Rīgas dome 9. martā izņēma no darba kārtības un vēl nelēma par nosaukuma «Brīvības laukums» piešķiršanu teritorijai pie Brīvības pieminekļa. Tas gan nenozīmē, ka jautājums par Brīvības laukuma nosaukuma piešķiršanu ir atcelts. Pašvaldībā izlēma to izņemt no konkrētās sēdes darba kārtības, lai kārtējā pašvaldības sēde noritētu ātrāk un nenāktos diskutēt par jautājumiem, kuri deputātiem pilnīgi noteikti šķistu ilgu runu un strīdu vērti.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja ir atbalstījusi ieceri Brīvības bulvāra posmu no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojuma līdz Raiņa bulvārim nosaukt par Brīvības laukumu. Rīgas pilsētas būvvaldē šim ierosinājumam arī dota zaļā gaisma, jo nosaukums atbilst reālajiem vietas izmantošanas parametriem. Šo jautājumu apspriežot, radās jautājumi par to, kāpēc Rīgā Brīvības vārds dots ielai, gatvei, bulvārim. Kā aģentūrai LETA skaidroja būvvaldes pārstāvis Uldis Freimantāls, Brīvības gatvē ir koku aleja, Brīvības iela iet cauri apbūves kvartāliem, bet Brīvības bulvārī ir izveidots parks un izvietoti pieminekļi. Savukārt laukums tiek izmantots kā pulcēšanās vieta publiskos pasākumos, tāpēc nosaukumā tam būtu piemērotāk lietot vārdu «laukums».
Nav jāmeklē zemteksti lēmumam par dažu jautājumu izņemšanu un tikai tehnisku jautājumu izskatīšanu. Rīgas domes sēdē 9. martā netika izskatīti arī citi jautājumi, par kuriem varētu raisīties diskusijas. Sēdes sākumā deputāti vienbalsīgi lēma šos jautājumus no darba kārtības izslēgt, tā vietā skatot tikai tehniskas dabas jautājumus, kas nerosina opozīcijas deputātos vairāk par trim jautājumiem. Trīs jautājumu kvota ir balstīta Rīgas domes nolikuma grozījumos, ko rosināja Rīgas domes pozīcija - ar pamatojumu, lai izvairītos no domes sēžu novilcināšanas. Pašvaldības domes opozīcija līdz šim šo metodi izmantojusi, lai censtos ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Viena no Rīgas domes sēdēm opozīcijas debašu dēļ ilga 11 stundu un beidzās agrā rītā, bet budžeta pieņemšana - pat trīs dienas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uzdeva Rīgas domei šos nolikuma grozījumus pārskatīt, jo tie neatbilst Satversmei, kā arī ierobežo deputātu tiesības piedalīties domes sēdēs un lēmumu pieņemšanā. Kamēr Rīgas pašvaldības pozīcija un opozīcija sarunu gaitā nav nonākušas pie konsensa, tikmēr, lai neparalizētu Latvijas lielākās pašvaldības darbu, panākts Zālamana cienīgs lēmums domes sēdē skatīt tikai tehniskus jautājumus.
