Rīgas domes deputāti šodien sēdē atbalstīja Lielo kapu teritorijas atpirkšanu no Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas (LELB) par aptuveni 372 000 eiro, kā arī pašvaldības zemesgabala rezervāciju Imantā pie Anniņmuižas meža LELB dievnama celtniecībai.
Lielo kapu teritorija ir sadalīta vairākos atsevišķos zemesgabalos. Domes lēmums paredz atpirkt zemesgabala daļu 225 092 kvadrātmetru platībā Klusajā ielā 2 par 326 383 eiro jeb 1,45 eiro kvadrātmetrā, zemesgabala daļu 27 656 kvadrātmetru platībā Senču ielā, Miera ielā un Mēness ielā par 42 037 eiro jeb 1,52 eiro kvadrātmetrā, kā arī zemesgabalu 2646 kvadrātmetru platībā Miera ielā un Senču ielā par 4021 eiro jeb 1,52 eiro kvadrātmetrā.
Lēmumā paredzēts atdalīt trīs zemesgabalus, uz kuriem atrodas Rīgas Kristus draudzes dievnams, Rīgas Augšāmcelšanās draudzes dievnams un draudzes nams.
Lielo kapu valdītājs būs Īpašuma departaments, apsaimniekošanu nodrošinās pašvaldības SIA "Rīgas meži", un par vēsturiskajām vērtībām atbildēs Rīgas Pieminekļu aģentūra.
Tāpat Rīgas dome atbalstīja pašvaldības piederošā 4000 kvadrātmetru liela zemesgabala Imantā, Anniņmuižas bulvārī, daļas rezervēšanu LELB, gan tāpēc, ka luterāņu baznīca ir piekritusi pārdot pašvaldībai Lielos kapus, gan tāpēc, ka LELB Virsvalde lūgusi Rīgas domei rezervēt tai zemesgabalu dievnama celtniecībai.
Lēmumā uzdots Īpašuma departamentam veikt vajadzīgās darbības, lai minēto zemesgabalu sadalītu, platību nosakot atbilstoši dievnama celtniecības vajadzībām. Turklāt ierosināts noteikt zemesgabala atļauto izmantošanu atbilstoši paredzētajam mērķim, jo šobrīd ir noteikts, ka to var izmantot komerciāliem mērķiem.
Jau ziņots, ka Pilsētas īpašuma komitejā Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) pastāstīja, ka sākotnēji Lielo kapu teritorijas apkopšanai paredzēti vienreizēji izdevumi 150 000 eiro apmērā speciālās tehnikas iegādei, bet pēc tam Lielo kapu kopšana varētu izmaksāt aptuveni 150 000 eiro gadā. Savukārt pieminekļu sakopšanai nepieciešamai finansējums vēl nav zināms. Trīs zemesgabalu atdalīšana varētu ilgt aptuveni gadu.
Tāpat aģentūra LETA jau ziņoja, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) ir nostiprinājusi Lielo kapu aizsargājamo robežu līdz pat Senču ielas ietvei, jo, veicot izpēti Lielo kapu Senču ielai piegulošajās teritorijās, ģeofizikālās apsekošanas rezultāti uzrādījuši apbedījumu zonas, kas konstatētas līdz pat Senču ielas ietvei.
VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste Alma Kaurāte-Java, pēc izpētes inspekcija precizēja valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dārzu un parku arhitektūras ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālajām celtnēm" robežu līdz Senču ielas ietvei, līdz ar to jebkuri kultūrvēsturiski elementi ir saglabājama kultūras pieminekļa vērtība, ko aizliegts iznīcināt, realizējot turpmākus attīstības projektus.
Kaurāte-Java atzīmēja, ka VKPAI ir aizliegusi Lielajos kapos veikt sakopšanas darbus ar smago tehniku, kā arī izvirzījusi citus kopšanas nosacījumus, un arī turpmāk kontrolēs to izpildi Lielo kapu teritorijā.
