Rīgā gandrīz katru nocirsto koku dabas draugi ir gatavi uzskatīt par caurumu pilsētas plaušās un pieskata, lai zaļumus neizretinātu. Rīgas vēsturisko kapsētu koki vietām ir kļuvuši bīstami, bet tos neizcērt bez publiskas apspriešanas. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt un izteikt savu viedokli un ierosinājumus. Pērnruden tika nocirsta koku aleja, kas ved uz Raiņa kapiem un Rīgas Brāļu kapiem. Bērzi bija savu mūžu nodzīvojuši un kļuvuši bīstami. Bērzu vietā tagad ir kļavu aleja.
Paziņojumos par publisko apspriešanu koku ciršanai Aizsaules ielā 1 jau pirms vairākiem gadiem tika norādīts: «Kokus nepieciešams cirst, jo pēdējo septiņu gadu laikā Aizsaules ielā novērota strauja koku stāvokļa pasliktināšanās. Bērziem konstatētas trupes pazīmes, sausi un kalstoši zari, salīdzinot ar sugai raksturīgo vainagu - samazināts lapu daudzums un lielums, niecīgi pieaugumi. Ļoti daudz nokaltušo un stipra vēja laikā nolauzto koku ir jau izzāģēti, līdz ar to aleja nav viendabīga, bet ar lieliem pārrāvumiem. Alejai ir zudusi ainaviskā vērtība. Esošie koki var būt bīstami stipra vēja laikā. Plānots izzāģēt vecos kokus un iestādīt jaunus kokus - dižstādus - stāda apkārtmērs 16-18 cm.» Bojāgājušo bērzu vietā laiku pa laikam tika stādīti citi, bet koki tur neiedzīvojās, tos noēnoja lielie un vecie bērzi. Tāpēc jaunas alejas veidošana ir loģiska rīcība.
Bērzu vietu ieņem speciālas šķirnes lauku kļavas, kas ir piemērotas ielu apstādījumiem - lai to vainags netraucētu gājējiem un autovadītājiem.
Bērzu aleja bija izveidota neilgi pēc Aizsaules ielas ierīkošanas 1932. gadā, bērzi bija nodzīvojuši vairāk nekā 80 gadu. Bērzu alejas nosaukums vairs nebūtu vietā, jo bērzu te vairs nav (no 1950. līdz 19991. gadam Aizsaules iela bija pārdēvēta par Bērzu aleju). Pašvaldībā informē, ka alejas atjaunošanas projekts īstenots par Rīgas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem.
