Par skolotāju algu reformas ietekmi uz Rīgas skolām, Krišjāņa Barona ielas remontu un Skanstes tramvaju, kā arī to, kurš melo un kurš saka taisnību par šiem jautājumiem, saruna ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (Saskaņa).
- Kā vērtējat to, ka Saeima noraidīja Saskaņas prasīto izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisiju?
- Mums nebija ilūziju, ka Saeima atbalstīs Šadurska demisiju. No otras puses - trīs valdošo partiju pārstāvji, neatbalstot ministra demisiju, atbalstīja Šadurska skolotāju algu reformu, kura ir neprofesionāla, bēdīga un pat pilnīgi katastrofāla visai vidējās izglītības sistēmai Latvijā. Dati liecina, ka situācija ir bēdīga ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās visā Latvijā.
Man ir žēl, ka, atbalstot Šadurski, arī vairāk nekā 50 deputātu faktiski uzņēmās atbildību par viņa meliem par to, ka Rīgas dome katrai valsts ģimnāzijai pilsētā ir atņēmusi desmit tūkstošus eiro. Mums ir zināms līdz eirocentam, kā Izglītības un zinātnes ministrija sākumā izvaroja valsts ģimnāzijas, un tad, kad tas nonāca atklātībā, parādījās dīvaini skaidrojumi un taisnošanās, ka tā, lūk, ir Rīgas pašvaldība, kas šādi ir izrīkojusies, lai gan tie ir klaji meli. Es domāju, ka tā ir drūma perspektīva valsts pārvaldē - strādāt ar šādu ministru.
- Ja jūs un Šadurskis nepārstāvētu dažādus politiskos spēkus, būtu iespējama kaut kāda vienošanās, lai algu reformas peripetijas neietekmētu skolotāju atalgojumu ar mīnusa zīmi?
- Nē, tam nav nozīmes. Daugavpilī taču pie varas ir Latgales partija, kas ir Vienotības sadarbības partija, bet tur skolotāju algas, izņemot divas trīs skolas, arī samazinājās.
Politizācijas deva, protams, tajā, kas notika Rīgas pašvaldībā ar skolotāju algām, ir: nu kāpēc gan Vienotības ministram uztraukties par to, kas notiek ar skolotāju algām pašvaldībā, kur viņa partija pēc dažiem mēnešiem labākajā gadījumā vēlēšanās pārvarēs 5% barjeru, bet varbūt paliks aiz strīpas ar 4,9%. Skaidrs, ka, rēķinoties ar to, arī sekoja lēmumi, kā īstenot reformu: skaidrs, ka naudas, lai algu palielinātu visiem, nepietiek, intelektuālās kapacitātes, lai izmainītu ekseļa tabulu tā, lai nav algu samazinājuma, arī nepietiek, tad arī notika tā, kā notika - paņēma naudu no Rīgas un pārcēla uz citām pašvaldībām. Man ir prieks par citām pašvaldībām, bet esmu sarūgtināts par tiem 26% Rīgas skolotāju, kuriem atalgojums samazinājās. Vai tad tā ir veiksmīga reforma?! Tas būtu tāpat, kā teikt - bija saņemti astoņi ķīlnieki, atbrīvošanas laikā divus nošāva, divi reanimācijā, bet tomēr atbrīvošanas operācija taču bija veiksmīga, jo četri taču vēl ir dzīvi.
Absolūtos skaitļos - katram desmitajam skolotājam Rīgā alga samazinājās par 100 eiro, katrs divdesmitpiektais dabūja par 200 eiro mazāk. Viens segments, kur cieta skolotāji, ir ģimnāzijas, bet otrs - vienkārši labi skolotāji visā Rīgā. Tagad Rīgas dome lauzīs galvu, kā iedot piemaksu par kvalitāti, lai nogludinātu reformas kaitējumu.
- Mēģināsiet labot skolotāju algu reformas kļūdas?
