Sestdiena, 16.decembris
Rīgas domē | 28.novembris, 18:18
Anita Daukšte

Andris Ameriks: "Gods kalpot Rīgai" nav "Saskaņas" pielikums

Par sadarbību ar Saskaņu Rīgas domē, par Saeimas vēlēšanām un pilsētas attīstību saruna ar Rīgas vicemēru, partijas Gods kalpot Rīgai līderi Andri Ameriku.

- Nosauciet vēlreiz iemeslus, kāpēc GKR vēlas startēt Saeimas vēlēšanās bez Saskaņas?

- Gods kalpot Rīgai pirmām kārtām ir pilsētas partija, kas realizē politiku pilsētniekiem svarīgos jautājumos. Šobrīd arī citviet Latvijā ir redzams, ka tieši municipālā vara bauda lielāku iedzīvotāju un vēlētāju uzticēšanos nekā centrālā vara, līdz ar to arī ir pietiekami liels atbalsts vietējām partijām. GKR saprot, ka Saskaņa aizvien vairāk pievēršas «lielajai» politikai, kas prasa skaidru ideoloģisko rāmju iezīmēšanu - proti, izteiktāk tuvojas sociāldemokrātisko partiju grupai, Eiropas Sociālistu partiju grupai un šogad kļuvusi par šīs Eiropas partiju grupas pilntiesīgu locekli.

GKR nav sociāldemokrātiska partija, mēs esam vairāk centriski orientēti. Līdz ar to Saeimā mēs īsti nevarētu sadarboties ar Saskaņu. GKR ir sākusi sarunas ar Eiropas Demokrātu un liberālo partiju aliansi (ALDE), kur pagaidām nav pārstāvēta neviena no Latvijas partijām, lai kļūtu par šīs Eiropas partiju grupas locekli.

Pēc pašvaldību vēlēšanām GKR ir sapratusi, ka mēs neesam tikai Saskaņas pielikums, mums ir otrā lielākā frakcija Rīgas domē un tas ir ļoti būtiski. Tas nozīmē, ka varam realizēt savas politiskās intereses pilnvērtīgi.

Kas attiecas uz Saeimas vēlēšanām - mūsu pašmērķis nav iekļūt Saeimā. Turklāt mūsu pārstāvniecība Saeimā ir iespējama tikai vienā - Rīgas vēlēšanu apgabalā. Tā ka esam atvērti sarunām ar citām partijām.

- Tas nozīmē, ka jūsu partijas biedri varētu kandidēt citu partiju vēlēšanu sarakstos?

- Jā, tikai ar partijas piekrišanu. Mēs esam atvērti sarunām veidot apvienību uz reģionālās pārstāvniecības bāzes, taču nebūsim arī satriekti, ja šāda apvienība neveidosies un GKR nedeleģēs savus pārstāvjus Saeimas vēlēšanām.

- Ar kādiem politiskiem spēkiem jūs runājat par šādas potenciālas sadarbības veidošanu?

- Mums ir bijušas sarunas gan ar Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija), mums ir bijušas sarunas ar No sirds Latvijai pārstāvjiem. Bet šobrīd ir grūti novērtēt potenciālo sadarbību, jo nav izveidots saturiskais pamats, programma, uz kuras bāzes vienojas. Ja pat vienas partijas ietvaros cilvēki kašķējas, stājas ārā un nav pārliecības par to, kā konsekventi nostrādāt pilnu Saeimas termiņu, tad jābūt ļoti stabilai bāzei, uz kuras vienojas cilvēki ar kopīgu redzējumu par valsts nākotni. Kas attiecas uz sadarbību ar Saskaņu - Rīgā šajā sadarbībā ir viena situācija, jo tā ir municipālā politika, bet Saeimā, valsts līmenī cita. Vienlaikus es uzskatu, ka jebkuram politiskajam spēkam ir tiesības izmēģināt savus spēkus, lai strādātu pozīcijā.

- Jūs pats varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās?

