Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Rīgā \ Rīgas domē

Ameriks: izmantojam Vienotības kļūdas

© f64

Rīgas vicemērs Andris Ameriks Saeimas vēlēšanās nekandidē. Toties viņa vadītās partijas Gods kalpot Rīgai 20 biedri kandidē Saeimas vēlēšanās no Saskaņas saraksta. Kādas ir saraksta izredzes un kampaņa – sarunā ar Andri Ameriku.

– Kādas ir jūsu pārdomas par Saeimas vēlēšanu iznākumu? Kurš pēc vēlēšanām sēdēs pie koalīcijas sarunu galda?

– Es priecātos, ja pie šī galda sēdētu atjaunināts sastāvs, nevis tikai līdzšinējā koalīcija. Vienotība ir pārlieku iestigusi paštaisnumā, un tas rada kļūdas viņu politikā un darbā. Latvijas politikā, ņemot vērā to, ka nav stabilas sociālekonomiskās situācijas, atkārtojas viena un tā pati situācija – ik pa brīdim kāds vēlēšanās jāj baltā zirgā – te Čevers, te Šķēle, te Repše, te Zatlers, un tad viņi aizjāj... Tagad zirgs jau pat nav balts, bet tāds pelēkraibs... Cilvēki vairs baltam zirgam netic un netic arī tam, ka ir tāda pēdējās patiesības instance, kā to no sevis iedomājas Vienotība.

Skatoties no Rīgas viedokļa, ir svarīgi, lai politiskās ambīcijas nepārsniedz kritisko robežu – respektīvi, lai netiktu domāts tikai par to, lai tevi ievēlē, bet arī par to, kādas tam būs sekas.

Pašvaldību vēlēšanās galvenais arguments ir padarītie darbi – vēlētājiem bija pārliecība – mēs esam izdarījuši noteiktus darbus un esam spējīgi strādāt viņu labā arī nākotnē. Saeimas vēlēšanās šobrīd Vienotībai ir ļoti grūti noformulēt, ko tad viņi tādu labu ir izdarījuši. Toties cilvēkiem ir ļoti skaidras citas sliktās lietas, kas viņus tieši skārušas no Vienotības valdīšanas laika – Krājbankas krahs, Liepājas metalurga bankrots, Citadeles pārdošana...

– Citadeles skandāls ietekmēs Vienotības rezultātu vēlēšanās?

– Domāju, ka jā. Iespējams, tas nebūs izšķiroši, jo atšķirībā no Krājbankas, kur cilvēki, sākot no Maestro Raimonda Paula līdz lauku pensionāram, pazaudēja reālu naudu, no Citadeles pārdošanas neviens tieši naudu nezaudē. Drīzāk te ir bažas par to, ka tur notiek kādas nepareizas lietas, un tas vairo neuzticēšanos.

– Dienā, kad Saskaņa rīkoja mītiņu pret Citadeles pārdošanu, pie Rīgas domes piketēja pret Lucavsalas pārdošanu, pārmetot nesaimnieciskumu domes koalīcijai. Šie gadījumi ir salīdzināmi?

– Aktivitātes pret Lucavsalas izlikšanu pārdošanā ir vairāk nevis Vienotības, bet Zaļās partijas aktīvistu politiskās izpausmes.

Runājot par Lucavsalu – sazvērestību teorijas garā var attīstīt jebkuru tēmu, protams, taču, atklāti runājot, man šķiet, ka Lucavsalu pārdot nemaz arī neizdosies. Nebūs pircēju. Bet citādi – domāju, ka tas ir godājams mēģinājums – atrast privātu investoru degradētai teritorijai pilsētas centrā, izveidot infrastruktūru, radīt darba vietas – respektīvi, izdarīt par privātiem līdzekļiem to, ko nevar atļauties pilsētas budžets. Turklāt pārdošana jau nenotiktu slepeni, bet atklātā izsolē par piedāvāto sākumcenu. Manuprāt, neviens gan nepieteiksies, lai cik skumji arī būtu – gan ģeopolitiskās situācijas dēļ, gan tāpēc, ka tā ir liela māksla piesaistīt investoru ar tik ievērojamiem līdzekļiem – tur jau Triju Zvaigžņu ordenis būtu jādod. Ar budžeta līdzekļiem jau visi gudri rīkoties, bet privātā sektora ieinteresēšana investīcijās – ar to politiķiem nemaz tā nesokas.

– Un kā jūs vērtējat Vienotības politiķu argumentus, ka Saskaņa Citadeles gadījumā tā nopūlas, lai šeit nenāktu amerikāņu, bet gan krievu investīcijas?