- Protams. Taču tas nav tik vienkārši, jo likmes un tarifikācija ir mainījušās. Mēs nevaram vienkārši pielikt naudu klāt visiem skolotājiem, kuriem samazinājusies alga, jo jābūt taisnīgiem pret pārējiem skolotājiem. Meklēsim iespēju piemaksāt par darba kvalitāti.
- Ir gan apritē arī viedoklis, ka Ušakovs, negribot slēgt pustukšās krievu skolas, ir atņēmis naudu latviešu skolām... Varbūt tiešām - vajag slēgt pustukšās krievu skolas?
- Rīgas pašvaldība kopš 2009. gada ir optimizējusi 32 mācību iestādes - vairāk nekā visas Latvijas pašvaldības kopā. Rīgā bija 148 skolas 2009. gadā, tagad ir 115. Mani pārsteidz, ka Nacionālā apvienība, kas kultivē šo viedokli, jau paspēja uz reformas pamata sarīdīt latviešus ar krieviem. Nepietika, ka reforma jau sarīda vienus skolotājus pret citiem un pilsētas pret laukiem! Bet pēc būtības ir tā - Rīgā 85 skolas ir donori, no kurām tiek paņemts pa kapeikai, lai uzturētu pārējās, jo joprojām ir spēkā nosacījums, ka pašvaldībai ir tiesības pārdalīt 10% no mērķdotācijas skolām. Visekstremālāk mērķdotāciju pārdales jomā darbojas Jelgava, kur mērķdotācija tiek pārdalīta tā, lai visiem skolotājiem ir vienāds atalgojums. Rīgā tiek pārdalīti 1,12% no mērķdotācijas apjoma. Turklāt, ja runājam par ģimnāzijām, tad šogad pat tika mazāk pārdalīts no mērķdotācijas nekā iepriekšējos gados. Un ne jau šīs pārdales dēļ viņiem algas samazinājās - to zina gan skolu administrācijas, gan skolotāji -, bet gan atņemto kvalitātes piemaksu dēļ.
Un mērķdotācijas pārdalītā nauda aizgāja ne jau, kā saka, «krievu» skolām, bet gan minoritāšu - igauņu, baltkrievu, ukraiņu, lietuviešu, ebreju, poļu - skolu uzturēšanai. Pat ministrs ir atzinis, ka nāksies mainīt proporcijas par minimālo nepieciešamo skolēnu skaitu klasē šīm skolām, jo, ja Rīgai tā ir 16,5, tad no pieminētajām minoritāšu skolām to prasīt nevar. Nu nemācīsies nekad igauņu skolā daudz bērnu, bet mūsu pienākums (tajā skaitā arī valsts starptautiskās saistības to paredz) ir nodrošināt mācības šajā skolā.
Otrkārt, mērķdotācijas pārdale notika par labu skolām ar specifiskām programmām, piemēram, Sergeja Žoltoka skolai ar hokeja programmu, 45. vidusskolai ar mūzikas programmu un 71. vidusskolai ar bērnu invalīdu programmu. Vēl - pārdale notika par labu Pļavnieku ģimnāzijai (ar latviešu mācību valodu) un vienīgajai krievu skolai Čiekurkalnā - 37. vidusskolai. Varam padiskutēt - vai vajag likvidēt Pļavnieku ģimnāziju un 37. vidusskolu? Es esmu pret. Bet nevajag mani pārliecināt, ka šo divu skolu dēļ ir izgāzusies visa skolotāju algu reforma Rīgā.
- Rīgas domei notiek sakarīga diskusija ar IZM par reformu?
- Nē. Rīgas domei ir lietišķa un laba sadarbība ar daudzām ministrijām, arī tādām, ko vada gan Vienotības, gan ZZS, gan Nacionālās apvienības ministri. Taču ar Šadurska vadīto ministriju dialoga nav. Viņš ir iegāzis visu valdību, un tā būtu bijusi tikai vinnētāja, ja Šadurski izmestu laukā.
