Rīgā, Pokrova kapos, parādījušās ar betona bruģakmeņiem dekorētas smilšu kaudzes – varētu pieļaut, ka tur paredzēts kaut ko būvēt, jo Pokrova kapos notiek rekonstrukcija, vai arī daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju acu un deguna priekšā kāds izgāzis vairākas kravas ar visnotaļ izmantojamiem būvmateriāliem. Turklāt vietā, kur, pēc projekta, plānots izbūvēt autostāvvietu.
Taču kapsētas pārvaldnieks Viktors Smirnovs sakās nezinām par kapos uzbērtajām kaudzēm un apgalvo, ka ar kapsētas labiekārtošanu tam nesot saistības un betona apmalēm tur nav jāatrodas, un līdzīga kaudze parādījusies arī otrpus kapsētai, Mēness ielas daudzdzīvokļu nama pagalmā. Rīgas pilsētas būvvalde sola, ka kapsētas daļu, kurā būvniecības materiāli izgāzti, pārbaudīs būvinspektori, kas pērn un šogad tur bijuši jau vairākas reizes.
Visticamāk, smilšu kravas izbērtas, izmantojot laiku, kad AS Rīgas siltums darbinieki līdzās Pokrova kapiem Mēness ielā šajās dienās nojauca pagaidu siltumtīklu 400 metru garumā - tas bija izbūvēts Brīvības ielas remonta laikā. Uz brīdi kapsētas žogs bija atbīdīts, lai siltumtrases demontētāji varētu strādāt, un viņi savu darbu vietu sakopa. «Šī gada 27. septembrī AS Rīgas siltums veica pagaidu siltumtīklu demontāžu, taču par blakus redzamajiem būvgružiem mums nav informācijas, kam tie pieder un kas tos ir izgāzis. Šo pagaidu siltumtīklu izbūves un demontāžas tehnoloģiskais process neparedzēja bruģa un smilšu maisījuma izmantošanu un pārvietošanu,» teikts uzņēmuma atbildē Neatkarīgajai.
Diezgan loģiski, ka smilšu kaudzes ar to virspusē izmētātiem betona bruģakmeņiem ir izbērtas Pokrova kapu daļā, kurā ir maz apbedījumu, jo citur tām nebūtu vietas. Brīvajā kapu daļā bija (vai tiek) plānots izbūvēt autostāvvietu, bet V. Smirnovs sarunā ar Neatkarīgo noteic, ka nu jau sāk šaubīties, vai maz jābūvē, jo jāvienojas ar apbedīto tuviniekiem par pārapbedīšanu - formalitāšu vairāk nekā ieguvumu. Interesanti, ka šovasar šajā kapiņu daļā tika veidota komposta kaudze, bet V. Smirnovs teic, ka komposta kaudzes tiek ierīkotas katru gadu citā vietā.
Pokrova kapu rekonstrukcijas projektam nākamgad būs desmit gadu, Rīgas pilsētas būvvalde informē, ka būvprojektā paredzēta autostāvvietu, sarga mājas un darbnīcas izbūve, labiekārtojuma un teritorijas apgaismojuma izbūve, žoga atjaunošana, elektroapgādes un ūdensvada (ūdens ņemšanas vieta) pārbūve. Taču būvinspektors pagājušā gada februārī konstatējis, ka kapos autostāvvietu izbūves paredzētajā vietā ir ievesta un izbērta, kā arī izlīdzināta grunts, kas pārsvarā sajaukta ar ražošanas atkritumiem (galvenokārt būvniecības procesā radušies mazgabarīta, kā arī lielgabarīta atkritumi - betons, ķieģeļu sienu fragmenti, kokmateriāls, bitumena materiāls u.c.), aptuveni 1500 m2 platībā. Grunts līmenis ar būvgružiem ir pacelts no sākotnējā zemes virsmas līmeņa aptuveni par 0,5 m. Šādā veidā piesārņot grunti nedrīkst, tāpēc būvinspektors apturēja būvdarbus. Atkārtotas pārbaudes inspektori veica gan pērn, gan šogad, un atzinumos fiksēts, ka situācija kopš 2016. gada februāra nav mainījusies - būvdarbi nav turpināti un nenotiek. Līdz šonedēļ parādījās smilšu kaudzes.
