu pakāpeniski praktiski remontējām paši,» viņi atceras. Mājas projektā veiktas minimālas izmaiņas, pavisam nedaudz paplašinot viesistabas daļu.
«Dzīves lielāko daļu mitinājos dzīvoklī un domāju, ka varētu arī turpmāk tajā dzīvot, bet šobrīd vairs nevēlētos, jo mājas labiekārtošanā ieguldīts daudz spēka un tai atdota daļa no manis. Iekopts arī dārzs, katrs zemes kvadrātmetrs pārcilāts ar rokām, tāpēc vairs nevēlētos atgriezties dzīvoklī,» ir pārliecināta Rita. Viņa bilst, ka mājas būvniecības laikā visam kam «iziets cauri», tagad esot vēl palikuši paveicami daudzi sīkumi, kas lēnām gaida savu kārtu.
«Manam vīram ir zelta rokas, jo viņš prot daudzus celtniecības darbus, viņam viss padodas,» slavē Rita un turpina. «Parasti, kad ģimene sāk kaut ko remontēt vai būvēt, neizpaliek arī strīdi, jo katrs velk deķi uz savu pusi. Vīram teicu: ja mēs uzbūvēsim māju, tad dzīvosim ilgu mūžu kopā, jo būsim tam tikuši pāri, akceptējuši otra idejas,» smaida Rita.
PASTEĻTOŅI. Rita teic, ka interjerā vēlējusies izmantot siltos pasteļtoņus. «Pirms desmit gadiem iegādājos divu veidu tapetes un dekoratīvo joslu dzīvojamai istabai, taču pa šo laiku tāda tapešu kombinācija it nemaz nav apnikusi,» secina namamāte.
APVIENOTAS. Virtuves zona apvienota ar dzīvojamo istabu, un šāds projekts saimniekiem paticis. «Virtuve varētu būt nedaudz gaišāka,» prāto Artūrs, to galvenokārt attiecinot uz grīdas segumu. Virtuves iekārta ar akmens virsmu un lete izgatavotas pēc pasūtījuma. «Akmens virsma ir labs risinājums – kāda tā izskatījās pirms desmit gadiem, tāda tā ir arī tagad,» praktiskumu novērtē Rita. Brīvdienās parasti brokastis un pusdienas ģimene kopīgi ietur pie ēdamgalda, uz kura tiek aizdegtas sveces.
KAMĪNS Bebru ģimenei esot tikai kopš pērnā gada. «Te bija pelēks skurstenis, nostāvēja apmēram sešus gadus,» stāsta Artūrs, kurš kamīnu pats esot izbūvējis. Glezna, ko veidojis latviešu mākslinieks Hugo Grotuss, palikusi mantojumā no Artūra tantes. Rita un Artūrs atklāj, ka nav bijuši apmierināti ar celtnieku veikumu pirmajā stāvā – griesti bijuši dramatiski. Pēc pusgada tajos parādījušās šķirbas, tāpēc nācies tos mainīt. Viņi vērtē, ka mājas labiekārtošanas process nav noritējis kompleksi, taču saimnieki centušies pārdomāt, lai izvēlētās krāsas un detaļas ir savstarpēji saskaņotas.
IESPĒJA BAUDĪT. Rita, Artūrs un Marija Bebri ir pārliecināti, ka, dzīvojot personiskā mājā, iespējams baudīt daudzus jaukus mirkļus, lai gan pirms tam jāiegulda smags darbs.
NO DIVĀM VIENA. Otrajā stāvā iekārtota vecāku guļamistaba, Marijas istaba un vannas istaba. Marijas istabas vietā sākotnēji bijušas divas istabas, no kurām viena paredzēta viņas vecmammai, kura diemžēl pārcelšanos uz jauno mājvietu nesagaidīja. Marija sākumā vēlējusies, lai visa istaba ir zaļā krāsā, bet tad sapratusi, ka tikai vienai sienai jāizvēlas šāds tonis, lai nenogurdinātu istabas iemītniekus.
KOLEKCIJA. Senlaicīgo sadzīves priekšmetu kolekciju ilgākā laika posmā apkopojis Artūrs. «Kolekciju esmu vācis gan Madonā, gan lauku mājās Krāslavā, un tā tiek papildināta,» skaidro Artūrs. Tajā ir aplūkojamas pudeles, pūdera kārbiņas, piena krūze, rakstāmspalvas, pulkstenis un citas interesantas lietas.
RELAKSĀCIJAS VIETA. «Nevienam no mūsu paziņām vai draugiem pirts mājās nav bijusi. Tas ir labi, ka mums tā ir tepat, uz vietas, un nekur nav jābrauc. To var iekurināt ne tikai brīvdienās, bet jebkurā dienā, kad rodas vēlēšanās relaksēties,» priecājas Bebru ģimene. Bieži viņi pirti nekurinot, bet ir periodi, kad tā tiekot kurināta katru nedēļu. Slotiņas esot pašu sietas, arī zāļu tējas pirts rituālam tiekot lasītas.
ZILA. Vannas istaba ieguvusi romantisku noskaņu, ko paspilgtina maigi zilais tonis. Grīdai pēc Marijas ieteikuma izvēlētas zilas flīzes, kurām pieskaņots viss pārējais interjers labierīcību zonā. Artūrs atceras, ka zilo krāsu sienām jaucis vairākas reizes.
NOJUME ir Artūra projektēta un celta, izmantojot savas prasmes un zināšanas. Iekārtojot omulīgo nojumi, uzmanība pievērsta arī tās dizainam. «Kad bijām šeit nodzīvojuši trīs gadus, vīrs to sāka būvēt. Apmēram divus trīs gadus turpinājās darba process. Plānots, ka tajā būs vasaras virtuve, kurā varēs gatavot konservus ziemai»
pašu rokām. Divu veidu zila krāsa izvēlēta arī mājas ārpusei, kas īpaši skaista izskatoties, kad to dienā apspīd saules gaisma. Neticami, ka ēku nokrāsojusi Rita, talkā aicinot Artūra māsu Guntu un ģimenes draudzeni Veltu. Saimnieks Artūrs mājai izgatavojis arī vārtus, ko mēdz dēvēt par mājas vizītkarti, un esot saņēmis pat vairākus pasūtījumus. «Prātoju, kādus vārtus izgatavot. Internetā ieraudzīju modeli, kāds iecienīts Zviedrijā. Vārti man iepatikās, bet nebija kas tādus izgatavo. Finālā sāku meistarot pats,» atklāj saimnieks Artūrs, kura skaisto darbu klāstā ir arī pergola – vīteņu apvīta nojume mājas pagalmā.
