Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Melngalvju nams – pēc prezidentu aiziešanas vēl interesantāks

VIDUSLAIKU SVARI. Uz šādiem svariem tirgotāji svēra uz Rīgu atvestās preces, un mērvienība bija podi. Tagad Melngalvju nama apmeklētājs var uzkāpt un noteikt, cik podus smags viņš ir © F64

Melngalvju nams kopš vakardienas ir atkal atvērts apmeklētājiem. Un jau vakar to apmeklēja daudz cilvēku – rīdzinieki, tūristi, ģimenes ar maziem un lielākiem bērniem.

Melngalvju nams bija slēgts kopš 2012. gada, kad tur uz pagaidu palikšanu iekārtojās Valsts prezidents Andris Bērziņš un vēlāk viņa pēctecis Raimonds Vējonis. Pēc Valsts prezidenta pārcelšanās atpakaļ uz Rīgas pili Melngalvju namu vairāk nekā gadu remontēja. Tā ekspozīcijas kļuvušas vēl interesantākas - vēsturiskie pagrabi ir pilni noslēpumu, un tajos var baudīt gan hipokausta krāsns smaržu un siltumu, gan piedurt pirkstu šķēpiem, arbaletiem un kara cirvjiem, gan nosvērties un noskaidrot, cik podu smags ir cilvēks

Tieši tā - svars tiek mērīts podos, un viens pods ir 8,4 kilogrami. Viduslaiku svarus darinājis Liepājas meistars Kristaps Štobis, un tajos nav ne nieka no mūsdienu elektronikas. Koks un dzelzs. Reiz Rīgai bijusi sava svaru māja, kas pilsētai nodrošināja ekonomisku neatkarību. Ikviens tirgotājs, lai no kuras zemes būtu ieradies, varēja nosvērt savu preci un uzzināt, cik tā sver pēc Rīgas mēru sistēmas. Ja kāds šmaucās, varēja nocirst roku - bargs sods negodprātīgam tirgus vīram.

Rīgas vēsturei var pieskarties pagrabā, kas kādreiz bija ielas līmenī, bet tagad atrodas pāris metru zem Rātslaukuma bruģa. 14. gadsimta mūri ir autentiski, grīda, kas izlikta no akmens plāksnēm, arī ir gandrīz tikpat sena. Mūsu gide Solveiga Muceniece stāsta, ka ekspozīcija Melngalvju nama pagrabā ir šī nama pievienotā vērtība, gluži kā aisberga neredzamā daļa. Melngalvju nams nav muzejs, te drīzāk nāk pēc sajūtām un interesantas informācijas par laiku, kad pilsētā pulcējās neprecēti vācu tirgotāji, kurus interesēja gan viņu arods, gan svētki, izklaides un kultūras pasākumi, gan kara māksla - jo tirgotājam bija jāprot sevi un savu mantu aizstāvēt. Muzeja gidi informāciju neliegs, ja kāds vēlēsies noskaidrot vēstures faktus. Pagrabā novietots arī sens lielgabals, ar kuru nekad nav šauts. Ir zirga ķivere - acīmredzot bruņutērpa sastāvdaļa. Pie sienas - ieroči, un zinātājs sapratīs, kuru no tiem izmantojis bruņinieks, kuru - zemnieks vai sargs. Hipokausta jeb siltā gaisa krāsns pagrabā ne tikai kuras, bet arī smaržo. Ekspozīcija izved cauri gadsimtiem - līdz laikam, kad Melngalvju nams un rātsnams atkal atdzima. Te ir Rātslaukumam darinātā Temīdas statuja, kas pārvesta no Latvijas Universitātes ēkas, te ir arī svētā Maurīcija - tirgotāju aizbildņa sudrabā kaltā statuete.

Stāsts par Melngalvju nama sudrabu ir vienlaikus skumjš un iepriecinošs - kolekcija tika izvesta un izlaupīta, bet mūslaikos tā tiek veidota no jauna, apliecinot, ka Melngalvju nams aizvien ir viena no Rīgas spilgtākajām vizītkartēm. Par kādreizējo greznību var vien iedomāties, zinot, ka katram tirgotāju brālības biedram vajadzēja ziedot vismaz 418 gramus sudraba - vai tas bija sudraba stienis vai priekšmets. Savulaik Melngalvju nama sudraba kolekcijā bija 3400 priekšmeti, un tā bija lielākā sudraba kolekcija Baltijā.

Melngalvju nama viesiem joprojām ir iespēja aplūkot krāšņo svētku zāli, prezidentu kabinetus, reprezentācijas telpas un tajās izvietoto ekspozīciju un sudraba kolekciju, kā arī vēsturiskajos pagrabos iepazīt interaktīvus elementus un sajust šī nama vēsturi.