– Manuprāt, tā ir tikai politiskās retorikas ekvilibristika. Jo viens no vismazāk saprotamajiem argumentiem ir nevis investoru izcelsme, bet pārdodamā objekta cena. Nav saprotams, kāpēc ir jāslēpj bankas cena? Katrai lietai vai uzņēmumam taču ir sava tirgus vērtība. Argumentācija – mēs cenu neteiksim, lai tur nepiesakās kāds, kam vecmāmiņa Krievijā dzimusi – piedodiet, bet tas izklausās, mazākais, dīvaini. Turklāt rada iespaidu, ka aiz noslēpumainības plīvura slēpjas citi maksājumi par šo lietu. Kur tad tas ir redzēts – pārdot valsts mantu par cenu, kuru nedrīkst izpaust?! Tāpēc, ka amerikāņiem dosim par puscenu lētāk nekā krieviem, jo ģeopolitika tāda? Un, ja nāks arābi, tad vēl padomāsim... Šo neveiksmīgo politiku un retoriku, ko realizē Vienotība ar Citadeles pārdošanu, Saskaņa veiksmīgi izmanto.

– Vasaras sākumā intervijā man jūs teicāt, ka Gods kalpot Rīgai slēgs līgumu ar Saskaņu par kopīgu startu vēlēšanās un ka premjera kandidātam ir jābūt Rīgas mēram Nilam Ušakovam. Kā jūs šobrīd vērtējat viņa sekmes premjera kandidāta statusā?

– Vasaras sākumā, kad mēs runājām, vēl nebija notikusi Ukrainas notikumu eskalācija un mēs visi skatījāmies uz pasauli ar citām acīm. Tagad ir ļoti daudz kas mainījies. Ušakovam, protams, ir jābūt un viņš kā partijas priekšsēdētājs ir premjera amata kandidāts. Tas ir loģiski. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, es domāju, viņam ir diezgan grūti noturēt krievvalodīgo vēlētāju atbalstu, jo ir Krievijas masu mediji, kas veic milzīgu spiedienu uz Saskaņas vēlētāju prātiem, un tie virza šo elektorātu Ždanokas Krievu savienības virzienā.

Es gan viņam esmu teicis, ka šobrīd mērķis nav vis iegūt absolūto vairākumu Saeimā, bet gan kvalitāti tiem deputātiem, kas tiks ievēlēti no Saskaņas saraksta. Kvalitatīvais piedāvājums jau arī bija mērķis, kāpēc GKR piedāvāja 20 savus biedrus Saskaņas vēlēšanu sarakstam. Saskaņai nav jācīnās par to elektorāta daļu, kas atbalsta Latvijas valsts nedraugus – tādus kā Ždanoka & Co.

– Politikas kuluāros un pat pašā Saskaņā mēļo, ka jūsu partijas biedri deputātu kandidātu sarakstā nav vis kvalitatīvais pienesums, bet Trojas zirgi, kuri sašķels Saskaņu Saeimā par labu varas koalīcijai.

– Galvenā ideja, ar kuru mēs deleģējām savus pārstāvjus sarakstam, raksturojas ar četriem pamatprincipiem: viena Satversme, viena valsts valoda, viens karogs un viena galvaspilsēta. Ar savu pašvaldību darba un pieredzi saimnieciskajā darbā GKR kandidāti var dot kvalitatīvu pienesumu Saeimas darbā. Vai viņi būs Trojas zirgi? Pieredze gan rāda, ka Latvijas politikā Trojas zirgi agri vai vēlu dodas uz gaļas kombinātu. Viņi pazūd no politikas, jo šķelšana un uzmešana – tas darbojas kā vienas Saeimas pasākums, bet ilglaicīgi tas politikā nedarbojas. Jo neviens neuzticas. Visi zina – ja vienreiz esi kādu nodevis, otrreiz neviens līdz galma neuzticēsies. Domāju, ja Saskaņa neatkāpsies no mūsu minētajiem galvenajiem pamatprincipiem, sadarbība ar Saskaņu Saeimā būs auglīga, jo cilvēkiem, ko mēs deleģējam – gan Kārlim Leiškalnam, gan Vitālijam Aizbaltam, gan citiem, ir liela pieredze politikā. Nu jā, vispirms, protams, viņiem vēl jātiek ievēlētiem.

– Saskaņas centram teju katras vēlēšanas tiek zīmētas kā pēdējās, jo ilgstoša sēdēšana opozīcijā ir partijai postoša. Ja arī šoreiz notiks tāpat, vai jūsu pārstāvji tomēr paliks kopā ar Saskaņu?

– Man nav lielu ilūziju. Domāju, ka pirmais piegājiens valdības veidošanā tāpat būs esošās koalīcijas reanimācija. Tikai tad, ja kas misēsies, nespēs vienoties par portfeļiem vai kā, varbūt šobrīd pie varas esošie paskatīsies uz alternatīvām.