Rīgas dome dosies uz Satversmes tiesu par IZM lēmumu noteikt visās citās pilsētās keoficientu 15,5 bērni uz vienu skolotāju klasē, bet Rīgā - 16,5. Tas faktiski nozīmē, ka Jūrmalā skola vienkārši saņem par 6% lielāku finansējumu nekā tāda pati Rīgas skola. Šāds lēmums tika pieņemts pēdējā brīdī pirms reformas saskaņošanas Ministru kabinetā. Ministrs esot teicis - Rīgas pašvaldība taču ir bagāta, lai piemaksā! Bet kāpēc gan pašvaldībai būtu jāapdala citas programmas, piemaksājot izglītībai, - tā ir nevienlīdzīga attieksme pret nodokļu maksātājiem Rīgā, salīdzinot ar citām pilsētām, tā ir Rīgas vecāku un viņu bērnu diskriminācija.
- Ko tad mainīs Satversmes tiesa šajā situācijā?
- Redzēsim. Bet, manuprāt, bija pilnīga nejēdzība ķerties klāt reformai, ja bija acīm redzami, ka tam nav nepieciešamā līdzekļu apjoma.
- Pēdējā laikā Rīgas dome ir kļuvusi par pastāvīgu ironijas un ķengu objektu internetā Krišjāņa Barona ielas remonta dēļ. Kā vērtējat Barona ielas remontdarbu norisi un ar to saistītos procesus Rīgas domē?
- Esmu ļoti pateicīgs interneta lietotājiem par katru fotogrāfiju no remontdarbu gaitas, jo tās palīdzēja Rīgas domei tikt galā ar visām nejēdzībām, kas ar šo remontu bija saistītas. Tagad katrai fotogrāfijai, kur kāds akmens bija izkritis, stabs ne savā vietā vai tamlīdzīgi, var likt pretī jaunu fotogrāfiju - kā tas ir izlabots. Remonts ir pabeigts. Nekomentēšu, cik murgaina bija remonta organizācija, un to, ka laikam vienreiz dzīvē piedzeršos par to, ka šis posms ir manā dzīvē beidzies, bet rezultāts ir labs. Jūs man varat neticēt, bet iela pabeigta kvalitatīvi - vēl ir jāsaliek soliņi, veloturētāji, atkritumu urnas. Ir pavasarī paredzēts stādīt kokus un ziedu dobes. Starp citu, man bija atsūtīta fotogrāfija ar nikniem komentāriem, kur bija parādītas vietas ar tukšām dobēm un teikts, kādi jūs nelieši, kokus izcirtāt! Mīļie cilvēki, koku tur vispār nebija! Tos ir tikai vēl paredzēts iestādīt jaunus!
- Jā, nu bet kas tad vainojams pie tā, ka bija tik daudz problēmu ar šīs ielas remontu?
- Viena lieta ir tā, ka Latvijā saskaņā ar likumu jāuzvar lētākajam piedāvājumam. Otra, ka būvniekiem - sākot ar Binders, kas ir liels uzņēmums, un beidzot ar mazākiem - ir problēmas ar kvalificētiem darbiniekiem, jo jāved darbinieki no visas Latvijas. Būvniecībā jau cilvēkresursi vispār ir lielā problēma - labākie aizbraukuši un atpakaļ neatgriezīsies.
Nākamgad konkursos par ceļu remontu pie nosacījumiem konkursā liksim nosacījumu arī par darbu organizāciju, kas būs līdzvērtīgs cenas nosacījumiem. Nākamgad ir paredzēts Krišjāņa Valdemāra ielas remonts un atkal pilsēta stāvēs sastrēgumos, bet ielu neremontēt nevar. Darbu organizācija šeit atkal noteiks visu - cik lielā mērā tas būs.
- Kas jums dod pārliecību tik droši runāt par nākamā gada domes iecerēm: «mēs darīsim»... Nākamgad taču ir pašvaldību vēlēšanas.
