Pilsētas ir domātas cilvēkiem, bet dzīvnieki, rāpuļi un putni arvien noteiktāk piesaka savas tiesības dzīvei līdzās pilsētniekiem. Nerimst sūkstīšanās par vārnām, kas ēku pagalmos uzklūp un ķeras iedzīvotājiem matos, par kaijām, kas mēdz pat ielidot telpās. Nu jau arī čūskas ierīko migas daudzdzīvokļu namu pagalmu krūmos un gulbji iesoļo pagalmā. Pavisam nesen daļu Rīgas bija apsēdušas mežacūkas. Kopš Preses nams ir no cilvēkiem brīvs, zīriņiem viņi vairs netraucē. Zīriņi mitinās uz ēku jumtiem arī citās vietās Ķīpsalā un turpina pikēt, kad cilvēki viņiem kļūst par apgrūtinājumu.
Rīgā neiznīdē pilsētai netipiskus putnus. Pirms dažiem gadiem vairākās Zemgales pilsētās sāka veidoties krauķu kolonijas. Pilsētnieki netika galā ar tiem, viņi tika pamācīti, ka vajag sadzīvot ar spārnaiņiem. Ja vārna, aizstāvot mazuļus, apdraud bērnudārza audzēkņus, tad glābēji brauc, lai kareivīgo putnu un tā pēcnācējus aizvestu prom no dārziņa teritorijas. Ja vārna knābj daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, tad viņiem ar kareivīgi noskaņoto putnu jātiek galā pašu spēkiem. Vai nu jāmaina maršruts, lai vārnu mammas nejustos apdraudētas, kamēr gādā par vārnulēniem, vai arī jānojauc vārnu ligzdas, kamēr putni vēl nav sākuši perēt. Iedzīvotāji var lūgt palīdzību pašvaldībai vai mājas pārvaldniekam. Vārnu ligzdas ir aizliegts postīt ligzdošanas laikā. Turklāt vārnas atceras ļaundaru sejas un spēj sapulcināt savus sugas brāļus un māsas, lai pārmācītu ļaundari. Vārnu nemīlētājus spēj atcerēties un pazīst ne tikai vārnu vecā paaudze, bet arī to bērni. Tāds fenomens piemīt šiem putniem. Vārnu kašķīgums ilgst dažas nedēļas, kamēr paaugas to mazuļi.
Izņēmums ir čūskas. Tās nevajadzētu tvarstīt pašiem, jo reti kurš būs tik aukstasinīgs un zinošs, lai konstatētu, kāda čūska ieperinājusies mājas pagalmā.
Visticamāk, tas būs zalktis, bet Latvijā dzīvo arī odze, gludenā čūska, ko dabas pētnieks Vilnis Skuja dēvē par Latvijas žņaudzējčūsku, un glodene. Indīga ir tikai odze, bet gludenā čūska ir agresīva, var nobiedēt gan bērnu, gan pieaugušo. Rīgā, Iļģuciemā, netālu no bērnudārza žoga krūmājā uz dzīvošanu iekārtojušās čūskas. Lai tās aizvestu uz mežu, ir jāizsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji vai jāzvana policijai, bet iedzīvotāji pagaidām neuztraucas, jo čūskas uz asfalta nelien. Rātni ložņā pa zāli.
Statistiski biežāk glābēji un policisti glābj cilvēkus, bet ir situācijas, kad priekšroka tiek dota citām dzīvām radībām. Arī tad, ja tās traucē pilsētas radības kronim - cilvēkam. Glābēji nesen ir atbrīvojuši kaķi, kurš bija iestrēdzis neapsaimniekotā trīsstāvu mājā, iecēluši ligzdā izkritušus putnēnus (bet vai vajadzēja?), atbrīvojuši starp sakritušiem kokiem iesprūdušus un vircas bedrē iekritušus suņus un kokā sapinušos vārnu, izpestījuši divus slūžās iekritušus bebrus un divus caurtekā iestrēgušus pīlēnus. Liepājā iemaldījies alnis uz mežu aizspriņģoja pats, nesagaidot policistu ierašanos.