- Nē. Es divas reizes esmu bijis ievēlēts Saeimā un jau piekto reizi Rīgas domē. Esmu ieguvis otro lielāko plusu skaitu sarakstā, kas ir ļoti liels atbalsts, un tāpēc neuzskatu par iespējamu kandidēt uz Saeimu. Tā izskatītos pēc nodevības pret rīdziniekiem, kuri par mani balsoja.

- Cik liels pastāv risks, ka Saskaņa varētu sašķelties pirms 13. Saeimas vēlēšanām, ņemot vērā to, ka šobrīd vērojami savādi procesi - piemēram, Saskaņa oficiāli nerīko protestus pret pāreju uz izglītību valsts valodā, lai gan virkne partijas biedru to pieprasa, Ušakovs meklē sadarbības partnerus NATO?

- Tas gan būtu vairāk jautājums viņiem pašiem. Dažādu uzskatu esamība partijā nav nekas neparasts - jo lielāka partija, jo vairāk viedokļu.

Katras partijas mērķis ir realizēt savu programmu, un to var izdarīt, tikai strādājot pozīcijā. Saskaņas iekšienē notiek diskusijas, kādus ceļus izvēlēties, lai nokļūtu valdošajā koalīcijā. Kādi ir pareizākie risinājumi, par to atbild partiju vadītāji.

- Ja Saskaņa sašķeltos, vai tas ietekmētu Rīgas domes koalīciju?

- Domāju, ka nē. Visi ievēlētie domē strādā kopā jau vairākus gadus, visi sasniegumi arī ir kopīgi. Es domāju, ka iemeslu Rīgas domes koalīcijas izjukšanai nav. Situācija domē vispār pēc Saeimas vēlēšanām mainīsies, jo liela daļa opozicionāru kandidēs uz Saeimu, jo viņiem Rīgas domes vēlēšanas bija tikai starpposms. Rīgas mērogs viņiem par mazu, atkal mēģinās mācīt, kā dzīvot, Latvijas līmenī.

- Vai piekrītat viedoklim, ka sašķeltība tā dēvēto latvisko partiju spektrā vēlēšanās nāk par labu Saskaņai?

- Nē, manuprāt, ne. Sašķeltību drīzāk izraisa partijās notiekošā paaudžu maiņa. Tā nosaka situāciju vairākās partijās.

- Pašvaldību vēlēšanās bija virkne partiju, kas ieradās ar domu cīnīties pret korupciju Rīgas domē. Jūs pēc pusgada darba jau sajūtat cīņas rezultātus?

- Šo lozungu un atbalstu tam noteica cilvēku kritiskā attieksme pret jebkuru varu - pašvaldības vai Saeimas, pārliecība, ka jebkura vara zog un tāpēc mums ir slikti.

Jaunā konservatīvā partija ar saviem speciālistiem - Jutu Strīķi un Juri Jurašu - jau ir šeit pusgadu, bet lielā atklājuma - kur ir tā zagšana - joprojām nav.

- Kā novērtējat savu jauno kolēģu - Strīķes, Juraša, Bondara, Bordāna - darbu? Viņi dod būtisku pienesumu pašvaldības darbā?

- Pagaidām šiem deputātiem, kuri ir kļuvuši par deputātiem pirmo reizi, ir mācību laiks: kā strādā, kādi likumi un prasības ir lēmumu pieņemšanai pašvaldībā. Tas var ilgt pusgadu vai pat ilgāk. Es domāju, ka būtu ļoti pareizi, ja tie, kas ir ievēlēti domē, šeit nostrādātu arī visu sasaukuma laiku, nevis mētātos šurpu turpu pa varas gaiteņiem.

- Decembrī jūs izsauc uz oligarhu sarunu izmeklēšanas komisiju. Ko jums tur būtu ko teikt? Kā vērtējat komisijas līdzšinējo darbu?