- Kas attiecas, piemēram, uz Valdemāra ielas remontu, tad tas jau nu notiks neatkarīgi no tā, kas būs pie varas domē. Gribētos redzēt tādu politisko spēku, kurš pateiks - nē, Valdemāra ielu neremontēsim... Es domāju, ka pilsētas 2017. gada budžetā plānoto realizēs jebkurš politiskais spēks. Ja ne - lai pasaka godīgi pirms vēlēšanām, ka, piemēram, neremontēs Valdemāra ielu vai atcels brīvbiļetes pensionāriem.
- Kurš tad pirms vēlēšanām kaut ko «godīgi pasaka»...
- Tas jau ir cits jautājums (smejas), ārpus Rīgas domes un manas personīgās kompetences.
- Vēl viena publiskās diskusijas tēma ap Rīgas domes iecerēm ir tā dēvētais kapu tramvajs. Pat Eiropas Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju nepiešķirt naudu tramvaja līnijas izbūvei pa Senču ielu līdz Skanstei.
- Aicinātu nepārvērtēt EP deputātu ietekmi uz šā jautājuma izlemšanu. Manuprāt, svarīgi, lai cilvēki, formulējot savu viedokli par šo tramvaja līnijas izbūvi, ņemtu vērā pilnīgu informāciju par šo projektu. Ja, piemēram, cilvēki lasa, skatās un dzird ziņas, ka ir kapi, kur apglabāti Latvijas dižgari, un tagad tur tiks būvēts tramvajs, kura sliedes dragās kaulus, tad, protams, ka viņi ir pret šādu tramvaja līniju. Tā ir dabiska jebkura cilvēka reakcija. Bet tā ir apzināta sabiedrības maldināšana, ar ko nodarbojas Lielo kapu «aizstāvji», - ka tiks iznīcināts pusotrs tūkstotis kapavietu, ka apdraudēti Barona, Pumpura un Valdemāra apbedījumi. Tie ir klaji meli. Tramvajs ies pa Senču ielu gar Lielajiem kapiem - tāpat kā 4. tramvajs iet gar Mārtiņa kapiem vai 11. tramvajs, kurš jau tagad iet gar sešiem (!) kapiem. Un no Senču ielas līdz Barona kapavietai ir 450 metru - tas ir tikpat, cik no viesnīcas Latvija līdz Brīvības piemineklim.
Vēl es gribu atgādināt, ka darbs pie projekta tika sākts 2012. gadā un notika visas publiskās apspriešanas un saskaņošana ar atbildīgajām Finanšu un Satiksmes ministrijām, kuras, starp citu, toreiz vadīja Vienotības pārstāvji. Vēl - par pilsētas investīciju programmu, kur bija skaidri ierakstīts -Skanstes tramvajs - ar visiem cipariem, Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti domes sēdē nobalsoja šogad 29. septembrī. Un te pēkšņi - 11. oktobrī - viņi visi kļuva par šā projekta oponentiem! Izskatās, ka cilvēki ieskatījās kalendārā, saprata, oi, tuvojas vēlēšanas, vajag kaut kā profilēties. Kurš no rīdziniekiem pēdējā laikā kaut ko dzirdējis par Olafu Pulku vai Sarmīti Ēlerti? Neko. Bet tagad ir iemesls atcerēties.
Vēl, apzināti vai neapzināti, tiek kultivēts viedoklis, ka Eiropas Komisija taču neprasa, kur jāiet tramvajam. Jā, tiešām, neprasa, bet naudas piešķiršanai ir skaidri nosacījumi - ka tramvaja līnijai jāiet caur prioritāri attīstāmām teritorijām, vietām, kas ir bijušas degradētas un kur ir liela privāto investīciju klātbūtne. Tieši šādam aprakstam atbilst Skanstes apkārtne. Un būtu pilnīgi bezatbildīgi palaist garām 73 miljonu investīciju no Eiropas fondiem kā ieguldījumu pilsētas infrastruktūrā! Turklāt par šo naudu vēl tiks nopirkti 12 tramvaji, kuri kursēs pa visu pilsētu.
