Rīgā: LAU: Pierīgas ceļi kļūst arvien nozīmīgāki 1 komentāri
 
Rīgā

LAU: Pierīgas ceļi kļūst arvien nozīmīgāki

 
F64

Satiksmes intensitāte uz Pierīgas ceļiem ir liela, un tas nozīmē, ka arī darbs, lai uzturētu šo ceļu saimniecību kārtībā, ir ļoti liels un atbildīgs. VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Rīgas ceļu rajona direktors Ivars Munkens intervijā Neatkarīgajai atklāj, kādā stāvoklī ir Pierīgas ceļi un vai pa tiem autobraucēji var droši pārvietoties.

- Tā ir likumsakarība - jo augstāka satiksmes intensitāte ir uz autoceļa, jo lielāka uzmanība tam ir jāpievērš. Un Pierīgā tiešām satiksmes intensitāte uz ceļiem ir augstāka nekā vidēji valstī. Paskatoties Latvijas kartē, var redzēt, ka uz Rīgu ved gandrīz visas galvenās valsts transporta maģistrāles, tāpat pēdējos desmit gados Pierīgā ir ievērojami palielinājies iedzīvotāju skaits, pieaug un attīstās uzņēmumu saimnieciskā darbība un tā rezultātā, autoceļu izmantošana un noslodze, protams, arī pieaug. Un sekojoši, jo vairāk ir ceļa lietotāju, jo pieaug pieprasījums pēc ceļa uzturēšanas pakalpojumiem. Un ar šādu pakalpojumu sniegšanu mēs arī nodarbojamies. Kopumā LAU struktūrvienība Rīgas ceļu rajons apsaimnieko apmēram 1700 kilometrus dažādās nozīmes jeb klasifikācijas ceļu - valsts galvenās nozīmes autoceļus, reģionālas nozīmes ceļus un vietējas nozīmes ceļus. No tiem 1155 km ir asfaltēti ceļi un nedaudz vairāk nekā 500 kilometru - grants ceļi.

- Vai ir kāds ceļa posms, kas prasa vairāk rūpju nekā citi?

- Protams, ir ceļa posmi, kas prasa vairāk rupju nekā citi, bet tas nenozīmē, ka kāds ceļa posms tiktu atstāts novārtā. Diemžēl aptuveni 30% ceļu ir avārijas stāvoklī, un tie arī prasa vairāk darba. Un ceļu posmi avārijas stāvoklī ir gan Rīgas ceļu rajona Rīgas nodaļā, gan arī Ogres nodaļā. Katrā no šīm nodaļām ir gan labi ceļi, gan arī problēmceļi. Uzreiz gan jāatzīmē, ka vajadzību ir krietni vairāk nekā iespēju, jo varam darbus veikt tikai tik, cik ir pieejams finansējums. Tāpēc nevaram salabot visus ceļus uzreiz. Visi darbi tiek veikti prioritārā kārtībā, bet kārtējie darbi - pēc plāna, kas tiek apstiprināts katru gadu un nepieciešamības gadījumos ik mēnesi aktualizēts. Laika apstākļi, protams, ievieš savas korekcijas, un šobrīd mūsu aktualitāte ir ceļu sakārtošana pēc nesenās vētras, kurā tika nolauzti koki, izskalotas atsevišķas vietas uz ceļa.

- Kādi šobrīd tiek veikti darbi uz ceļiem?

- Pļaujam ceļa nomales, tīrām grāvjus, lai uzlabotu ūdens atvadi, cērtam krūmus ceļmalā, lai uzlabotu redzamību, remontējam tiltus u.tml. Apjomīgais pēc ziemas sezonas veicamais masveida bedrīšu remonts šogad jau ir aiz muguras, jo to parasti darām pavasarī - aprīlī, maijā, jūnijā. Tomēr bedres veidojas arī neatkarīgi no mūsu plāniem, tāpēc iespējams, ka nepieciešamības gadījumā pirms ziemas sezonas veiksim vēl vienu atkārtotu bedrīšu remontu.

Ekrānšāviņš no avīzes

- Jūs minējāt, ka ceļa uzturēšanā daba nereti ienes savas korekcijas. Šopavasar atsevišķās Latvijas vietās LAU nācās veikt pavasarim neraksturīgus darbus, piemēram, greiderēt grants ceļus. Vai arī Rīgas ceļu rajonā bija tik ekstremāli apstākļi pavasarī, kas prasīja ārkārtas risinājumu?

