Dažiem Saskaņas un Gods kalpot Rīgai biedriem pagājušās pašvaldību vēlēšanas var izmaksāt apaļu summiņu. Iespējams, no savām kabatām tiem valsts budžetā būs jāatmaksā 203,5 tūkstoši eiro, kas tikai iztērēti, lai tikai piecas dienas pirms vēlēšanām Rīgā, Lucavsalā, noorganizētu Krievijas grupas Bi-2 koncertu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vētījot partiju priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus, pievērsis šim koncertam uzmanību, jo saskata tā organizēšanā administratīvo resursu izmantošanu. Ir sākta arī lietvedība par administratīvo pārkāpumu, bet sīkākas detaļas biroja amatpersonas neatklāj, līdz lietvedība nebūšot pabeigta.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par administratīvo resursu nelikumīgu izmantošanu atbildīgo amatpersonu var sodīt ar naudas sodu līdz 700 eiro. Taču neatkarīgi no tā, vai naudas sods tiek piemērots, par vainīgu atzītajai personai vai personām no savas kabatas valsts budžetā jāpārskaita iztērētā summa.
KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča gan atzīst, ka pierādīt administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā ir grūti, jo jābūt skaidrai «cēloņsakarībai», ka ar kultūras pasākuma organizēšanu veic arī aģitāciju. «Grūti pierādīt, bet mēs cenšamies un arī turpmāk to darīsim,» saka I. Jurča.
Vienkāršākā gadījumā kāds pašvaldības deputāta kandidāts pēc aizvadītajām vēlēšanām jau sodīts par administratīvā resursa izmantošanu, jo atļāvies no darba elektroniskā pasta izsūtīt vēlētājiem aģitācijas vēstules.
Piesakot koncertu, Rīgas dome un tās vadītājs Nils Ušakovs uzsvēra, ka par pasākuma organizēšanu atbildīgs ir Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB). Tā valdi vada Vita Jermoloviča, kas, pārstāvot Gods kalpot Rīgai, pašvaldību vēlēšanās startēja ar Saskaņu kopīgajā sarakstā. Savukārt abi Saskaņu pārstāvošie valdes locekļi Regīna Ločmele-Luņova un Maksims Tolstojs no tā paša saraksta Rīgas domē ievēlēti.
Medijiem līdz šim nav izdevies noskaidrot, kā tieši koncerts finansēts - no Rīgas domes budžeta vai kā citādi, bet 70% RTAB pieder Rīgas domei, pa desmit procentiem atlikušajiem biroja dibinātājiem: aviosabiedrībai airBaltic, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai un Latvijas Tūrisma aģentu asociācijai.
Par šī koncerta organizēšanas aspektiem vēl paredzama sīva cīņa, taču Saskaņai piemēroto 250 eiro naudas sodu organizācija, visticamāk, neapstrīdēs. KNAB konstatējis, ka partija savos priekšvēlēšanu izdevumos nav uzrādījusi nedaudz vairāk par tūkstoš eiro.
Arī citām par lielajām dēvētajām partijām deklarācijās konstatētas nesaskaņas ar reālajiem tēriņiem. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība nav uzrādījusi 11,4 tūkstošus eiro vērtu ziedojumu pakalpojuma formā no juridiskas personas. Saņemt šādus ziedojumus partijas nedrīkst, tāpēc puse no šīs summas jau pārskaitīta valsts budžetam, bet administratīvajā sodā partijai jāmaksā vēl 700 eiro. Arī Nacionālā apvienība pieņēmusi aizliegtos ziedojumu no juridiskām personām un nav uzrādījusi visus priekšvēlēšanu tēriņus, par ko soda naudā jāsamaksā 400 eiro. Kopumā 51 pašvaldību vēlēšanās startējusī partija nav uzrādījusi 80,6 tūkstošus eiro, no kuriem 36 tūkstoši saņemti no juridiskajām personām.
KNAB apkopotā informācija liecina, ka pēdējo trīs pašvaldību vēlēšanu laikā gandrīz divas reizes sarukuši partijām saziedotie līdzekļi. 2009. gadā partijām tika saziedoti 3,08 miljoni eiro, bet pērn vairs tikai 1,77 miljoni. Izmaiņas skaidrojamas ar vēlēšanu starpposmā ieviestajiem ierobežojumiem reklamēties televīzijā un citiem noteikumiem.
Biroja vadītājs Jēkabs Straume atzīst, ka naudas ietekme, kaut arī joprojām ir būtiska, Latvijas politikā samazinās, un sola, ka KNAB turpinās darbu, lai tā turpinātu sarukt.
Kā partijas tērējās pašvaldību vēlēšanām
2,763 miljoni
Tik eiro 51 pašvaldību vēlēšanās kandidējusī partija pērn tērējusi priekšvēlēšanu aģitācijai
No tiem
506,9 tūkstoši vēlēšanu avīžu, bukletu un citu drukāto vēlēšanu materiālu ražošanai
381 tūkstotis vides reklāmai
336,8 tūkstoši reklāmas materiālu ražošanai
282 tūkstoši radio reklāmas pārraidīšanai
177 tūkstoši reklāmai reģionālajos laikrakstos
114 tūkstoši reklāmai internetā
67,2 tūkstoši reklāmai laikrakstos un žurnālos
66,8 tūkstoši reklāmai televīzijā
Avots: KNAB