Turklāt - vēl viens mīts - ja tramvaju sauc Skanstes tramvajs, tad cilvēku priekšstatos tas nozīmē, ka dome taisās iztērēt 100 miljonus, lai pārvadātu cilvēkus no Skanstes virsotnēm līdz Rietumu bankas ēkai un atpakaļ. Bet tas nav tā. Patiesībā tramvaja līnija ies caur Skansti, bet tramvaja līnija visā garumā ļaus izveidot apli ap centru, kas ir būtiski jebkuras pilsētas satiksmes organizācijai. Tiks izveidotas divas jaunas tramvaja līnijas 6.a un 11.a. tramvajs, kas ļaus no Juglas aizbraukt līdz centram caur Skansti, un tas pats no Mežaparka. Šī līnija būs pamats jauniem maršrutiem, jo to jau izmanto daudz cilvēku, jo tur ir Arēna Rīga, Olimpiskais centrs un bankas, un vēl tur būs jaunais mākslas muzejs, visticamāk, jaunā koncertzāle - tikko šādu lēmumu pieņēma Ministru kabinets. AB banka būvēs savu jauno New Hansa kvartālu, un tur privātie plāno būvēt kongresu centru. Tas ir tiešām daudz, un tas būtu tikai pilsētas pienākums nodrošināt sabiedrisko transportu, kas iet no daudziem rajoniem caur šo teritoriju.
- Rīgā infrastruktūra veidota uz 1,4 miljoniem cilvēku, bet faktiski dzīvo 700 tūkstoši un depopulācija apdraud lielu projektu realizāciju. Kam tad vajadzīgs tāds tramvajs, ja cilvēku nav un nav gaidāmi?
- 700 tūkstoši arī ir daudz. Un viņu ērtībām ir jāveido atbilstoša vide. Mēs nevaram nodrošināt visiem iespēju atstāt automašīnas centrā, tātad jāmudina cilvēki pārsēsties sabiedriskajā transportā, veidojot tam atbilstošu infrastruktūru. Vēl viens arguments ir degradēto teritoriju sakopšana - to Rīgā darām visu laiku. Piemēram, Lucavsala, kur bija tikai puspamesti mazdārziņi un varēja šausmu filmas filmēt. Tagad tā ir viena no iemīļotākajām rīdzinieku atpūtas vietām ar parku un pludmalēm. Tas pats ar izgāztuvi Purvciemā - tagad tur ir atpūtas zona ar izklaides vietu bērniem, kā arī ar Daugavas promenādi Ķengaragā, Spīķeru kvartālu.
- Vai finanšu saistības šīs tramvaja līnijas sakarā pilsētai ir paceļamas? Kādas tās būs? Nebūs jauns Dienvidu tilta variants ar milzīgām kredītsaistībām?
- Eiropas Komisija dos 73 miljonus eiro. Kopējās izmaksas būs 97 miljoni eiro, un par atlikušo daļu saistības uzņemsies Rīgas satiksme, ņemot kredītu. Jebkurā gadījumā šeit nav runa ne par kādu Dienvidu tilta variantu, pēc kura no «nacionāļa» Jāņa Birka saņēmām pilsētu ar miljardu lielām parādsaistībām. Turklāt tiek strādāts pie tramvaja līnijas uz Purvciemu, bet to var darīt tikai tad, kad izbūvēta šī jaunā līnija, izveidojot apli ap pilsētas centru, jo pretējā gadījumā Barona iela tiks pārvērsta par tramvaju depo.
- Ir pārliecība, ka EK šo naudu - 73 miljonus - piešķirs?
- Emocijas un provokācijas var traucēt. Bet es domāju, ka Eiropas birokrāti pārsvarā ņem vērā tomēr argumentus.
