Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir runājusi par vismaz 14 dažādām reformām, par kurām nav skaidri plāni, un tas apgrūtina pašvaldības darbu, šodien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē teica komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
Izglītības, kultūras un sporta komiteja šodien uzklausīja Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora Gunta Helmaņa un Izglītības pārvaldes vadītāja Ivara Balamovska ziņojumu par departamenta padotības iestāžu gatavību jaunajam 2017./2018.mācību gadam.
Aldermane sēdes laikā norādīja, ka pašvaldībai svarīgas ir visas skolas. Viņa norādīja, ka, sekojot līdzi visam, kas notiek izglītības nozarē, ir saskaitījusi vismaz 14 vai 15 dažādus pieteikumus par iespējamiem grozījumiem izglītības sistēmā, kuriem nav skaidra plāna, nav apzināti to radītie ieguvumi un riski.
Kā piemēru Aldermane minēja to, ka pašvaldībai nav skaidrības, kas nākamgad notiks ar sešgadniekiem - vai tiem visiem būs jāiet skolas vai nē. Tāpat viņa minēja, ka nav skaidrības par vidusskolām un ģimnāzijām, jo IZM vienā mirklī paužot, ka ģimnāzijas būs tikai no 10.-12.klasei, pēc tam, ka no 1.-12.klasei, tāpat tiekot minēts, ka ģimnāzijas visas pārņems valsts, bet citā brīdī, ka visas vidusskolas pārņems valsts.
Aldermane uzsvēra, ka ir problēmas, kuru risināšanu apgrūtina neskaidrā nostāja valstī.
F64/attēlam ir ilustratīva nozīme
Deputāts Dainis Locis (VL-TB/LNNK) sēdes laikā uzdeva jautājumu, kas notiks ar vidusskolām, kurās šogad nav atvērta 10.klase un kā pašvaldība plāno saglabāt to statusu. Kā piemēru Locis minēja Rīgas 19.vidusskolu, kas ir vienīgā latviešu skola Bolderājā.
Helmanis atbildēja, ka Rīgas dome neko nav lēmusi par Rīgas 19.skolas statusa maiņu. Tāpat Helmanis uzsvēra, ka nav iespējams šajā mirklī lemt par skolas nākotni, jo pašreiz Saeimā tiek lemts par grozījumiem Izglītības likumā. Ja tajā tiks noteikts, ka nevar atvērt vidusskolas 10.klases, ja tajās kopā ir mazāk nekā 50 skolēni, tad pašvaldībai būs jādomā, ko darīt tālāk.