- Komisijas darbs ir politizēts, un īpaši no viena tās deputāta - Andreja Judina (Kustība Par!) - puses. Es uzskatu, ka komisija lielā mērā šī viena deputāta politisko ambīciju dēļ silda sen atdzisušu zupu. Prokuratūra ir sen pieņēmusi lēmumu par lietas izbeigšanu. Ko tad deputāti grib pateikt - ka ir kompetentāki par izmeklēšanas un tiesībsargājošām iestādēm? Tad varbūt likvidējam prokuratūru, policiju utt., nodibinām kādu Saeimas ārkārtas komisiju, kurā sēdēs vispareizākie deputāti, un lai tad tā nosaka, kurš vainīgs, kurš nē.

- Tā dēvēto troiku?

- Jā! Uz to šobrīd velk. Es, protams, iešu uz komisiju un atbildēšu uz jautājumiem, bet, manuprāt, komisijai jānodarbojas nevis ar atkārtotu zupas sildīšanu, bet jādomā par likumu izmaiņām, kas varētu padarīt kvalitatīvāku izmeklēšanas iestāžu darbu.

- Notikumiem, kas, iespējams, apspriesti pirms deviņiem gadiem, ir ietekme uz šībrīža politiskajiem procesiem?

- Protams, nē. Vienkārši ir deputāti, īpaši no Vienotības frakcijas, kuriem ir vēlme izdzīvot sašķeltajā politiskajā vidē, un tie cenšas darīt visu, lai tiktu ievēlēti nākamajā Saeimā.

- Jūsuprāt, šī parlamentārā izmeklēšana ietekmēs Saeimas vēlēšanu rezultātus?

- Šobrīd šķiet, ka nē.

- Par tādu kā pārbaudes latiņu - jautājumu neradikālām partijām kļuvuši divi jautājumi - attieksme pret pāreju uz izglītību valsts valodā. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā, kā arī jautājumā par skolu tīkla optimizāciju?

- Es atbalstu pāreju uz izglītību valsts valodā. Domāju, ka lielākajai daļai skolēnu tas nesagādās nekādas grūtības. Lielākā problēma varētu būs skolotāju sagatavošana spējai pasniegt latviešu valodā. Un problēmas risinājumam Rīgas dome paredzējusi līdzekļus nākamā gada budžeta projektā krievu skolu skolotājiem, lai padziļinātu viņu zināšanas latviešu valodā.

- Skolu optimizācijas plāni gan ir nedaudz piebremzēti, bet tie pēc būtības nozīmē skolu skaita samazināšanu arī Rīgā. Vai Rīgas pašvaldība varētu uzņemties pilnīgu kādu skolu finansēšanu pilsētā, ja nepiekristu IZM plāniem kādu skolu likvidācijai?

- Nē, visticamāk, tā nebūs. Rīgas dome rēķinās, ka skolu tīkla optimizācijas plāna realizācija turpināsies. Bet mēģināt veidot kaut kādas savas, pašvaldības skolas būtu pilnīgi muļķīgi, jo valstī izglītībai ir viens standarts. Rīgā ir problēmas ar skolām apkaimēs, piemēram, Bolderājā, kur ir tikai viena latviešu skola ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Bet pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā vidusskolās varētu atrisināt šo problēmu. Mēs rēķināmies, ka Rīgā 114 skolas varētu nepalikt, to skaits samazināsies.

- Politiskajā darba kārtībā ir arī čekas maisu atvēršana - raksturojiet savu attieksmi.

- Manuprāt, laiks, kad to vajadzēja darīt, ir nokavēts. Taču tos varētu publicēt kopā ar zinātnieku, vēsturnieku skaidrojumiem par atbilstību realitātei. Čekas maisi ir pagātne, kuru informācijai nav ietekmes pār šodienu.

- GKR kongresā jūs nosaucāt partijas prioritātes modernai pilsētas attīstībai, no kurām populārākā kļuva - Rīga bez trolejbusiem. Kāpēc sazvērējāties pret trolejbusiem?

- Attīstības plānā patiesībā nekas nav teikts par trolejbusiem. To minēju kā piemēru tehnoloģiju attīstībai - jau šobrīd mašīnas brauc ar elektromotoriem, kāpēc gan tad pēc 12 gadiem trolejbusiem būtu vajadzīgi vadi un ar tiem saistītā infrastruktūra.