– Vai Gods kalpot Rīgai paliks tikai reģionāla partija? Šobrīd vērojams, ka reģioni sasparojas kandidēšanai visas Latvijas mērogā.

– GKR ir tikai divus gadus veca partija. Tas ir salīdzinoši īss laika posms. Neraugoties uz to, ka jau uz šīm Saeimas vēlēšanām bija piedāvājumi paplašināt savu darbību citos reģionos, mums tas nešķita pareizi. Taču varu atklāt, ka jau de facto ir nodibināta biedrība Gods kalpot Latvijai, kurā tagad ir ieplūduši jauni spēki. Tā būtu sadarbības platforma cilvēkiem reģionos, kas varētu sākt jau aktīvi strādāt pēc Saeimas vēlēšanām, lai nebūtu tāda situācija, ka mēs dibinām jaunu partiju gadu pirms vēlēšanām. Biedrību vada Andrejs Požarnovs, kurš ir apņēmies pulcināt ap sevi cilvēkus. Vai tas izdosies, redzēsim.

– Latvijas sabiedrība Ukrainas notikumu kontekstā tiek turēta lielā spriedzē. Mēs būvējam nākotnes plānus, runājam par ekonomisko attīstību, bet agresija Ukrainā parāda, ka visus plānus var sagraut vienā mirklī. Vai jūs, būdams Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, pārzinot situāciju tranzīta jomā, arī esat drošs par to, kā veidosies Latvijas tranzīta biznesa nākotne?

– Mēs ar prieku ziņojām masu medijos, ka Rīgas osta šī gada astoņos mēnešos ir pārkrāvusi par 14% vairāk kravu nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Tas ir lieliski, tas parāda, cik esam konkurētspējīgi. Taču es jūtu gaisā pulvera smaku, lielu apdraudējumu Latvijas ekonomikai, Latvijas ostu ekonomikai. To varu pamatot: jā, mēs strādājām labi, bet Krievijas ostām – Ustjlugai, Primorskai un Pēterburgai – arī ir liels kravu apjoma pieaugums. Tas nozīmē, ka tiek ieguldīti lieli līdzekļi ostu infrastruktūrā. Krievija dara visu, lai savas kravas pārkrautu savās ostās. Un nekas, ka tās ir aizsalstošas, atšķirībā no Latvijas – viņiem ir lielie atomledlauži. Tas var agri vai vēlu novest pie tā, ka Baltijas valstu ostām būs liels apdraudējums un kravu apjoma kritums.

– Kā jūs uz Ukrainas notikumu fona vērtējat Saskaņas premjera kandidāta Nila Ušakova ārpolitiskās aktivitātes? Braukšanu uz Maskavu, ASV, Briseli, Kazahstānu?

– Viņš mēģina ar savām aktivitātēm Krievijā un Kazahstānā uz Krievijas sankciju fona uzlabot ekonomiskās attiecības ar šīm valstīm. Vai to var kāds izdarīt labāk? Nezinu. Bet domāju, ka visiem ir jārīkojas situācijā, kad ir problemātiski ekonomiskās attīstības tempi un tirgi. Valstiskais, pašvaldību atbalsts Latvijas uzņēmējiem ir ļoti svarīgs.

– Tās ir priekšvēlēšanu aktivitātes, kas tūliņ pēc vēlēšanām beigsies, vai tas ir ievads ilglaicīgākam darbam šajā jomā?

– Cik es pazīstu Nilu Ušakovu, varu teikt tikai vienu – viņš vēlas darīt kaut ko labu. Kaut ko labu Latvijai. Nevajag eskalēt tēmu par neveiksmīgajiem izteikumiem par to, ka Putins ir labāks par Žirinovski un Zjuganovu. Viņam nepatīk neviens no viņiem, esmu par to pārliecināts.

– Labi, bet kāpēc Ušakovam jākaitina latvieši, liekot sirsniņas uz Rīgas burtiem? Jums pašam patīk?

– Mani subjektīvi pilsētvidē vairāk kaitina citas lietas – piemēram, instalācija pie Ministru kabineta kādreizējā ļeņinekļa vietā, kur tagad kaut kādas figūras paceļas viena pēc otras. Sirsniņa kā simbols – es mīlu savu pilsētu (Ņujorku, Parīzi... utt.) ir pazīstams un populārs visā pasaulē. Mēģinājums pateikt «es mīlu Rīgu» ar šo sirsniņu... Nedomāju, ka tā ir kāda kaitināšana. Ceru, ka tad, kad uz 18. novembra svētkiem visas sirsniņas būs valsts karoga krāsā, tas visiem patiks. Ja ne, tad jāatgriežas pie vecā varianta.