Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Zolitūdes traģēdija: Pavērsieni 2017. gadā

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Ir pagājis vēl viens gads pēc Zolitūdes traģēdijas. Krimināllietas iztiesāšana turpinās, vainīgie nav nosaukti un notiesāti, bet 2017. gada laikā ir notikuši vairāki pavērsieni, kas saistīti ar šo lietu

SIA Maxima Latvija visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvā finansiālu atbalstu 100 000 eiro apmērā. Vienošanās ir brīvprātīga un pašlaik ir noslēgta ar lielāko daļu ģimeņu. Vienošanos parakstot, cietušais atteiksies no prasības pret Maxima Latvija civilprocesos, kā arī no mantiskās prasības pret šo uzņēmumu kriminālprocesā. SIA Maxima Latvija finansiālajam atbalstam atvēlējusi piecus miljonus eiro. Savukārt fiziski cietušajiem Zolitūdes lietā Maxima Latvija kopš šīs vasaras piešķirs kopumā apmēram 900 000 eiro. Fiziski cietušo personu traumu smaguma pakāpe noteikta, ņemot vērā Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra slēdzienus Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Kopumā Maxima Latvija cietušo atbalstam kopš traģēdijas novirzījusi vairāk nekā astoņus miljonus eiro.

Šogad Rīgas apgabaltiesa noraidījusi prasību pret SIA Maxima Latvija vienā no Zolitūdes traģēdijas civillietām, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā. Uzņēmums, lai arī norāda, ka tiesa tādējādi atzinusi, ka nav juridiska pamata kompensāciju piedziņai no Maxima Latvija, vienlaikus atgādina, ka visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā joprojām ir spēkā.

Krimināllietas ietvaros šoruden liecības sniedza vairāki eksperti, un viņi informēja, ka ēkas jumts telpās Priedaines ielā 20 sabruka momentāni. Lielveikala ēkai konstatētas pamatnes deformācijas, tomēr tās bijušas pieļaujamās robežās, pāļi bijuši droši un nav ietekmējuši ēkas jumta nogruvumu. Ekspertu atzinumā viens no būtiskajiem nogruvuma iemesliem bija ēkas kopnes apakšējā mezgla pārslodze, bet arī citās ēkas konstrukcijās bijusi pārslodze. Kopnes pārslodze bijusi 6,5 reizes, un tas nozīmē, ka ēkas jumts būtu sagruvis - agrāk vai vēlāk.

Pagaidām nezināma ir traģēdijas vietā uzbūvētās daudzstāvu dzīvojamās mājas turpmākā izmantošana. Šovasar tā tika pārdota izsolē par 3,2 miljoniem eiro, jo bija ieķīlāta bankā. Rīgas dome nepabeigto būvi atzinusi par graustu un uzskata, ka tā jānojauc, bet traģēdijas vietā jāizveido piemiņas memoriāls. Kopš šā gada 21. augusta pie īpašuma Priedaines ielā 20 tikusi SIA Prana Property, kas ir AS Eesti Krediidipank meitasuzņēmums. Šī banka bija finansējusi daudzstāvu ēkas būvniecību - ēka tika ieķīlāta kā aizdevuma garantija. Rīgas pašvaldība ļāva jaunajai īpašniecei iepazīties ar situāciju, bet savu nostāju nemainīja - daudzstāvu ēkai šajā vietā nav jāatrodas. Taču, lai mainītu teritorijas zonējumu, nepieciešama abu īpašnieku - Prana Property un Rīgas domes - piekrišana. Tomēr jaunā īpašniece pavēstīja, ka vēlas būvēties, izskata iespējas izstrādāt jaunu celtniecības projektu, cer iegūt jaunu būvēšanas atļauju un pabeigt ēkas būvniecību. Rīgas dome piedāvās Prana Property veikt kopīpašuma reālo sadali, sacīja Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Rīgas dome vēlas iegūt īpašumā teritoriju līdz 12 stāvu dzīvojamai ēkai. Teritorijā šobrīd ir apakšzemes autostāvvieta. Zolitūdes traģēdijā cietušie un viņu piederīgie grib, lai memoriāls tiktu izveidots tieši traģēdijas vietā, bet pagaidām to nevar izdarīt, jo tur atrodas autostāvvietas jumts. Tāpēc pagaidu piemineklis novietots attālāk. Ja Prana Property atteiksies veikt kopīpašuma sadali, tad strīdu risinās tiesā, un tas būs jau nākamā gada stāsts.