- Laikus veicot visus ceļa uzturēšanas darbu, Rīgas ceļu rajonā izdevās noturēt ceļus, tajā skaitā arī grants ceļus, satiksmei un braukšanai atbilstošā līmenī. Jāatzīst gan, ka šī gada pavasarī bija arī problēmvietas - atsevišķi autoceļu posmi, kur bija nepieciešams veikt grants ceļu greiderēšanu, kad laika apstākļi un grants seguma stāvoklis tam nebija piemērotākais.

Pēdējo trīs gadu laikā ik gadu atsevišķiem grants seguma ceļa posmiem veicam arī dubultās virsmas apstrādi. Šie ceļa posmi bija izbraucami pat šķīdonī.

Divkārtu virsmas apstrādi veicam sadarbībā ar kolēģiem no citiem ceļu rajoniem, jo mums pašiem nav virsmas materiāla ieklāšanas tehnikas. Taču mēs sagatavojam grants ceļus līdz tādam līmenim, lai uz tiem varētu izmantot šo tehnoloģiju. Ceļa sagatavošana ietver seguma stiprināšanu ar šķembu kārtu, ūdens atvades sistēmas sakārtošanu, grāvju iztīrīšanu utt. Šogad dubultā virsmas apstrāde veikta uz četriem ceļu posmiem: Inčukalns-Indrāni, Inčukalns-Kalējbūņas, Baltezers-Āņi-Lapmeži, Ogresgals-Lielvārde. Kopumā Rīgas nodaļā atputekļošana tika veikta 9 kilometru garumā. Dubulto virsmu apstrādi sākām izmantot 2015. gadā, un tas jau ir nesis savus augļus. Autobraucēji un apkārtējo māju iedzīvotāji šo iniciatīvu ir novērtējuši ļoti pozitīvi, jo ceļi neput, komforta līmenis ir augstāks.

- Vai dubulta virsmas apstrāde mazina arī bedrīšu veidošanos?

- Veicot dubulto virsmas apstrādi, tiek uzlaboti grants seguma autoceļi - šie darbi neietekmē bedru veidošanos uz asfalta seguma ceļiem. Pēc dubultās virsmas apstrādes bedres uz šādiem ceļiem veidojas mazāk, bet nedrīkst aizmirst, ka ar šo metodi ceļa posms ir atkārtoti jāatjauno pēc trim vai četriem gadiem, lai iegūtais rezultāts būtu ilglaicīgs. Tāpat jāatgādina, ka dubultās virsmu apstrādes tehnoloģija nenodrošina tik lielu transporta slodžu izturību, kā tas ir melnā seguma ceļos.

- Vai tas nozīmē, ka Rīgas ceļu rajonā samazinās bedrīšu veidošanās?

- Gribētos jau cerēt, jo ceļu atjaunošanas darbs turpinās, un šajos atjaunotajos posmos, protams, bedrītes neveidojas. Tomēr kopumā fakti nav tik iepriecinoši. Šogad mūsu ceļu rajonā bedrīšu remonts ir pieaudzis par 8%, salīdzinot ar 2016. gadu, pat neskatoties uz to, ka Ogres nodaļā remontēto bedrīšu platība ir samazinājusies par aptuveni trešdaļu. Līdz ar to joprojām neesam sasnieguši tādu līmeni, kad bedru remonts būtu ārkārtējs pasākums. Ceļu intensitāte pieaug, un remonti ir jāveic. Ja to nedarīs, ceļi gluži vienkārši var sabrukt.

Diemžēl bedru veidošanos vēl palielina pārkrauts kravas transports un braucēju kultūra. Ceļa nomales nav paredzētas braukšanai, taču pagriezienos un apļveida kustībā var redzēt sabojātas ceļa nomales. Arī veicot apdzīšanu, neievērojot trajektoriju, uz nomales paliek pēdas. Šos bojājumus ir grūti novērst, bet mēs to, protams, darām.

Ceļu stāvokli, protams, ietekmē arī Latvijai raksturīgie laika apstākļi - salnas un atkušņi ziemas - pavasara periodā, bet daudz kas ir atkarīgs no ceļu lietotāja attieksmes un braukšanas kultūras. Ceļu satiksmes negadījumi notiek bieži, lielākoties ceļa posmos ar lielāku satiksmes intensitāti. Piemēram, uz ceļa Tīnūži-Koknese gada laikā nācās nomainīt sabojātās barjeras 216 metru garumā.

- Kā LAU uzzina, ka izveidojusies avārijas bedre?