GKR plāns skar visas pilsētas dzīves sfēras - piemēram, to, ka mēs vēlētos noteikt Rīgu par no azartspēlēm brīvu zonu. Tur ir plāns arī par divu jaunu skolu būvniecību - Jaunciemā un Mežaparkā, jo iespējams, ka citviet kāda skola nebūs, bet, ņemot vērā šo apkaimju attīstību, jaunas skolas tur ir vajadzīgas.

Plāns ir atvērts, tas var mainīties, bet tas iezīmē to, ko GKR piedāvā rīdziniekiem. Rīgā ir 58 apkaimes, un mēs gribam, lai cilvēkiem ir skaidra to attīstība tuvāko četru gadu laikā.

- Ielu remonti izraisīja plašas debates par to tempiem un kvalitāti. Rīdzinieki ar bažām gaida tiltu remontus. Vai jums ir pārliecība, ka tie neradīs satiksmes haosu?

- Rīgas domes deputāti tiltus neremontē, mēs esam pasūtītāji. Jāņem vērā, ka gaisa pārvadi un tilti Rīgā pārsvarā ir padomju laika produkts, kas ir ļoti nolietojušies, un to uzturēšana un remonts prasa lielus ieguldījumus. Rīgas dome ielu un tiltu remontos var apmaksāt tikai to būvnieku darbu, kuri ir šiem darbiem kvalificēti. Varu teikt, ka Rīgas dome ir lielākais darbu pasūtītājs būvfirmām Latvijā, un tas, ko no šīm firmām prasām, ir kvalitāte. Jāatzīst, ka tā ir problēma, jo emigrācijas rezultātā strādnieku sastāvs ir mainījies: liela daļa būvuzņēmumu strādā ar viesstrādniekiem no Ukrainas un citām valstīm. Bet apzināmies, ka nevaram diktēt: pieņemt vai nepieņemt kādu darbā.

Pilsētnieku attieksme savukārt pret ielu remontdarbiem ir agresīvi kritizējoša: ir fotogrāfija, pēc dažām minūtēm tā ir internetā, sociālajos tīklos, ar nekavējošu prasību visu mainīt. No vienas puses - tas palīdz konstatēt, kur un kas nav līdz galam paveikts, bet no otras - tas viss notiek ar pavadošo viedokli - jūs te neko darīt neprotat. Spiediens no sabiedrības ir ļoti liels, bet jāsaprot, ka Rīgas dome nevar tāpēc atteikties no remontdarbiem: nākamgad remontēsim iekšpagalmus, Salu tiltu, būvēsim Viestura prospekta viaduktu - Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuves alternatīvu.

- Ielu bruģēšana ar plāksnēm, kas tika plaši kritizēta, ir pareizs lēmums?

- Jā, tas ir pareizs lēmums. Tā ir arī citu Eiropas pilsētu prakse, jo tas palīdz labāk tikt galā ar lietusūdens novadīšanu un ārkārtas remontdarbiem ielās. Uz bruģēšanu esam pārgājuši arī lielā daļā iekšpagalmu un turpināsim to darīt. Plusu ir vairāk nekā mīnusu, lai gan nenoliegšu - ir svarīgi, ka bruģis ir kvalitatīvs un pareizi ieklāts. Saprotiet, Rīgas dome taču neko nedara, lai sev kaitētu - darīt slikti un tad nolaist ausis, un saņemt sitienus. Arī mēs esam ieinteresēti kvalitatīvā darbā.

- Nupat atklāja atjaunoto VEF Kultūras pili. Kāpēc pašvaldība nepiedāvāja Jaunajam Rīgas teātrim šīs telpas?

- Esam lepni par jaunatklāto VEF Kultūras pili. Un uz to met acis ne vien JRT, bet arī Operetes teātris. Bet VEF Kultūras pilī darbojas vairāk nekā 100 pašdarbības kolektīvu, un tie noslogo telpas visu laiku. Profesionāls teātris faktiski izmantotu skatītāju zāli visu laiku, un kolektīvi tur nemaz netiktu. Atsevišķām izrādēm VEF Kultūras pili izmantot var, bet teātra bāzes vieta tā būt nevar.