Sevi par labēji centriskajiem dēvējošajiem spēkiem nav izdevies realizēt savu mēŗki un gāzt astoņus gadus Rīgā valdošo Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! duetu. Pievīla vēlētāji ar savu pasivitāti. Taču nu jau uz trešo termiņu ievēlētajam tandēmam vajadzēs būt daudz uzmanīgākiem, jo spēku samērs gavaspilsētā ir mainījies un opozīcijai būs lielākas iespējas ietekmēt domes darbu, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Pirms vēlēšanām varēja šķist, ka valsts galvaspilsētā mītošie vēlētāji beidzot būs sadūšojušies, lai pirms mazdārziņu vai pikniku apmeklēšanas dotos uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nobalsotu par kādu no Rīgā startējušajām komandām. Tā domāt mudināja ne tikai vēlēšanu cīņā iesaistīto intensīvie un reizēm pat uzmācīgie aicinājumi noteikti iet balsot, bet arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kas sociālajos tīklos internetā gan draudot, gan pierunājot un uzmundrinot aicināja darīt to pašu.
Ekrānšāviņš no avīzes
Šāda aktivitāte labēji centriskajiem deva gana pamatotu cerību, ka N. Ušakova un vicemēra Andra Amerika gāšana patiešām ir iespējama, jo tiek uzskatīts, ka latviskais elektorāts Rīgā ir plašāk pārstāvēts un, ja tas viss aiziet nobalsot, tad labēji centriskie ar nelielu pārspēku tomēr spēj uzvarēt Saskaņas/GKR komandu.
Veltas cerības
Šo cerību dzirksti liesmā uzpūta ziņu aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas, Rīgas Stradiņu universitātes studentu un socioloģisko pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, kas tika paziņoti īsi pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Uzreiz pēc nobalsošanas aptaujāto vēlētāju atbildes liecināja, ka daudzu sapnis ir piepildījies - Saskaņa/GKR ar nelielu pārsvaru ir pieveikta. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem par esošo domes koalīciju nobalsojuši vien 42,9% vēlētāju, kas garantētu 29 no 60 Rīgas domes mandātiem.
F64
Šāda ziņa dubultā priecīga šķita Vienotības pārstāvjiem, kuru cerības iekļūt domē dažādos pētījumos būtiski atšķīrās. Vēl nesen par īpaši precīzu uzskatītā aptaujas metode vēstīja, ka par Vienotību un tās saraksta līderi Vilni Ķirsi nobalsojuši 9,57%. Ņemot vērā, ka iekļūšana Rīgas domē partijai ir vitāli svarīga pašsaglabāšanās un 13. Saeimas vēlēšanu kontekstā, šā politiskā spēka pārstāvjiem nevar pārmest īslaicīgu eiforiju, kurai viņi ļāvās.
Cerību, ka «Nils tiks gāzts», stiprināja arī tas, ka Latvijas Reģionu apvienībai un Mārtiņam Bondaram aptauja solīja 17,01% balsu, Jaunajai konservatīvajai partijai un Jutai Strīķei 13,57%, bet Nacionālajai apvienībai - 8,26%.
Tomēr pat šajā pozitīvajā gaisotnē Zaļo un zemnieku savienībai iemesla priecāties nebija. Startējot ar apvienoto sarakstu, nevis atsevišķi Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, kā tas bija neveiksmīgajās 2013. gada vēlēšanās Rīgā, ZZS cerēja beidzot lauzt ieilgušo lāstu un iekļūt domē, taču šādas cerības aptaujas rezultāti viņiem laupīja. Partijai prognozēja, ka tā nepārspēs 5% barjeru.
Skarbā realitāte
Taču drīz vien Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāka atklāt iecirkņos saskaitītās balsis, un labēji centrisko cerības liesma nesaudzīgi tika nodzēsta un pašas mazākās dzirkstītis iemīdītas zemē. Saskaņā ar CVK izplatītajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa/GKR ir spējusi nosargāt vairākumu un izcīnījusi 50,82% vēlētāju atbalstu jeb nākamos četrus gadus Rīgas vadībā.
Otrs veiksmīgākais spēks ir Mārtiņa Bondara vadītais Latvijas Reģionu apvienības saraksts, par kuru nobalsojuši 13,66%, bet ar 13,42% atbalstu tam uz papēžiem min Jaunā konservatīvā partija un Juta Strīķe. Šobrīd spēcīgākā Rīgas domes opozīcijas partija Nacionālā apvienība ieguvusi 9,25%, bet Vienotība par trīs procentpunktiem mazāk, nekā tai solīja aptauja, - 6,26%.
Saskaņā ar provizoriskajiem aprēķiniem šāds vēlētāju īpatsvara sadalījums pa partijām liecina, ka opozīcijai būs 28 mandāti, bet Saskaņai/GKR 32 līdzšinējo 29 vietā. Un tas nozīmē, ka varu saglabājušajam tandēmam vairs nebūs tik vienkārši apiet opozīciju, jo jau tikai četru deputātu nepiedalīšanās kādā sēdē varu nodos opozīcijas rokās.
Varoņu maiņa?
Attiecībā uz ZZS aptauja nebija kļūdījusies. Šī partija 5% barjeru nepārsniedza. Organizācijas valdes loceklis Augusts Brigmanis gan ir optimistiski noskaņots, jo Latvijā kopumā 40 pašvaldībās uzvarējusi tieši ZZS, tāpēc neveiksmi Rīgā viņš uztver kā iemeslu, lai izanalizētu kļūdas, bet 13. Saeimas vēlēšanās nākamgad ZZS kļūtu vēl spēcīgāka.
Skarbāka nākotne tiek solīta Vienotībai. Tā ir apliecinājusi, ka vēl spēj turēties virs ūdens, taču partijas priekšsēdētāja Andra Piebalga nospraustie mērķi nav sasniegti. Viņš atzīst, ka pēc iespējas ātrāk tiks sasaukts partijas kongress, lai lemtu par tālāko rīcību un, iespējams, partijas vadības maiņu. Turklāt ir zināms, ka no kongresa rezultātiem ir atkarīgs arī tas, vai partijas šķelšanās saglabās vien prognozes statusu vai kļūs par realitāti.
Savukārt Jaunā konservatīvā partija un Juta Strīķe bez sirdsapziņas pārmetumiem var apmierināti berzēt rokas. Jaundibinātā partija ieguvusi vērā ņemamu mandātu skaitu, un tās līderis Jānis Bordāns ir pārliecināts, ka veiksmīgais starts Rīgā būs kvalitātīvs tramplīns, lai ar joni nākamgad ieņemtu arī Saeimas namu. Ņemot vērā, ka konservatīvie lielā mērā pārņēmuši kādreizējo Vienotības platformu, nav izslēgts, ka tie nākamgad aizstās tautas nežēlastībā kritušo Vienotību Saeimā.