- Veicot periodisku ceļu apsekošanu, varam situāciju novērtēt. Ja bedre ir izveidojusies apsekošanas starplaikā, tad par to mēdz ziņot gan kolēģi, gan sadarbības partneri, gan arī ceļa lietotāji, piemēram, zvanot uz LVC Satiksmes informācijas centra diennakts bezmaksas tālruni 80005555. Mēs priecātos, ja katra autovadītāja tālruņa kontaktos šis numurs būtu saglabāts, jo autoceļu uzturētājiem ceļu lietotāju sniegtā informācija ir ļoti svarīga, lai ātri reaģētu un novērstu satiksmei bīstamo situāciju.

- Vai ceļa lietotāji mēdz pateikt arī paldies par ieguldīto darbu?

- Jā, ir tādi gadījumi. Un tas mūs priecē, jo tādējādi redzam, ka sabiedrība novērtē mūsu pūles. Šādu zvanu gan nav daudz. Taču arī tajos gadījumos, ja lietotāji nezvana, esam priecīgi, jo arī tas, ka nav sūdzību un pārmetumu, ir labs rādītājs, jo tas liecina, ka viss ir kārtībā. Ceļa lietotājs nemaz neredz lielāko daļu no darbiem, ko veicam uz ceļiem, jo iespēju robežās darbus plānojam tā, lai netraucētu satiksmei. Izņemot, protams, avārijas situācijas. Ziemā sniega tīrīšanas un kaisīšanas mašīnas darbu sāk pulksten 4 no rīta, kad lielākā daļa braucēju vēl guļ.

- Vēlos jums novēlēt, lai ceļa lietotāji novērtētu LAU padarīto un biežāk pateiktu paldies!

***

VIEDOKĻI

Dzintars Sibulis, LAU Rīgas ceļu rajona Rīgas nodaļas vadītājs:

- Lai gan kopumā valsts galveno autoceļu kvalitāte ar katru gadu uzlabojas, tomēr daļa ceļu ir avārijas stāvoklī, un diemžēl tādi ir arī mūsu pārziņā esošā teritorijā. Tieši šajos avārijas stāvoklī esošajos ceļu posmos visvairāk veidojas bedres. Pērn labojām bedrītes aptuveni 40,7 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, šogad jau 55,6 tūkstošu kvadrātmetru apjomā. Paredzam, ka septembrī būs nepieciešams vēl atsevišķās vietās uzlabot asfaltbetona segumu.

Vēl viena lieta, kas mūs visus uztrauc, ir biežie negadījumi un ceļiem. Iemesli var būt dažādi, tomēr, pēc personīgiem novērojumiem, lielākajā daļā gadījumu atbildība būtu jāuzņemas autovadītājiem. Esam secinājuši, ka ļoti liela daļa autovadītāju neievēro atļauto braukšanas ātrumu remontposmos. Vēl svarīgāka lieta ir tā, ka autovadītāji ir ļoti izklaidīgi pie automobiļa stūres - tiek lietotas mobilās ierīces, fotografēts, pat rakstītas īsziņas. Šo tendenci var novērot pat intensīvas satiksmes laikā.

Egīls Pētersons, LAU Rīgas ceļu rajona Ogres nodaļas vadītājs:

- Ogres nodaļas pārziņā ir 733 kilometri ceļu, no tiem aptuveni puse ir ar melno segumu, puse - ar grants segumu, ar visām no tā izrietošām sekām. Ceļi vissliktākajā stāvokli parasti ir pavasarī, šķīdoņa laikā, kad ceļa defektus ar greiderēšanu laika apstākļu dēļ pilnībā novērst nevar. Tomēr jāatzīst, ka ceļa posmā, kas tika apstrādāts ar dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju, ceļa segums atzīstami saglabāja noturību pret bojājumiem un klimatisko apstākļu ietekmi. Pozitīva ziņa ir tā, ka Ogres nodaļā samazinās nepieciešamība remontēt bedres. Salīdzinot ar pagājušo gadu, bedrīšu remonts ir sarucis par aptuveni trešdaļu. Tas ir skaidrojams ar VAS Latvijas valsts ceļi veikto autoceļu rekonstrukciju uz vairākiem ceļu posmiem.

Komentāri [1]
#
Bedrīšu lapitaji 18.augusts 2017 21:23 atbildēt
Izskatas ka driz celju nebus vispar. Vares saukt svarigi un nesvarigi celji. Mashinu jalabo vismaz trisreiz vairak neka citas valstis. Nezinu gan kur paliek iemaksatais pus tukstotis eiro par VIENU automasinu? Kaut kaa taa. Ir aicinajums. Varbut parstasiet zagt un samaksato naudu tomer ieguldisiet saja valsti?
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers